Hašimoto tireoidīta cēloņi un riska faktori

Hašimoto slimība jeb autoimūns tireoidīts ir stāvoklis, kurā organisma imūnsistēma sāk vērsties pret veselām vairogdziedzera šūnām. Šī procesa rezultātā attīstās iekaisums, un ar laiku vairogdziedzeris vairs nespēj saražot pietiekamu hormonu daudzumu, kas nepieciešams normālai organisma darbībai.

Kas izraisa Hašimoto slimību

Lai gan nav viena konkrēta iemesla, kāpēc imūnsistēma sāk uzbrukt vairogdziedzerim, speciālisti uzskata, ka nozīme ir gan iedzimtībai, gan apkārtējās vides faktoriem. Saslimšanas risks bieži ir lielāks, ja ģimenē ir bijušas autoimūnas slimības vai vairogdziedzera darbības traucējumi.

Iedzimtība

Ir zināms, ka Hašimoto slimība nereti sastopama tuvu radinieku vidū. Daļai cilvēku tiek mantoti gēni, kas saistīti ar izteiktāku imūnās sistēmas aktivitāti, tomēr šo gēnu klātbūtne pati par sevi nenozīmē, ka slimība noteikti attīstīsies. Saslimšanas iespējamība ir visaugstākā sievietēm, īpaši pirmās pakāpes radiniecēm, kurām šo autoimūno stāvokli diagnosticē aptuveni deviņas reizes biežāk nekā citiem. Biežāka sastopamība novērota arī dvīņiem.

Grūtāk pamanāmas saistības

Ja cilvēkam ir kāda cita autoimūna slimība, piemēram, 1. tipa cukura diabēts vai celiakija, palielinās arī Hašimoto slimības iespējamība. Šai saslimšanai raksturīgs paaugstināts vairogdziedzera antivielu līmenis, ko nereti konstatē vēl pirms pirmo simptomu parādīšanās. Tomēr nelielai pacientu daļai antivielas netiek atrastas, un šādā gadījumā slimības norise parasti ir vieglāka.

Dzīvesveida faktori

Arī dzīvesveids var ietekmēt saslimšanas risku. Nozīmīgākie riska faktori ir smēķēšana, ilgstoša psiholoģiska spriedze un stress. Hašimoto slimība biežāk attīstās cilvēkiem, kuri ikdienā nepietiekami atpūšas, dzīvo saspringtā ritmā un kuru uzturs ir nepilnvērtīgs vai nesatur nepieciešamās uzturvielas. Šādi apstākļi var vājināt imūnsistēmu un veicināt tās pārslodzi.

• Miega trūkums
• Zema kaloriju daudzuma vai nesabalansēts uzturs
• Uzturvielu deficīts
• Nepietiekama fiziskā aktivitāte

Sievietēm saslimšanas risks ir būtiski augstāks nekā vīriešiem, tādēļ tiek pieņemts, ka nozīme var būt dzimumhormoniem. Daļai sieviešu pēc dzemdībām iespējamas izmaiņas vairogdziedzera darbībā, un, lai gan šādi traucējumi visbiežāk pāriet spontāni, dažām vēlāk var attīstīties Hašimoto slimība. Pieaugot vecumam, saslimšanas iespējamība palielinās, savukārt klimaktēriskajā periodā, samazinoties estrogēna līmenim, vairogdziedzera funkcija var pasliktināties vēl vairāk.

Apkārtējās vides faktori

Hašimoto slimības attīstība atsevišķos gadījumos tiek saistīta ar zarnu mikroorganismiem, sēnīšu un parazitārām infekcijām. Būtiski, ka inficēšanās var noritēt arī bez izteiktiem gremošanas sistēmas simptomiem. Lai gan pētījumi norāda uz iespējamu saistību starp infekcijām un autoimūnām vairogdziedzera slimībām, pašlaik vēl nav skaidrs, kādā veidā šie mikroorganismi veicina slimības veidošanos.

Ir zināms, ka pārmērīga joda uzņemšana var būt nozīmīgs slimību veicinošs faktors, īpaši tad, ja cilvēks lieto jodu saturošus uztura bagātinātājus pietiekamā vai pārliekā daudzumā. Papildu risku rada arī ilgstoša saskare ar jonizējošo starojumu, piemēram, onkoloģisko slimību ārstēšanas laikā vai pēc radiācijas iedarbības.

Kādi ir riska faktori?

• Iedzimtība (autoimūnas slimības ģimenē)
• Sieviešu dzimums
• Vecums virs 40 gadiem
• Citas autoimūnas slimības
• Stress, nepietiekams miegs, nepilnvērtīgs uzturs
• Infekcijas un palielināta joda uzņemšana
• Starojuma iedarbība

Vai iespējama pilnīga izārstēšana?

Hašimoto slimību pilnībā izārstēt nav iespējams, taču simptomus var kontrolēt. Laika gaitā lielākajai daļai cilvēku attīstās hipotireoze, un tad vairogdziedzera hormoni jālieto visu turpmāko dzīvi.

Vai Hašimoto slimība ir dzīvībai bīstama?

Pati Hašimoto slimība parasti neapdraud dzīvību, tomēr bez ārstēšanas tā var izraisīt izteiktu hipotireozi. Šādas situācijas sekas var būt sirds darbības traucējumi, tostarp sirds mazspēja. Retos gadījumos attīstās miksedēma, kad būtiski palēninās nozīmīgākās organisma funkcijas, un šis stāvoklis var kļūt dzīvībai bīstams.

Kā samazināt risku?

Lai gan lielāko daļu riska faktoru nav iespējams pilnībā novērst, veselīgs dzīvesveids var mazināt saslimšanas iespējamību. Parasti ieteicams nesmēķēt, nodrošināt pietiekamu atpūtu, samazināt stresu, ēst sabalansēti un uzturēt regulāras fiziskās aktivitātes.