Ekzēmas simptomi pēc stadijām un tipiem

Ekzēma ir hronisks, atkārtots ādas iekaisums, kas var izpausties ar dažādu simptomu kombināciju, tostarp ādas sausumu, niezi, lobīšanos, izsitumiem un dažkārt arī ar mitrošanu. Pazīmju raksturs un intensitāte var mainīties atkarībā no slimības fāzes, pacienta vecuma un konkrētā ekzēmas veida.

Pamatpazīmes

Ekzēmas izpausmes visbiežāk novēro ceļu ieliekumu mugurējā virsmā un elkoņu locījumu apvidū, tomēr bojājumi var parādīties jebkurā ķermeņa vietā. Parasti viss sākas ar niezi, ko nereti pastiprina noteikti kairinātāji vai stress. Saskrāpējot ādu, veidojas apsārtis izsitums, kas kasīšanas dēļ mēdz izplatīties.

• Apsārtusi vai tumšāka āda ar izteiktu niezi
• Sausums, raupjums un lobīšanās
• Sīki, ar šķidrumu pildīti pūslīši
• Plaisas un ieplaisājumi
• Mitruma izdalīšanās vai kreveļu veidošanās

Ekzēmai raksturīgi paasinājumi, kuru laikā simptomi kļūst izteiktāki, un periodi starp tiem, kad sūdzības parasti mazinās.

Slimības formas un stadijas

Visbiežāk sastopamie ekzēmas veidi ir atopiskais dermatīts un seborejiskais dermatīts. Lai gan abi veidi var radīt būtisku diskomfortu, parasti tos iespējams salīdzinoši labi kontrolēt.

Ekzēmas gaitu mēdz iedalīt trīs pamatstadijās, un katrai no tām ir raksturīgas atšķirīgas pazīmes:

• Akūta stadija: sākotnēji parādās sīki, ar šķidrumu pildīti pūslīši; āda kļūst izteikti sarkana, pietūkst un intensīvi niez. Pūslīši var atvērties, un bojājums sāk mitrot.
• Pēciekaisuma stadija: izsitumi pakāpeniski izžūst, nieze mazinās. Āda kļūst lobīga, raupja un sausa.
• Hroniska stadija: laika gaitā skartā vieta sabiezē un sacietē, kas tiek dēvēts par lihēnifikāciju; āda var kļūt tumšāka, un paasinājumi mēdz atkārtoties.

Ekzēma zīdaiņiem, bērniem un pieaugušajiem

• Zīdaiņiem un maziem bērniem: visbiežāk tiek skarta sejas, krūškurvja un pakauša apvidus āda.
• Vecākiem bērniem un pieaugušajiem: izsitumi parasti lokalizējas elkoņu locījumos vai ceļu ieliekumu mugurējā virsmā; pieaugušajiem nereti tiek iesaistītas arī rokas, pēdas, seja un plakstiņi.

Retāk sastopami ekzēmas veidi

Pastāv arī mazāk izplatīti ekzēmas tipi, kuru simptomi nereti ir izteiktāki un grūtāk kontrolējami.

• Monētveida (nummulāra) ekzēma: veidojas niezošas, monētai līdzīgas sārti vai rozā krāsas plāksnītes, kas var mitrot, sastrutot vai atstāt rētošanos.
• Vēnu (stazējoša) ekzēma: attīstās paaugstināta spiediena dēļ vēnās, īpaši kājās. Tās rezultātā āda kļūst sarkana, pietūkst, var veidoties slikti dzīstošas brūcītes; bieži pievienojas infekcija un atsevišķos gadījumos var attīstīties smagas komplikācijas, piemēram, celulīts.
• Dishidrotiska ekzēma: raksturīgi sīki pūslīši pirkstu galu, plaukstu un pēdu malu apvidū; tie intensīvi niez un var plaisāt, lobīties vai mitrot.
• Neirodermatīts: izraisa izteiktu niezi, visbiežāk ceļu, elkoņu, kakla, potīšu vai galvas ādas apvidū. Biežāk tiek konstatēts 30–50 gadu vecumā un biežāk sievietēm.

Iespējamās komplikācijas

Cilvēkiem ar ekzēmu biežāk attīstās ādas infekcijas, jo āda zaudē dabisko aizsargbarjeru. Mikroplaisu zonās baktērijas, vīrusi vai sēnītes var vieglāk iekļūt audos.

Bakteriālas infekcijas, piemēram, impetigo, nereti pastiprina niezi un sāpes, kā arī var veicināt izsitumu tālāku izplatīšanos. Sēnīšu infekcijas, tostarp cirpējēde vai galvas ādas sēnīšu infekcijas, arī sastopamas biežāk, īpaši gadījumos, kad ilgstoši lietotas steroīdu ziedes. Tās var mazināt lokālo imūnaizsardzību, tādējādi atvieglojot sēnīšu vairošanos.

Vīrusu izraisītas slimības pārsvarā ir lokālas, tomēr retos gadījumos, piemēram, herpes simplex vīrusa izraisītas ekzēmas herpeticum gadījumā, infekcija var izplatīties pa visu ķermeni un radīt nopietnas sekas, tostarp rētošanos, redzes traucējumus vai pat orgānu bojājumus.

Ilgstošas kasīšanas dēļ āda var vēl vairāk sabiezēt, un var saglabāties pigmentācijas izmaiņas vai rētas.

Kad jāvēršas pie ārsta

Ekzēma bieži izpaužas kā niezoši, apsārtuši izsitumi, kurus ir viegli sajaukt ar citām ādas slimībām. Ja ir aizdomas par ekzēmu vai ja simptomi kļūst izteiktāki, ir svarīgi konsultēties ar dermatologu, lai precizētu diagnozi un noteiktu ārstēšanu.

Ieteicams nekavēties un vērsties pie ārsta, ja novērojams:

• simptomi pastāvīgi pasliktinās, lai gan ārstēšana jau tiek lietota
• izsitumi strauji izplatās vai parādās jaunās zonās
• paasinājumi kļūst biežāki vai norit smagāk
• nieze ir ļoti izteikta un traucē miegu vai ikdienas aktivitātes
• āda ir izteikti ieplaisājusi vai bojājumi mitro

Vienlaikus ir būtiski atpazīt bakteriālas infekcijas pazīmes:

• apsārtums un pietūkums
• oranžīgs vai dzeltenīgs ādas tonis
• mitrošana un kreveles

Ja pēkšņi parādās plašs ādas apsārtums, sāpes, drudzis, drebuļi, strauji progresējoša tūska, pūslīši vai audu nejutīgums, nepieciešams iespējami steidzami vērsties pie medicīnas speciālistiem, jo var būt aizdomas par celulīta komplikāciju. Šādos gadījumos ārstēšanā bieži tiek izmantotas antibiotikas, un reizēm var būt nepieciešama ārstēšana stacionārā.

Ekzēmas kontrole un ārstēšana

Galvenie ekzēmas ārstēšanas mērķi ir mazināt niezi un iekaisumu, veicināt ādas dzīšanu un samazināt komplikāciju risku. Šim nolūkam tiek izmantoti dažādi līdzekļi, tostarp mitrinoši krēmi un ziedes, kortikosteroīdus saturošas ziedes, kā arī antihistamīna līdzekļi niezes mazināšanai. Smagākos gadījumos var nozīmēt intensīvāku terapiju, piemēram, sistēmiskus kortikosteroīdus, imūnterapiju vai fototerapiju. Pacientiem ar biežām infekcijām var būt nepieciešamas antibiotikas vai pretsēnīšu preparāti.

Ikdienā īpaša nozīme ir regulārai ādas kopšanai: izvairīšanās no izraisītājiem, rūpīga ādas mitrināšana, centieni nesaskrāpēt izsitumus un ādas aizsargāšana no bojājumiem, lai mazinātu infekciju un rētošanās risku.