Dzimumorgānu herpes mutes dobumā

Herpess ir infekcijas slimība, ko izraisa herpes simplex vīruss. Izšķir divus galvenos vīrusa tipus: HSV-1 un HSV-2. Pēc inficēšanās visbiežāk novēro izsitumus dzimumorgānu apvidū vai ap lūpām. Pilnīga izveseļošanās no herpes infekcijas pašlaik nav iespējama, taču slimību var efektīvi kontrolēt, izmantojot atbilstošas ārstēšanas un profilakses pieejas.

Herpes veidi: HSV-1 un HSV-2

HSV-1 un HSV-2 pieder vienai un tai pašai vīrusu grupai, tomēr praksē tie biežāk izraisa atšķirīgas klīniskās izpausmes. HSV-1 parasti skar mutes dobuma, lūpu un deguna apvidu un izraisa lūpu herpesu ar sāpīgām čūlām vai pūslīšiem. Savukārt HSV-2 biežāk tiek pārnests dzimumceļā un izpaužas ar izsitumiem dzimumorgānu rajonā, tādēļ to uzskata par seksuāli transmisīvu infekciju.

Lai gan visbiežāk HSV-1 saista ar mutes apvidu, bet HSV-2 ar dzimumorgānu bojājumiem, iespējamas arī pretējas situācijas. Piemēram, HSV-1 var izraisīt dzimumorgānu herpesu, īpaši gadījumos, kad infekcija tiek nodota orāla seksa laikā.

Izplatība un inficēšanās ceļi

Pasaulē vairāk nekā pusei cilvēku līdz 50 gadu vecumam ir HSV-1 infekcija, savukārt HSV-2 sastopams gandrīz piektdaļai pieaugušo. Vīruss viegli izplatās tieša kontakta laikā, piemēram, skūpstoties, saskaroties ar ādu vai dzimumkontakta laikā. Nereti inficēšanās notiek arī bez jebkādām redzamām pazīmēm, jo daudzi vīrusu pārnēsā bez simptomiem.

Simptomi un to norises atšķirības

Herpes infekcijai raksturīgi periodiski recidīvi ar atkārtotiem izsitumiem. Mutes herpesam sākumā parasti parādās jutīgi un sāpīgi pūslīšu perēkļi ap lūpām, degunu vai mutes apvidū. Pēc tam pūslīši pārsprāgst un veidojas kreveles. Pirmreizējas inficēšanās gadījumā līdztekus ādas izmaiņām iespējami arī vispārēji simptomi, piemēram, galvassāpes, palielināti limfmezgli vai gripai līdzīgas sūdzības.

Dzimumorgānu herpess var noritēt bez skaidriem simptomiem vai izpausties minimāli. Tipiskāk novēro paaugstinātu ķermeņa temperatūru, muskuļu un locītavu sāpes, kā arī pūslīšus, kas var būt atsevišķi vai grupās ap dzimumorgāniem, sēžamvietu, augšstilbiem vai anālo atveri. Gan mutes, gan dzimumorgānu izsitumus var pavadīt sāpes, dedzināšana vai nieze.

Mutes dobuma pūslīši parasti sadzīst 4–6 dienu laikā. Dzimumorgānu izsitumi pirmajā epizodē var saglabāties līdz vairākām nedēļām, bet vēlāk parasti ir īsāki un ilgst apmēram 3–7 dienas. Bieža agrīna pazīme ir tirpšana vai kņudināšana vēl pirms izsitumu parādīšanās. Šie prodromālie simptomi nereti liecina par tuvojošos paasinājumu.

Kā tiek pārnests herpess?

Mutes herpess (HSV-1) visbiežāk izplatās, saskaroties ar inficētas personas siekalām, piemēram, skūpstoties, lietojot kopīgus traukus vai daloties ar personīgām lietām. Risks pastāv arī orāla seksa laikā, jo HSV-1 var nonākt dzimumorgānu apvidū. HSV-2 pārsvarā tiek nodots dzimumkontakta laikā, īpaši gadījumos, kad netiek lietota aizsardzība. Inficēšanās bieži notiek tieša ādas vai gļotādu kontakta ceļā, kā arī saskarē ar dzimumšķidrumiem.

• Orāls, vagināls un anāls sekss
• Kontakts ar rokām, pieskaroties inficētajai zonai un pārnesot vīrusu uz citu ķermeņa daļu
• Seksuālo rotaļlietu koplietošana

Vīrusu var nodot tālāk ne tikai redzamu izsitumu laikā. Arī simptomu neesamības periodos iespējama vīrusa izdale un pārnese. Asimptomātiska vīrusa izplatīšana ir bieži sastopama: statistiski cilvēki bez izteiktiem simptomiem var nodot HSV-2 aptuveni vienā no desmit kontakta reizēm, bet simptomu klātbūtnē tas notiek apmēram divreiz biežāk.

Kam ir paaugstināts risks inficēties ar herpesu?

Visaugstākais inficēšanās risks ir cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, kā arī tiem, kuri bieži maina seksuālos partnerus un nelieto aizsardzības līdzekļus. Īpaša uzmanība tiek vērsta uz personām, kuras:

• lieto imūnsistēmu nomācošus medikamentus
• slimo ar slimībām, kas ietekmē imūnsistēmas darbību
• saskaras ar antivielu deficītu
• ir ar vairākiem seksuālajiem partneriem vai nodarbojas ar neaizsargātu seksu
• bieži maina partnerus vai koplieto sadzīves un personīgās lietas (krūzes, zobu birstes, lūpu krāsu)

Prezervatīvi samazina inficēšanās iespējamību, tomēr tie nenosedz visu ādas virsmu. Ja izsitumi atrodas zonās, kuras prezervatīvs neaizsargā, inficēšanās var notikt arī aizsargāta kontakta laikā. Ieteicams izvairīties no dzimumkontakta paasinājuma periodos un lietot pretvīrusu medikamentus, kas samazina vīrusa aktivitāti un izplatīšanās risku.

Herpes diagnostika

Herpes diagnostikā galvenā nozīme ir simptomu izvērtēšanai un anamnēzes noskaidrošanai. Bieži tiek veikti specifiski laboratoriskie testi, piemēram, HSV nukleīnskābju amplifikācijas izmeklējumi, kuros paraugu paņem no izsitumu vietas un nosaka vīrusa DNS vai RNS. Var tikt nozīmētas arī asins analīzes specifisko antivielu noteikšanai vai bioķīmiskie izmeklējumi infekcijas marķieru izvērtēšanai. Nereti šie testi tiek ieteikti arī pacientiem bez simptomiem, jo tie palīdz noteikt aktīvu vai iepriekš pārslimotu infekciju.

Ja ir aizdomas par herpesu, bet izsitumi nav redzami, precīza apstiprināšana var būt sarežģītāka. Tāpēc daudzos gadījumos analīzes ieteicams veikt simptomu saasinājuma laikā.

Herpes ārstēšanas iespējas

Herpes infekciju izārstēt nav iespējams, taču simptomus var kontrolēt. Ārstēšanas mērķis ir mazināt simptomu ilgumu un recidīvu biežumu, kā arī uzlabot pašsajūtu. Visbiežāk nozīmē pretvīrusu terapiju, piemēram, aciklovīru, valaciklovīru vai famciklovīru; atsevišķos gadījumos izmanto arī lokālus pretvīrusu krēmus vai ziedes. Būtiska ir atbilstoša higiēna, regulāri saudzīgi noskalojot skartās vietas ar siltu ūdeni un neizmantojot kairinošus līdzekļus.

Simptomu mazināšanai var lietot bezrecepšu pretsāpju līdzekļus, vēsas kompreses un brīvu kokvilnas apģērbu. Ja urinēšana ir sāpīga, var būt ieteikts urinēt ūdenī, kā arī izvairīties no izsitumu aizlīmēšanas vai nezināmu līdzekļu uzklāšanas un nebakstīt vai neizspiest pūslīšus.

Lai samazinātu jaunu paasinājumu iespējamību, būtiska ir imūnsistēmas stiprināšana: pietiekams miegs, pilnvērtīgs uzturs, stresa mazināšana, kā arī izvairīšanās no spēcīgas saules, vēja, aukstuma vai karstuma ietekmes un saules aizsarglīdzekļu lietošana, īpaši lūpu apvidū.

Kā mazināt herpes infekcijas risku?

Efektīvākā profilakse ir izvairīšanās no cieša kontakta ar personu, kurai ir herpesa izpausmes, īpaši periodā, kad redzami izsitumi. Citas nozīmīgas aizsardzības darbības ir:

• prezervatīvu vai dentālo plēvju lietošana dzimumkontakta laikā
• regulāras pārbaudes uz seksuāli transmisīvām infekcijām
• atklāta saruna ar partneri par veselības stāvokli un saslimšanu vēsturi
• izvairīšanās no dzimumkontakta vai ciešas saskares ar zināmi inficētu personu paasinājuma laikā
• personīgo priekšmetu nekoplietošana (lūpu krāsa, krūzes, zobu birstes)

Lai mazinātu inficēšanās iespējamību, ja ir vairāki partneri, svarīgi izmantot aizsardzību visu veidu dzimumkontakta laikā (vagināla, anāla un orāla), kā arī pirms attiecību uzsākšanas pārrunāt saslimšanu vēsturi.

Herpes paasinājumu var veicināt

• drudzis vai citas infekcijas
• stress
• menstruācijas
• fiziskas traumas
• pārmērīgi intensīva saules iedarbība
• ķirurģiskas manipulācijas
• nogurums
• kairinājums dzimumorgānu apvidū

Pirmajā gadā pēc inficēšanās paasinājumi parasti ir biežāki, taču ar laiku, ievērojot atbilstošu ārstēšanu un rūpējoties par pašsajūtu, tie mēdz kļūt retāki.

Iespējamās komplikācijas

Herpes vīrusu infekcijas var izraisīt nopietnas veselības problēmas, un komplikāciju veids ir atkarīgs no konkrētā vīrusa tipa. HSV-1 var būt saistīts ar acu iekaisumiem un atsevišķos gadījumos arī ar encefalītu. HSV-2 var izraisīt smadzeņu apvalku iekaisumu vai ģeneralizētu organisma infekciju.

Grūtniecēm, īpaši tad, ja inficēšanās notiek pēdējos grūtniecības mēnešos, pieaug risks vīrusu nodot jaundzimušajam dzemdību laikā. Ja infekcija ir bijusi pirms ieņemšanas vai parādās pirmajā grūtniecības trimestrī, risks bērnam ir ļoti zems. Tomēr, inficējoties grūtniecības noslēgumā, risks būtiski palielinās un var radīt dzīvībai bīstamu situāciju.

Jaundzimušā infekcijas pazīmes var būt paaugstināta temperatūra, apātija, samazināta ēstgriba un izsitumi. Šādu simptomu gadījumā nepieciešams steidzami vērsties pie ārsta.

Kā dzīvot ar herpesu?

Herpess ir plaši izplatīta infekcija visā pasaulē, taču sabiedrībā joprojām pastāv stigmatizācija. Daļai inficēto var rasties grūtības ar pašvērtējumu vai satraukums par jaunu attiecību veidošanu. Nozīmīgi ir sekot ārsta ieteikumiem un vajadzības gadījumā meklēt psiholoģisku atbalstu vai atbalsta grupu palīdzību.

Uzsākot attiecības ar jaunu partneri, informāciju par herpesu ieteicams pārrunāt iepriekš. Tas veicina savstarpēju uzticēšanos un palīdz pieņemt atbildīgus lēmumus. Jāpatur prātā, ka herpess nenosaka cilvēka vērtību vai raksturu.

Perspektīvas herpes infekcijas gadījumā

Lai gan herpess organismā saglabājas visu mūžu, mūsdienu medicīna ļauj to kontrolēt, samazinot vīrusa pārneses risku un ierobežojot paasinājumus. Atbilstoša aprūpe palīdz dzīvot pilnvērtīgi un vienlaikus mazināt inficēšanās iespējamību citiem.