9 arteriālās hipertensijas pazīmes

Paaugstināts asinsspiediens ir stāvoklis, kas visbiežāk norit bez jebkādām izteiktām pazīmēm. Tāpēc daudzi cilvēki ilgstoši nenojauš par hipertensiju līdz brīdim, kad asinsspiediens tiek izmērīts ārsta kabinetā. Tomēr atsevišķos gadījumos var parādīties simptomi, kuriem ir vērts pievērst uzmanību, īpaši situācijās, kad asinsspiediena rādītāji kļūst bīstami augsti.

Simptomi

Vairumā gadījumu paaugstināts asinsspiediens neizraisa klīniski pamanāmas pazīmes, un cilvēks var justies pilnīgi labi. Šī iemesla dēļ hipertensiju nereti dēvē par kluso slepkavu. Tomēr dažiem cilvēkiem simptomi var parādīties periodiski, īpaši, ja asinsspiediens pieaug strauji vai sasniedz ļoti augstas vērtības.

• Galvassāpes – viena no biežākajām sajūtām, kas var pastiprināties, ja tiek izlaista medikamentu deva vai paaugstinās asinsspiediens. Nereti sāpes ir pulsējošas un izteiktākas no rītiem.
• Reibonis – šo diskomfortu var izraisīt gan pati hipertensija, gan asinsspiedienu pazeminošie medikamenti. Pēkšņs reibonis vai līdzsvara traucējumi var radīt nopietnu risku.
• Elpas trūkums slodzes laikā – visbiežāk to novēro fiziskas piepūles laikā, piemēram, kāpjot pa kāpnēm vai ejot ātrāk. Tas var būt raksturīgi gan arteriālai hipertensijai, gan pulmonālai hipertensijai, kad paaugstinās spiediens plaušu asinsvados.
• Nogurums un nespēks – bieži sastopami pulmonālas hipertensijas gadījumā un var parādīties arī kā dažu asinsspiediena medikamentu blakusparādība. Šādas sajūtas var būt saistītas arī ar stresu vai miega apnoju.
• Deguna asiņošana – lai gan tā nav bieža pazīme, atsevišķos gadījumos paaugstināts asinsspiediens var ietekmēt deguna gļotādas asinsvadus un izraisīt asiņošanu. Visbiežāk to novēro, ja hipertensija ir ilgstoša vai grūti kontrolējama.
• Redzes izmaiņas – ilgstoši augsts asinsspiediens var bojāt tīklenes asinsvadus un veicināt īslaicīgus vai noturīgus redzes traucējumus, tostarp miglainu redzi, dubultošanos vai pat pēkšņu redzes zudumu.

Bīstami paaugstināta asinsspiediena simptomi

Pēkšņs un ļoti izteikts asinsspiediena kāpums, ko dēvē par hipertensīvu krīzi, ir īpaši bīstams stāvoklis. Šādās situācijās var parādīties dzīvībai apdraudoši simptomi un rasties orgānu bojājums.

• Ļoti stipras galvassāpes – pulsējošas vai spiedošas, reizēm raksturotas kā visspēcīgākās dzīvē.
• Sāpes vai spiediena sajūta krūtīs – šādu simptomu var izraisīt nepietiekama asins piegāde sirdij.
• Reibonis vai vertigo – sajūta, ka apkārtējā vide griežas, pat ja cilvēks pats nekustas.
• Slikta dūša vai vemšana – šie simptomi var būt saistīti ar paaugstinātu spiedienu galvas smadzenēs.
• Elpas trūkums – orgāni var nesaņemt pietiekamu skābekļa daudzumu, tāpēc pat neliela aktivitāte kļūst apgrūtinoša.
• Pēkšņas redzes izmaiņas – neskaidra redze, dubultošanās vai pārejošs aklums. Šādas pazīmes bieži norāda uz apdraudējumu smadzenēm vai acīm.

Kad svarīgi vērsties pie ārsta

Cilvēkiem ar hipertensiju ir būtiski regulāri apmeklēt ārstu un kontrolēt asinsspiedienu. Ja tiek pamanīti kādi no iepriekš minētajiem simptomiem, piemēram, stipras galvassāpes, pastāvīgs reibonis, atkārtota deguna asiņošana, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana vai redzes izmaiņas, nevajadzētu vilcināties un ir jāvēršas pie speciālista.

Ja simptomi parādās pēkšņi, ir īpaši intensīvi vai neparasti, pēc iespējas ātri jāmeklē neatliekamā medicīniskā palīdzība. Savlaicīga rīcība var palīdzēt izvairīties no smagām komplikācijām, tostarp orgānu bojājuma, insulta vai miokarda infarkta.

Kāpēc nepieciešams uzraudzīt asinsspiedienu

Liela daļa cilvēku ar paaugstinātu asinsspiedienu nejūt nekādas pazīmes līdz brīdim, kad attīstās komplikācijas vai slimība kļūst izteikta. Tas var radīt maldinošu drošības sajūtu, tādēļ regulāri asinsspiediena mērījumi ir būtiski. Pirmie simptomi nereti liecina par nozīmīgām izmaiņām organismā.

Apkopojums

Paaugstināts asinsspiediens var saglabāties nepamanīts ilgu laiku. Ja simptomi tomēr parādās, tas visbiežāk norāda uz slimības progresēšanu vai komplikāciju sākšanos. Biežākās pazīmes ir galvassāpes, elpas trūkums, nogurums, sāpes krūtīs, reibonis un redzes traucējumi. Jo agrāk šie simptomi tiek pamanīti un tiek meklēta medicīniska palīdzība, jo lielāka iespēja mazināt nopietnu komplikāciju risku.