Divertikulīts: definīcija, simptomi un ārstēšana

Divertikulīts ir resnās zarnas stāvoklis, kad tās sienā izveidojas nelieli izspīlējumi jeb kabatiņas, ko dēvē par divertikuliem. Ja šīs kabatiņas iekaist vai inficējas, var parādīties izteiktas sāpes vēderā. Visbiežāk šo saslimšanu konstatē gados vecākiem cilvēkiem. Lai gan daudzos gadījumos simptomi ir viegli, atsevišķās situācijās nepieciešama ārstēšana un reizēm arī ķirurģiska iejaukšanās. Šajā rakstā aplūkotas galvenās divertikulīta pazīmes, iespējamie attīstības faktori, diagnostikas pieejas, ārstēšanas principi un rīcība, lai mazinātu atkārtošanās risku.

Kas ir divertikulīts?

Divertikuli ir nelielas kabatiņveida izspīlējuma zonas resnās zarnas sienā. Ja šajās struktūrās attīstās iekaisums vai infekcija, stāvokli dēvē par divertikulītu. Procesā biežāk tiek skarti zarnas sienas salīdzinoši vājāki apvidi. Iekaisums var sākties mikroplīsumu dēļ vai izmaiņu dēļ fēču pārvietošanās mehānismā, un, ja savlaicīgi netiek veikta izvērtēšana, var veidoties sarežģījumi.

Biežākie simptomi

Divertikulīta izpausmes var sākties pēkšņi un būt izteikti intensīvas. Raksturīgākās ir sāpes vēdera lejasdaļā, visbiežāk kreisajā pusē. Sāpju sajūta var būt pastāvīga vai kļūt izteiktāka fiziskas slodzes laikā, pēc ēšanas vai pat dziļas ieelpas brīdī. Papildus iespējamas arī šādas pazīmes:

• Paaugstināta ķermeņa temperatūra un drebuļi
• Slikta dūša, vemšana
• Apetītes samazināšanās
• Vēdera uzpūšanās un jutīgums
• Aizcietējums, dažkārt caureja
• Asinis vai gļotas fēcēs
• Sāpes, kas izstaro uz muguru, cirkšņa apvidu vai sāniem
• Biežāka vajadzība urinēt

Simptomu intensitāte var būt ļoti atšķirīga: no viegla diskomforta līdz stiprām, ilgstošām vai atkārtotām sāpju epizodēm. Smagākos gadījumos var novērot tumšu, duļķainu urīnu, asins recekļus vai izmaiņas fēču formā.

Saslimšanas cēloņi un riska faktori

Precīzs divertikulīta attīstības iemesls nav pilnībā noskaidrots. Visbiežāk to saista ar divertikulozi, kad resnās zarnas sienā izveidojas kabatiņas. Tas var notikt paaugstināta spiediena dēļ zarnas iekšienē, ko nereti veicina ilgstošs aizcietējums. Cietas un grūti virzāmas fēces, kā arī ilgstoši nepietiekams šķiedrvielu daudzums uzturā var veicināt zarnas sienas pavājināšanos. Ja baktērijas nonāk kabatiņas audos, var izveidoties iekaisums vai infekcija.

Faktori, kas palielina divertikulīta iespējamību:

• Vecums virs 40 gadiem
• Bieži aizcietējumi
• Nepietiekams šķiedrvielu, augļu un dārzeņu daudzums uzturā
• Liels sarkanās gaļas patēriņš
• Alkohola lietošana
• Zema fiziskā aktivitāte
• Smēķēšana
• Imūnsistēmas pavājināšanās slimību vai medikamentu dēļ
• Bieža nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana
• Liekais svars vai aptaukošanās
• Iepriekš pārslimots divertikulīts
• Saslimšanas gadījumi ģimenes anamnēzē

Vai uzturs izraisa divertikulītu?

Agrāk tika uzskatīts, ka sēklas, rieksti un popkorns var pasliktināt divertikulīta norisi. Tomēr pašlaik nav pierādījumu, ka šie produkti palielinātu saslimšanas risku. Lai mazinātu iekaisuma iespējamību, parasti iesaka ar šķiedrvielām bagātu uzturu, kas palīdz mīkstināt fēces un atvieglo to virzību caur zarnām.

• Augļi (āboli, bumbieri, banāni)
• Dārzeņi (burkāni, brokoļi, ķirbis, kukurūza)
• Pākšaugi, graudaugi
• Pilngraudu maize, putraimi, pilngraudu makaroni
• Brūnie un savvaļas rīsi

Kā nosaka diagnozi?

Divertikulīta simptomi var līdzināties citu vēdera dobuma orgānu slimību izpausmēm, tāpēc diagnozes precizēšanai ārsts parasti nozīmē vairākus izmeklējumus:

• Anamnēzes izvērtēšana un simptomu analīze
• Klīniska apskate, novērtējot vēdera sāpīgumu un vispārējo stāvokli
• Asins analīzes (iekaisuma rādītāju noteikšanai)
• Urīna analīze (lai izslēgtu urīnceļu infekciju)
• Grūtniecības tests (ja pastāv aizdomas par ar grūtniecību saistītu komplikāciju)
• Fēču analīzes (iekaisuma vai infekcijas pazīmju noteikšanai)

Galvenais izmeklējums ir datortomogrāfija ar kontrastvielu. Šī metode ļauj precīzi vizualizēt iekaisumu, izvērtēt iespējamo komplikāciju apmēru un izvēlēties atbilstošu ārstēšanu. Pēc akūtā perioda var tikt ieteikta kolonoskopija, visbiežāk 6–8 nedēļas pēc iekaisuma epizodes.

Ārstēšanas iespējas

Ārstēšanas taktika ir atkarīga no simptomu smaguma un komplikāciju klātbūtnes. Vieglos gadījumos parasti pietiek ar uztura korekcijām, atpūtu un pašsajūtas novērošanu. Atsevišķās situācijās var tikt nozīmētas antibiotikas. Ļoti smagos vai komplicētos gadījumos var būt nepieciešama ārstēšana stacionārā vai operācija.

• Viegla norise: dzidru šķidrumu diēta (buljons, tēja, sula bez biezumiem) un viegli sagremojami ēdieni
• Antibiotikas, ja konstatēta infekcioza sastāvdaļa
• Pāreja uz zemu šķiedrvielu diētu pēc dažām dienām

Sarežģītākās situācijās ārstēšanu nodrošina stacionārā, ievadot medikamentus intravenozi; var būt nepieciešamas šķidruma infūzijas, bet asiņošanas gadījumā tiek veikti papildu izmeklējumi un procedūras. Ja iekaisums ir plašs vai izveidojušās komplikācijas, piemēram, abscess, zarnas perforācija, fistula vai zarnu nosprostojums, var tikt veikta operācija.

Iespējamās komplikācijas

Lielākā daļa cilvēku divertikulītu pārslimo bez nopietnām sekām, tomēr daļai pacientu var attīstīties komplikācijas. Šādos gadījumos nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība. Biežākās komplikācijas:

• Abscess (strutu uzkrājums zarnas sienas tuvumā)
• Perforācija jeb zarnas sienas plīsums
• Peritonīts (vēderplēves iekaisums)
• Fistulas (patoloģiski savienojumi starp zarnu un citiem orgāniem)
• Zarnu nosprostojums
• Sašaurinājumi (zarnas lūmena sašaurināšanās)

Kā mazināt slimības atkārtošanās risku?

Ja divertikulīts jau ir bijis, palielinās atkārtotu epizožu iespējamība. Lai šo risku samazinātu, būtiska ir noteiktu uztura un dzīvesveida principu ievērošana:

• Pakāpeniski palielināt šķiedrvielu daudzumu uzturā, iekļaujot vairāk augļu, dārzeņu un pilngraudu produktu
• Uzturēt regulāru fizisko aktivitāti
• Centies saglabāt veselīgu ķermeņa masu
• Uzņemt pietiekamu ūdens daudzumu (vismaz 2 litrus dienā)
• Ja nepieciešams, lietot šķiedrvielu piedevas (piemēram, psīllija pulveri vai bezcukura gumijkonfektes)
• Pārrunāt ar ārstu alternatīvas nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanai

Kopsavilkums

Divertikulīts ir bieži sastopama resnās zarnas iekaisīga saslimšana, īpaši gados vecākiem cilvēkiem. Tipiski tas izpaužas ar izteiktām sāpēm vēdera lejasdaļā, visbiežāk kreisajā pusē. Daļa gadījumu norit bez būtiskas ārstēšanas, tomēr bez atbilstošas rīcības var attīstīties nopietnas komplikācijas. Galvenie profilakses virzieni ir ar šķiedrvielām bagāts uzturs, pietiekama fiziskā aktivitāte un citu riska faktoru kontrole. Vēršaties pie ārsta, ja parādās satraucoši simptomi vai notiek stāvokļa pasliktināšanās.