Kad vērsties pie ārsta pneimonijas ārstēšanai

Pneimonija ir bieži sastopama infekcijas slimība, un ārstēšanas pieeja tiek izvēlēta, ņemot vērā izraisītāja veidu (baktērijas vai vīrusi), simptomu smagumu, pacienta vecumu un vispārējo veselības stāvokli. Visbiežāk pneimoniju izraisa baktēriju vai vīrusu infekcijas, tādēļ ārstēšanas taktika šajos gadījumos var būt būtiski atšķirīga.

Pneimonijas ārstēšanas īpatnības

Vieglākos gadījumos, piemēram, tā dēvētās staigājošās pneimonijas gadījumā, parasti pietiek ar atpūtu un bezrecepšu līdzekļiem simptomu mazināšanai. Savukārt smagāka slimības norise nereti prasa ārstēšanu stacionārā, medicīnisku uzraudzību un specifiskus ārstēšanas pasākumus.

Bakteriālas pneimonijas ārstēšana

Bakteriālā pneimonija visbiežāk ir saistīta ar streptokoku izraisītu infekciju, tomēr slimību var izraisīt arī citi mikroorganismi, tostarp Haemophilus influenzae un Mycoplasma pneumoniae.

Pamatārstēšana ir antibiotiku kurss, ko ieteicams uzsākt iespējami drīz, visbiežāk lietojot zāles iekšķīgi tablešu veidā. Kad ir noteikts konkrētais izraisītājs, tiek izvēlēta mērķēta antibiotiku terapija; biežākos gadījumos tiek lietotas plaša spektra antibiotikas.

• Amoksicilīns: 1000 mg 3 reizes dienā
• Doksiciklīns: 100 mg 2 reizes dienā

Situācijās, kurās novērojama lielāka rezistence pret ierastajiem medikamentiem, var tikt nozīmētas citas antibiotikas.

• Azitromicīns: 500 mg pirmajā dienā un 250 mg turpmākajās dienās
• Klaritromicīns: 500 mg ik pēc 12 stundām

Ja pacientam ir vienlaikus arī citas hroniskas slimības, piemēram, cukura diabēts vai sirds slimības, ārsts var izvēlēties kombinētu antibiotiku terapiju. Parasti ārstēšanas kurss ilgst 5–7 dienas. Vieglas norises gadījumā atsevišķās situācijās var pietikt ar īsāku kursu, savukārt smagākos gadījumos ārstēšana var turpināties līdz 10 dienām. Parasti pašsajūta sāk uzlaboties pēc dažām dienām, tomēr pilnīga atlabšana var prasīt ilgāku laiku. Būtiski ir nepārtraukt antibiotiku kursu priekšlaikus, lai mazinātu baktēriju rezistences veidošanās risku un novērstu infekcijas atkārtošanos.

Aspirācijas pneimonijas īpatnības

Atsevišķos gadījumos pneimonija attīstās pēc pārtikas, šķidruma, kuņģa satura vai svešķermeņa ieelpošanas. Tā rezultātā tiek bojāta elpceļu gļotāda, un baktērijām kļūst vieglāk iedzīvoties audos. Šādā situācijā primāri tiek veikta svešķermeņa izņemšana ar bronhoskopijas palīdzību. Pēc tam tiek nozīmēts antibiotiku kurss; bieži tiek izmantoti tādi medikamenti kā klindamicīns, meropenēms, ertapenēms vai ampicilīns kombinācijā ar sulbaktāmu.

Vīrusu pneimonijas ārstēšana

Vīrusu izcelsmes pneimonija veido aptuveni trešdaļu pieaugušo pneimonijas gadījumu. Biežākie izraisītāji ir A un B tipa gripas vīrusi, respiratori sincitiālais vīruss (RSV), paragripas vīrusi, kā arī jaunā tipa koronavīrusi.

Lielākā daļa vīrusu izraisītu iekaisumu norit viegli un pāriet pašlimitējoši 1–3 nedēļu laikā. Smagākos gadījumos var tikt nozīmēti pretvīrusu līdzekļi, un to izvēle ir atkarīga no identificētā vīrusa.

• A un B tipa gripas gadījumā tiek lietots oseltamivirs, kas ir visefektīvākais, ja terapija tiek uzsākta pirmajās 48 stundās pēc simptomu sākuma.
• RSV un paragripas vīrusu izraisīta iekaisuma gadījumā var tikt izmantots ribavirīns, visbiežāk līdz 10 dienām.
• Atsevišķās COVID-19 norises formās tiek lietots nirmatrelvīrs/ritonavīrs vai remdesivīrs; atkarībā no slimības smaguma tie var tikt nozīmēti tabletēs vai ievadīti intravenozi.

Daļai pacientu, atpūšoties vai lietojot nozīmētos medikamentus, stāvoklis uzlabojas. Tomēr gados vecākiem cilvēkiem, pacientiem ar smagāku vispārējo veselības stāvokli vai tiem, kas vienlaikus arī smēķē, atveseļošanās var būt ilgāka, un atsevišķos gadījumos var būt nepieciešama ilgāka ārstēšana slimnīcā.

Vieglas pneimonijas aprūpe mājas apstākļos

Vieglas pneimonijas gadījumā aprūpi iespējams nodrošināt mājās, izmantojot bezrecepšu simptomātiskus līdzekļus un vienkāršus atveseļošanās paņēmienus. Šie medikamenti infekciju neiznīcina, taču palīdz mazināt sāpes, pazemināt temperatūru un šķidrināt gļotas, lai tās klepojot būtu vieglāk izvadīt.

• Pretsāpju un pretdrudža līdzekļi, piemēram, paracetamols, ibuprofēns vai naproksēns, var uzlabot pašsajūtu un mazināt iekaisuma izraisītās izpausmes.
• Atkrēpošanas līdzekļi veicina gļotu sašķidrināšanu un izdalīšanos no elpceļiem; viena no biežāk lietotajām aktīvajām vielām ir gvaifenezīns.

Ieteicams izvairīties no klepu nomācošiem līdzekļiem, jo klepus veicina gļotu dabisku izvadi no plaušām. Ja klepus kairina rīkli, priekšroku var dot pastilām kakla sāpju mazināšanai.

Papildu ieteikumi atlabšanai mājas apstākļos

• Nodrošiniet pietiekamu miegu un pēc iespējas vairāk atpūtieties, lai organisms efektīvāk cīnītos ar infekciju.
• Dzeriet pietiekami daudz ūdens un citu dzidru šķidrumu, jo tas palīdz šķidrināt gļotas un atvieglo elpošanu; priekšroka dodama ūdenim vai tējai, nevis saldinātiem vai gāzētiem dzērieniem.
• Izmantojiet gaisa mitrinātāju vai tvaika ierīci, īpaši, ja telpā gaiss ir sauss, jo mitrums palīdz vieglāk izvadīt gļotas.
• Vairākas reizes dienā skaloiet kaklu ar sālsūdeni, glāzē ūdens izšķīdinot 3 tējkarotes sāls, lai mazinātu kairinājumu un nomierinātu rīkli.
• Izvairieties no tabakas, jo smēķēšana veicina gļotu uzkrāšanos plaušās, pastiprina klepu un palēnina atveseļošanos. Ja smēķēšanas atmešana sagādā grūtības, var apsvērt konsultāciju ar ārstu par atbalsta iespējām.

Galvenās atziņas

Ārstēšanas izvēli pneimonijas gadījumā nosaka tas, vai slimību izraisījušas baktērijas vai vīrusi. Bakteriālas pneimonijas gadījumā tiek lietotas antibiotikas, savukārt vīrusu infekcijas gadījumā ārstēšana bieži ir simptomātiska, bet smagākās situācijās tiek izmantoti pretvīrusu medikamenti.

Arī ārstējoties mājās, ieteicams pietiekami atpūsties, uzņemt daudz šķidruma, lietot ieteiktos bezrecepšu līdzekļus un īpaši pārtraukt smēķēšanu, ja tāda ir. Šie pasākumi var veicināt ātrāku atlabšanu un mazināt infekcijas izraisītos simptomus.