Ekzēmas ārstēšana: pamatmetodes

Atopiskais dermatīts jeb ekzēma ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kurai raksturīga simptomu aktivizēšanās un periodiski uzliesmojumi. Pašlaik nav pieejama ārstēšana, kas nodrošina pilnīgu izārstēšanu, taču dažādas terapijas iespējas ļauj kontrolēt slimības gaitu un uzlabot dzīves kvalitāti. Būtiski ir ne tikai mazināt jau esošās izpausmes, bet arī ikdienā rūpēties par ādu un izvairīties no provocējošiem faktoriem, lai samazinātu jaunu paasinājumu un sekundāru infekciju risku.

Prūpe mājas apstākļos un dzīvesveida izmaiņas

Daudziem cilvēkiem ekzēmas saasinājumi ir saistīti ar ikdienas paradumiem vai ārējiem apstākļiem. Reakcijas var izraisīt dažādi alergēni, laikapstākļu maiņa, stress, kā arī neatbilstoša ādas kopšanas līdzekļu lietošana. Nieze un pastiprināts ādas sausums nereti rodas pārmērīgas mazgāšanās vai parastu ziepju un agresīvu mazgāšanas līdzekļu lietošanas dēļ, jo tie noņem dabisko ādas lipīdu slāni, kas uztur ādas barjerfunkciju.

Lai mazinātu simptomus, ieteicams:

• izvēlēties saudzīgus, bez smaržvielām, sausai ādai paredzētus mazgāšanās līdzekļus;
• mazgāt tikai nepieciešamās ķermeņa zonas, bet atsevišķos gadījumos bērnus mazgāt tikai ūdenī, neizmantojot papildu līdzekļus;
• pēc peldes ādu nosusināt, viegli piespiežot dvieli, un uzklāt mitrinošu līdzekli uzreiz, kamēr āda vēl ir nedaudz mitra;
• izteiktu paasinājumu laikā atteikties no mazgāšanās līdzekļiem un izmantot tikai ūdeni.

Regulāra ādas mitrināšana ir viens no nozīmīgākajiem ekzēmas kontroles pamatprincipiem. Īpaši ieteicams mitrinošos līdzekļus lietot vismaz trīs reizes dienā; krēmu vai losjonu vēlams ieklāt vienmērīgi, virzot roku kustības uz leju. Ieteicams izvairīties no intensīvas berzēšanas un apļveida kustībām, jo tas var pastiprināt kairinājumu.

Biežākie paasinājumu izraisītāji

• ādas sausums un auksts, vējains laiks;
• stress un emocionāla pārslodze;
• kairinātāji: ziepes, tīrīšanas līdzekļi, smaržvielas, veļas mazgāšanas līdzekļi;
• audumi, īpaši vilna un poliesters;
• metāli, īpaši niķelis;
• tabakas dūmi;
• pārtikas un apkārtējās vides alergēni;
• vīrusu vai bakteriālas infekcijas.

Jutība pret faktoriem katram cilvēkam atšķiras, tādēļ ir lietderīgi veikt pierakstus un novērot, kas konkrētajā situācijā izraisa vai pastiprina simptomus.

Ādas kopšanas un ikdienas ārstēšanas pamatprincipi

Galvenais ikdienas līdzeklis ekzēmas gadījumā ir mitrinoši krēmi vai ziedes, kas palīdz atjaunot un stiprināt ādas dabisko aizsargbarjeru. Ieteicams izvēlēties bez smaržvielām un hipoalerģiskus produktus, izvairoties no krāsvielām un citām potenciāli kairinošām sastāvdaļām.

• biezi, taukaini ziedes tipa līdzekļi ir piemēroti ļoti sausai un saplaisājušai ādai, jo ilgāk notur mitrumu;
• krēmi labi iesūcas un bieži ir piemēroti vieglākas norises ekzēmas gadījumā;
• losjoni, kuros parasti dominē ūdens saturs, var būt piemēroti vieglas ekzēmas situācijās.

Ja ar vienkāršu mitrināšanu nepietiek, var apsvērt bezrecepšu medikamentus, piemēram, zemas stiprības hidrokortizona krēmu. Tas īslaicīgi samazina iekaisumu un niezi, tomēr ir drošs tikai īslaicīgai lietošanai un nav paredzēts ilgstošai lietošanai, jo īpaši sejas zonā un ap acīm.

Lai gan bieži tiek minēts, ka antihistamīna līdzekļi mazina niezi, tie parasti tieši neiedarbojas uz ekzēmas norisi. Tomēr noteiktos gadījumos, ja simptomus izraisa alerģiska reakcija, tie var būt noderīgi, kā arī var atvieglot iemigšanu, ja nieze traucē miegu.

Ārstēšana pēc ārsta nozīmējuma

Vidēji smagas vai smagas ekzēmas gadījumā var būt nepieciešami spēcīgāki medikamenti, kurus nozīmē dermatologs. Visbiežāk tiek lietoti:

• recepšu lokālie kortikosteroīdi ar izteiktāku iedarbību, kas palīdz ātrāk mazināt iekaisumu; tos parasti lieto ierobežotu laiku un pēc iespējas zemākajā nepieciešamajā stiprumā, jo ilgstoša vai neatbilstoša lietošana var veicināt ādas atrofiju vai citas nevēlamas reakcijas;
• kalcineirīna inhibitori, piemēram, pimekrolīms un takrolīms, kas var būt alternatīva ilgtermiņa terapijai, jo īpaši jutīgās zonās, piemēram, sejā vai kakla apvidū; šīs grupas līdzekļi parasti neizraisa ādas plānināšanos, taču iespējamas citas blakusparādības;
• atsevišķās situācijās, ja simptomi ir ļoti izteikti, ārsts uz īsu laiku var nozīmēt perorālus steroīdus; tos lieto tikai īslaicīgi un stingrā medicīniskā uzraudzībā, ņemot vērā iespējamu izteiktu blakusparādību risku un simptomu pastiprināšanās iespējamību pēc terapijas pārtraukšanas;
• ja attīstās bakteriāla vai sēnīšu ādas infekcija, var tikt nozīmēti antibiotiskie vai pretsēnīšu līdzekļi, parasti lokāli, retāk perorāli;
• noteiktos gadījumos var tikt ieteikti jaunāki medikamenti, piemēram, JAK inhibitori vai bioloģiskie preparāti, kas mērķtiecīgi ietekmē iekaisuma mehānismus un tiek izmantoti rezistentas norises vai ļoti smagos gadījumos.

Procedurālās ārstēšanas metodes

Ja citas ārstēšanas pieejas nav pietiekami efektīvas, var tikt izmantotas specializētas procedūras:

• fototerapija, kas ietver kontrolētu ultravioletā starojuma iedarbību dermatologa kabinetā; tā var mazināt niezi un iekaisumu, tomēr ārstēšana nereti ir ilgstoša un var izraisīt pārejošu ādas apsārtumu vai sausumu;
• mitro pārsēju terapija, kurā uz ādas uzklāj medikamentus, pēc tam zonu pārklāj ar mitru materiālu un virs tā uzliek sausu slāni, lai uzlabotu mitrināšanu un veicinātu ārstniecisko vielu uzsūkšanos; šo metodi vienmēr piemēro medicīnas personāla uzraudzībā;
• imūnterapija jeb sensibilizācijas mazināšanas procedūras, kurās alergēnus ievada injekciju veidā vai lieto pilienos; daļa pētījumu norāda uz iespējamu simptomu retināšanos pacientiem ar alerģisku fonu, tomēr efektivitāte nav viennozīmīgi pierādīta visiem.

Papildu līdzekļi un dabiskas izcelsmes risinājumi

Lai gan zinātniski pamatotu datu par papildu līdzekļu efektivitāti vēl ir salīdzinoši maz, atsevišķas dabiskas izcelsmes vielas var veicināt ādas stāvokļa uzlabošanos:

• kokosriekstu eļļa, kurai piemīt mitrinoša un viegli pretiekaisuma iedarbība; tā var palīdzēt saglabāt mitrumu ādā un mazināt izpausmes;
• saulespuķu eļļa un šī sviests, kurus arī izmanto ādas mitrināšanai; savukārt olīveļļa ilgtermiņā var veicināt ādas sausumu, tādēļ no tās ieteicams izvairīties;
• D vitamīns, jo pētījumos norādīts, ka tā deficīts biežāk sastopams cilvēkiem ar ekzēmu; ja konstatēts trūkums, papildināšana var mazināt simptomus;
• probiotikas, kas var palīdzēt uzturēt zarnu mikrobiotas līdzsvaru un būt noderīgas cilvēkiem, kuru simptomi saistīti ar pārtikas alergēniem.

Pirms jebkuru uztura bagātinātāju vai alternatīvu līdzekļu lietošanas uzsākšanas nepieciešama konsultācija ar ārstu, lai izvērtētu drošumu un iespējamo ietekmi uz ārstēšanas plānu.

Kad tiek izmantotas procedūras un bioloģiskie medikamenti?

Procedurālas metodes vai bioloģiskie medikamenti parasti tiek apsvērti tad, ja ierastie lokālie līdzekļi vai medikamentozā terapija nesasniedz vēlamo rezultātu. Bioloģiskie preparāti darbojas mērķēti, nomācot noteiktas iekaisuma ķēdes, kas ir saistītas ar ekzēmas attīstību. Tos ievada injekciju veidā, un tie biežāk tiek nozīmēti sarežģītos vai ilgstošos gadījumos.

Kopsavilkums

Ekzēmas kontroli var uzlabot ar konsekventu ādas kopšanu, piemērotu mitrinošo līdzekļu lietošanu, ārsta nozīmēto medikamentu režīma ievērošanu un provocējošu faktoru ierobežošanu. Ārstēšanas pieeja katram pacientam var būt atšķirīga: nereti nepieciešams mainīt kopšanas līdzekļus vai ieviest ilgtermiņa terapiju, izmantojot ārsta un reizēm arī citu speciālistu pieredzi. Rezultātu sasniegšanā būtiska ir pacietība un sistemātiska pieeja.

Kas izraisa ekzēmu?

Ekzēmas attīstību ietekmē vairāki faktori, tostarp individuāla nosliece, vides kairinātāji, alergēni, ģenētiskie mehānismi un emocionāla spriedze. Bieži slimības izpausmes veidojas vairāku šo faktoru vienlaicīgas ietekmes rezultātā.

Kā palīdzēt zīdainim ar ekzēmu?

Lai mazinātu ekzēmas izpausmes zīdaiņiem, parasti iesaka saudzīgu mazgāšanu ar tīru, bez smaržvielām, un izmantot īpaši piemērotu mazgāšanās līdzekli. Pēc mazgāšanas ieteicams vienmēr mitrināt roku vai kāju ādu ar bezsmaržas krēmiem divas reizes dienā. Ir svarīgi novērot, kuri kairinātāji, piemēram, svīšana, veļas mazgāšanas līdzekļi vai mitrās salvetes, pasliktina stāvokli, un pēc iespējas no tiem izvairīties. Ja ar ierastajiem līdzekļiem nepietiek, nepieciešama konsultācija ar ārstu par citu medikamentu nozīmēšanu.