Reimatoīdā artrīta simptomi un komplikācijas

Reimatoīdais artrīts ir hroniska autoimūna saslimšana, kuras laikā imūnsistēma izraisa iekaisumu dažādās locītavās, radot sāpes, pietūkumu un stīvumu. Ilgtermiņā šis process var pasliktināt kustīgumu, veicināt nogurumu un vispārēju nespēku, bet smagākos gadījumos izraisīt arī locītavu deformācijas. Papildus locītavām reimatoīdais artrīts atsevišķos gadījumos var skart citus orgānus un sistēmas, piemēram, sirdi, plaušas, acis vai asinsrites sistēmu, tādējādi palielinot invaliditātes un nopietnu komplikāciju risku.

Kā izpaužas reimatoīdais artrīts

Slimības sākums var būt ļoti atšķirīgs: daļai cilvēku ilgstoši nav izteiktu sūdzību, un saslimšana progresē pakāpeniski, savukārt citiem simptomi parādās pēkšņi. Visbiežāk pirmās pazīmes ir nespecifiskas, piemēram, vieglas sāpes vai stīvums, kas mazinās pēc izkustēšanās. Parasti sākotnēji tiek skartas mazās locītavas, piemēram, plaukstās vai pēdās. Simptomi nereti saglabājas ilgstoši, lēnām pastiprinās un periodiski saasinās.

Tomēr slimības gaita visiem nav vienāda. Aptuveni 10–20 % gadījumu simptomi sākas strauji un izteikti, bet pēc tam var uz ilgu laiku izzust. Daļai pacientu sūdzības atkārtojas viļņveidīgi, tām parādoties un rimstot noteiktā ritmā.

• Noturīgas locītavu sāpes, pietūkums un stīvums
• Apsārtums un siltums skartajās locītavās
• Rīta stīvums, kas ilgst vairāk nekā 30 minūtes
• Vispārējs vājums un izteikts nogurums
• Nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra vai gripai līdzīgas sajūtas

Sākotnēji iekaisums biežāk skar vienu locītavu, taču ar laiku var iesaistīties arī citas. Raksturīga pazīme ir simetrisks bojājums, proti, iekaisums parasti attīstās vienās un tajās pašās locītavās abās ķermeņa pusēs.

Slimībai progresējot

Laikam ejot, reimatoīdais artrīts mēdz izpausties ar arvien izteiktākām sūdzībām. Papildus sāpēm un stīvumam var parādīties tirpšana, dedzinoša sajūta vai nejutīgums ekstremitātēs. Ja iekaisumu neizdodas kontrolēt, locītavu bojājums pastiprinās, un slimība arvien vairāk ietekmē ikdienas funkcionēšanu un dzīves kvalitāti.

Ilgstoša imūnsistēmas izraisīta iekaisuma ietekmē var attīstīties:

• locītavu skrimšļa noārdīšanās
• kaulaudu noārdīšanās
• kustību ierobežojums muskuļu saīsināšanās dēļ ap skarto locītavu

Bieži pietūkst plaukstu, kāju, pēdu, potīšu vai plaukstas locītavas. Slimības sākumu nereti novēro tieši plaukstās, plaukstas locītavās un pēdās, lai gan raksturīgās pazīmes var sākties arī ceļos, plecos vai elkoņos. Progresējot saslimšanai, var veidoties locītavu deformācijas, tostarp pirkstu novirze uz sāniem, rokas vai plaukstas locītavas kustību ierobežojums vai locītavu izmežģījumi.

Iespējamās komplikācijas

Atšķirībā no osteoartrīta reimatoīdais artrīts neaprobežojas tikai ar locītavām, jo iekaisums var skart visu organismu. Aptuveni piektdaļai pacientu zem ādas izveidojas cieti veidojumi jeb reimatoīdie mezgliņi, visbiežāk elkoņu, ceļu vai pirkstu locītavu rajonā.

Turklāt ievērojamai daļai pacientu attīstās Šegrena sindroms, kam raksturīgas sausas acis un sausa mute, nereti arī ādas vai gļotādu sausums. Slimībai progresējot, var parādīties dažādas ādas izmaiņas, piemēram, izsitumi, čūliņas vai pūslīši.

Izplatīts iekaisums atsevišķos gadījumos ietekmē sirdi un asinsvadus. Būtiski pieaug miokarda iekaisuma, asinsvadu sīko struktūru iekaisuma vai miokarda infarkta risks, tādēļ reimatoīdā artrīta komplikācijas cieši saistītas ar sirds un asinsvadu slimībām.

Nav reti arī hroniski elpošanas sistēmas traucējumi: pleiras vai plaušu audu tūska, hroniska obstruktīva plaušu slimība, īpaši smēķētājiem, kā arī intersticiāls plaušu audu iekaisums var būt saistīti ar reimatoīdo artrītu. Acu komplikācijas bieži ir saistītas ar sausumu, kas laika gaitā var veicināt acs virsmas rētošanos vai infekciju. Smagāki vai atkārtoti acu iekaisumi, piemēram, sklerīts, bez atbilstošas ārstēšanas var beigties ar redzes zudumu.

Miega traucējumi skar daudzus cilvēkus ar šo saslimšanu. Aptuveni 80 % ikdienā izjūt pastāvīgu nogurumu un nepietiekamu miega kvalitāti. Nepilnvērtīga atpūta vēl vairāk pastiprina citas sūdzības, tostarp sāpes un vispārēju nespēku.

Nereti sievietes un vīrieši novēro libido samazināšanos, garastāvokļa svārstības un izteiktu nogurumu. Pētījumi liecina, ka seksuālas funkcijas traucējumi var skart aptuveni no trešdaļas līdz trīs ceturtdaļām pacientu. Erektīlā disfunkcija vīriešiem ar reimatoīdo artrītu sastopama biežāk nekā veseliem vīriešiem tajā pašā vecuma grupā.

Nozīme savlaicīgai vēršanās pie speciālista

Daudziem cilvēkiem reimatoīdā artrīta diagnoze rada satraukumu par turpmāko slimības gaitu. Tomēr, jo agrāk tiek pamanītas pirmās pazīmes un uzsākta ārstēšana, jo lielākas ir iespējas mazināt smagu komplikāciju risku. Mūsdienu ārstēšanas pieejas ietver gan medikamentozu terapiju iekaisuma un sāpju mazināšanai, gan citus pasākumus, piemēram, fiziskas aktivitātes, rehabilitāciju, sabalansētu uzturu vai ķirurģisku ārstēšanu sarežģītākos gadījumos.

Ja slimība tiek diagnosticēta savlaicīgi un uzsākta slimību modificējošu zāļu lietošana, iespējams samazināt locītavu bojājuma risku un uzlabot dzīves kvalitāti. Nozīme ir arī iedzimtībai: ja ģimenē jau ir reimatoīdā artrīta gadījumi, saslimšanas iespējamība pieaug vairākas reizes.

• Ilgstošas locītavu sāpes, pietūkums vai stīvums
• Locītavas, kas kļuvušas sarkanas vai siltas
• Atkārtots, ilgstošs rīta stīvums
• Grūtības izkustināt skarto locītavu vai veikt ikdienas darbības
• Vairākas dienas ilgs locītavu sāpju un stīvuma saasinājums

Kopsavilkums

Reimatoīdais artrīts ir saslimšana, kas visbiežāk sākas mazajās locītavās, piemēram, plaukstās un pēdās, izraisot sāpes, pietūkumu un stīvumu. Laika gaitā sūdzības var pastiprināties, veidoties locītavu deformācijas, bet iekaisums var skart arī sirdi, plaušas vai acis.

Savlaicīga diagnostika un laicīgi uzsākta ārstēšana būtiski samazina nopietnu komplikāciju iespējamību. Atbilstoša terapija un kompleksa pacientu aprūpe palīdz labāk kontrolēt slimības norisi un saglabāt augstāku dzīves kvalitāti ilgtermiņā.