Greivsa slimības diagnostika

Greivsa slimība ir autoimūna saslimšana, kas bieži izraisa paaugstinātu vairogdziedzera hormonu līmeni jeb hipertireozi. Vairogdziedzeris, kas atrodas kakla priekšpusē un pēc formas atgādina tauriņu, šī stāvokļa gadījumā sāk veidot pārmērīgu hormonu daudzumu. Rezultātā var attīstīties dažādi nepatīkami simptomi, piemēram, negaidīts ķermeņa masas zudums, pastiprināta svīšana naktīs, spiedoša sajūta acu apvidū vai sirds ritma izmaiņas.

Cēloņi un simptomi

Greivsa slimība rodas, ja imūnsistēma kļūdaini vēršas pret vairogdziedzera audiem. Šīs imūnās reakcijas ietekmē vairogdziedzeris izdala pārāk daudz hormonu, un organismā tiek traucētas vairākas regulācijas funkcijas. Visbiežāk novēro šādus simptomus:

• Izteikti izspiedušās acis, kas var radīt iespaidu, ka tās ir izvirzītas no acs dobuma
• Strumu jeb vairogdziedzera palielinājumu kakla apvidū
• Paaugstinātu jutību pret karstumu un pastiprinātu svīšanu
• Paātrinātu vai neregulāru sirdsdarbību
• Paaugstinātu asinsspiedienu
• Izsitumus uz ādas
• Pakāpenisku, bieži nepamanāmu ķermeņa masas samazināšanos
• Pastiprinātu trauksmi un miega traucējumus
• Trīci un pastiprinātus refleksus

Jāņem vērā, ka daļa no minētajām pazīmēm ir raksturīgas arī citiem stāvokļiem, tostarp hipertireozei, tādēļ ar simptomu klātbūtni vien nepietiek, lai apstiprinātu tieši šo konkrēto slimību.

Paškontrole un novērošana mājas apstākļos

Savu pašsajūtu iespējams uzraudzīt arī ikdienā mājās. Ir lietderīgi pierakstīt simptomus, ēšanas paradumus, garastāvokļa izmaiņas un miega kvalitāti. Dažas vienkāršas pārbaudes, ko var veikt patstāvīgi:

• Asinsspiediena mērīšana – daudzās aptiekās pieejami elektroniski asinsspiediena mērītāji, kas palīdz sekot paaugstinātām vērtībām.
• Pulsa kontrole – pulsu mēra daudzi viedpulksteņi, taču to var noteikt arī manuāli. Pastāvīgi paaugstināts pulss vai pulss miera stāvoklī, kas sasniedz 100 sitienus minūtē, ir vērts uzmanībai.
• Regulāra ķermeņa masas pārbaude – ieteicams svērties reizi nedēļā, vienmēr vienā un tajā pašā laikā un līdzīgos apstākļos. Ja masa samazinās bez apzinātām izmaiņām, tas var būt viens no iespējamiem slimības signāliem.

Paplašināti izmeklējumi un ārsta apskate

Diagnostika nereti sākas ar izsmeļošu sarunu par personīgo un ģimenes slimību vēsturi, īpaši, ja tuviniekiem ir bijušas autoimūnas saslimšanas. Pēc tam ārsts veic fizikālu apskati, lai izvērtētu tipiskas pazīmes, piemēram, vairogdziedzera palielinājumu, acu stāvokli un sirds darbību.

Laboratoriskie asins izmeklējumi

Nākamais būtiskais posms parasti ir asins analīzes. Tās ļauj noteikt hormonu līmeni, tostarp TSH jeb vairogdziedzeri stimulējošā hormona koncentrāciju, kas bieži ir pazemināta. Papildus var nozīmēt specifisku antivielu noteikšanu, piemēram, pārbaudīt TSI jeb vairogdziedzeri stimulējošā imūnglobulīna klātbūtni, kas var veicināt pārmērīgu hormonu izstrādi.

Vizuālie izmeklējumi

Lai detalizētāk novērtētu vairogdziedzera funkciju, var veikt radioaktīvā joda uzņemšanas izmeklējumu (RAIU). Tā laikā pacients norij nelielu radioaktīvā joda daudzumu, kas uzkrājas vairogdziedzerī. Ar speciālu aparatūru tiek noteikts, cik daudz joda dziedzeris uzņēmis, un pārmērīgi augsti rādītāji var liecināt par Greivsa slimību. Ja vienlaikus pastāv aizdomas par citām saslimšanām, piemēram, audzēju, var tikt veikta arī ultrasonogrāfija.

Diferenciāldiagnostika

Tā kā vairākas slimības var izpausties ar līdzīgu simptomātiku, ārstam ir būtiski izslēgt citus iespējamos traucējumus. Šim nolūkam tiek veikti papildu izmeklējumi, ko dēvē par diferenciāldiagnostiskiem. Tie palīdz pārliecināties, vai simptomus nav izraisījuši citi vairogdziedzera iekaisuma veidi, pārmērīga hormonu uzņemšana vai ļoti reti jaunveidojumi, kas spēj atdarināt Greivsa slimībai raksturīgās pazīmes.

Kopsavilkums

Greivsa slimība ir nopietns, taču kontrolējams autoimūns traucējums, kas visbiežāk skar vairogdziedzeri. Laicīga diagnostika palīdz ātrāk atpazīt problēmu un izvēlēties efektīvu ārstēšanu, tādēļ, parādoties raksturīgiem simptomiem, ieteicams iespējami drīz konsultēties ar ārstu. Lai gan diagnostikas process dažkārt var būt ilgāks, sadarbība ar veselības aprūpes speciālistiem ļauj izvēlēties piemērotāko ārstēšanas pieeju un uzlabot pašsajūtu.