Kas ir multiplā skleroze (MS)?

Izkaisītā skleroze (IS) ir hroniska, autoimūnas izcelsmes centrālās nervu sistēmas slimība, kas skar miljoniem cilvēku visā pasaulē. IS gadījumā imūnsistēma vēršas pret mielīna apvalku, kas aizsargā nervu šķiedras galvas smadzenēs, muguras smadzenēs un redzes orgānos. Mielīna bojājuma dēļ pasliktinās nervu impulsu vadīšana, un var attīstīties dažādi simptomi, sākot no redzes pasliktināšanās līdz nespēkam vai nejutīgumam.

Simptomi un pirmās pazīmes

IS norise katram cilvēkam var atšķirties, tomēr pastāv pazīmes, kas šai slimībai sastopamas biežāk. Raksturīgs piemērs ir redzes nerva iekaisums, kas var izpausties kā miglaina redze, sāpes acu kustību laikā vai krāsu uztveres vājināšanās. Sākotnējie IS simptomi nereti ir viegli un var līdzināties citu slimību izpausmēm, tādēļ diagnoze dažkārt tiek noteikta novēloti.

• Dubultredze
• Nejutīgums vai tirpšana ekstremitātēs
• Izteikts, grūti pārvarams nogurums
• Sirds un asinsvadu sistēmas traucējumi
• Līdzsvara un koordinācijas traucējumi
• Reibonis
• Muskuļu vājums

IS tipi

Izšķir vairākas galvenās izkaisītās sklerozes formas, kuras atšķiras pēc slimības gaitas un simptomu progresēšanas.

• Klīniski izolēts sindroms (CIS) – vienreizēja neiroloģiska epizode, kas var palikt atsevišķa vai laika gaitā pāriet IS.
• Recidivējoši remitējoša IS (RRIS) – raksturīgi slimības paasinājumi un uzlabošanās periodi. Lielākā daļa no jauna diagnosticēto gadījumu pieder šai formai.
• Sekundāri progresējoša IS (SPIS) – ar laiku simptomi pastāvīgi pasliktinās, reizēm var parādīties paasinājumi.
• Primāri progresējoša IS (PPIS) – simptomu pastiprināšanās notiek nepārtraukti jau no slimības sākuma.

Cēloņi un riska faktori

IS precīzs iemesls vēl nav pilnībā noskaidrots, taču ir zināms, ka slimības attīstību parasti nosaka iedzimtas noslieces un noteiktu vides faktoru kombinācija. Saslimšanas risks palielinās, ja tuvu radinieku vidū ir cilvēki ar IS, īpaši gadījumā, ja to diagnosticē identiskam dvīnim.

• Smēķēšana
• Zems D vitamīna līmenis organismā
• Aptaukošanās pusaudža vecumā
• Pārslimota Epšteina–Barra vīrusa infekcija

Centrālo nervu sistēmu veido galvas smadzenes un muguras smadzenes, kas nodrošina atmiņu, izziņas procesus, emocijas un kustību kontroli. Muguras smadzenes nodod signālus no galvas smadzenēm uz ķermeni un atpakaļ.

Kā tiek diagnosticēta izkaisītā skleroze?

Ja parādās IS raksturīgi simptomi, visbiežāk sākotnēji cilvēks vēršas pie ģimenes ārsta, kurš nepieciešamības gadījumā nosūta pie neirologa. Diagnozes apstiprināšanā ārsti izmanto Makdonalda kritērijus, kas paredz pierādījumus par izmaiņām vismaz divās centrālās nervu sistēmas zonās, kas radušās atšķirīgos laika posmos.

• Medicīniskā anamnēze un neiroloģiska izmeklēšana
• Galvas smadzeņu un/vai muguras smadzeņu magnētiskās rezonanses izmeklējums (MRT)
• Mugurkaula punkcija (cerebrospinālā šķidruma izmeklēšana no mugurkaula kanāla)
• Asins analīzes, lai izslēgtu citas slimības, jo līdzīgus simptomus var izraisīt arī B12 vitamīna deficīts vai autoimūnas saslimšanas

Ārstēšana un atbalsts IS gadījumā

Lai gan izkaisīto sklerozi šobrīd nav iespējams pilnībā izārstēt, mūsdienu ārstēšana palīdz kontrolēt slimības norisi, mazināt simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti.

Galvenā terapijas grupa ir slimības gaitu modificējošie medikamenti. Tie palēnina progresēšanu, samazina iekaisuma perēkļu skaitu nervu sistēmā, kā arī mazina paasinājumu biežumu un smagumu. Dažādas zāles tiek lietotas atšķirīgi, piemēram, iekšķīgi, ievadot intramuskulāri vai infūzijas veidā vēnā. Terapijas izvēle tiek pieņemta individuāli kopā ar speciālistu, ņemot vērā gan IS tipu, gan slimības smagumu.

Izteiktāku paasinājumu laikā bieži tiek izmantoti kortikosteroīdi, lai mazinātu centrālās nervu sistēmas iekaisumu un simptomu intensitāti. Būtiska ir arī simptomātiska ārstēšana: muskuļu tonusa mazināšanai var lietot relaksējošus līdzekļus, noguruma mazināšanai var tikt nozīmētas noteiktas vielas, bet neiropātisku sāpju gadījumā var izmantot antidepresantus vai pretkrampju medikamentus.

Palīglīdzekļi un alternatīvas pieejas

Papildus pamatārstēšanai simptomu mazināšanai var izmantot arī atbalstošas metodes. Fiziskās aktivitātes, kas saskaņotas ar ārstu vai fizioterapeitu, var palīdzēt stiprināt muskulatūru, uzlabot garastāvokli, līdzsvaru un urīna izvadīšanas funkciju, kā arī mazināt nogurumu.

Var būt noderīgi izmēģināt arī masāžu vai akupunktūru. Masāža var palīdzēt mazināt sāpes un veicināt atjaunošanos, savukārt akupunktūra var uzlabot pašsajūtu, samazināt nogurumu un atsevišķu simptomu intensitāti.

• Regulāra miega režīma ievērošana
• Sabalansēts uzturs un fiziskā aktivitāte
• Smēķēšanas pārtraukšana
• Regulāras profilaktiskās vizītes pie ārsta
• Stresa mazināšanas aktivitātes: joga, meditācija, iecienītas nodarbes

Ikdiena un dzīve ar izkaisīto sklerozi

Dzīvošana ar hronisku slimību, kuras norise var progresēt neprognozējami, ietekmē ne tikai veselību, bet arī emocionālo noturību, ikdienas pienākumu organizēšanu, finansiālo situāciju un ģimenes dzīvi.

Daudzi cilvēki atrod veidus, kā saglabāt pilnvērtīgu dzīvi arī ar IS, tomēr tas var prasīt drosmi, tuvinieku atbalstu un atbilstošus palīdzības risinājumus. Ir saprotami piedzīvot skumjas, trauksmi vai dusmas, īpaši, ja jāpielāgojas nozīmīgām pārmaiņām vai jāsaskaras ar iepriekšējo iespēju ierobežojumu.

Ja emocionālais stāvoklis sāk dominēt ikdienā vai traucē ierastajai funkcionēšanai, ir būtiski meklēt palīdzību, jo tas var liecināt par depresiju, kas bieži pavada cilvēkus ar IS.

• Iemācieties pamanīt brīžus, kad samazinās enerģijas rezerves
• Ievērojiet savu psihisko un fizisko pašsajūtu, paredziet laiku atpūtai
• Uzturiet kontaktu ar tuviniekiem un saziņu ar citiem, kuri dzīvo ar šo slimību
• Dažkārt ir lietderīgi vērsties pēc profesionāla psiholoģiska atbalsta
• Nosakiet personiskās robežas un pievērsiet uzmanību pašaprūpei

Rūpju dalīšana un rūpes par citiem

Cilvēkiem, kuri atbalsta personu ar šo slimību, ir svarīgi rūpēties arī par savu veselību un labsajūtu. Līdztekus ikdienas pienākumiem un palīdzībai, organizējot ārstu vizītes vai zāļu saņemšanu, būtiski ir ieplānot atpūtu, personīgas nodarbes un sociālo dzīvi.

• Regulāras profilaktiskās vizītes pie veselības aprūpes speciālistiem
• Ikdienas fiziskās aktivitātes, arī īsas
• Saziņa ar draugiem vai dalība atbalsta grupā
• Iespēja uz laiku atpūsties, pienākumus sadalot ar citiem tuviniekiem

Ilgtermiņa perspektīva

Lai gan izkaisītā skleroze ir visa mūža slimība, lielai daļai cilvēku izdodas to kontrolēt un saglabāt aktīvu dzīvesveidu. IS tikai retos gadījumos ir tiešs nāves cēlonis; biežāk bīstamas kļūst smagas komplikācijas, piemēram, infekcijas vai izgulējumi, īpaši slimības ļoti progresējošās stadijās.

Pēdējo desmitgažu laikā dzīves ilgums cilvēkiem ar IS ir būtiski pieaudzis. To veicina mūsdienīgas ārstēšanas iespējas, agrīnāka diagnostika un aktīvāks dzīvesveids. Regulāra veselības uzraudzība un mērķtiecīga virzība uz iespējami līdzvērtīgu dzīves kvalitāti palīdz daudziem saglabāt cerību un pārliecību par nākotni arī pēc šīs sarežģītās diagnozes noteikšanas.