Insulta pazīmes

Insults ir pēkšņs veselības stāvokļa traucējums, kas rodas situācijā, kad noteikta smadzeņu daļa nesaņem pietiekamu asins piegādi un skābekli. Neatkarīgi no tā, vai satraucošās izpausmes tiek atpazītas uzreiz, insults vienmēr ir nopietna situācija, kurai nepieciešama iespējami ātra medicīniskā palīdzība. Jo agrāk tiek uzsākta atbilstoša ārstēšana, jo lielāka iespēja mazināt kaitējumu un atjaunot zaudētās funkcijas.

Kada nepieciešama neatliekama palīdzība

Ieraugot pazīmes, kas var liecināt par insultu, jādodas uz slimnīcu pēc iespējas nekavējoties. Insulta terapija ir visefektīvākā pirmajās stundās pēc simptomu sākuma, jo šajā laikā vēl var atjaunot asinsriti un samazināt neatgriezeniska smadzeņu bojājuma risku.

Biežākie simptomi

Insultam raksturīgo pazīmju savlaicīga atpazīšana var glābt dzīvību un atvieglot atveseļošanos. Simptomu galvenos virzienus palīdz atcerēties saīsinājums GREITAI:

• Sejas asimetrija – viena sejas puse noslīd, var nolaisties plakstiņš, mutes kaktiņš var būt nosvērts.
• Rokas vājums – bieži pavājinās viena roka vai kāja, personai ir grūti tās pacelt vai noturēt.
• Runas traucējumi – kļūst apgrūtināta skaidra runa, vārdi var būt nesakarīgi vai apkārtējiem nesaprotami.
• Laiks – ja parādās šādas pazīmes, nedrīkst kavēties, nekavējoties jāmeklē palīdzība.

Papildus minētajam var novērot arī citas izpausmes. Sejas, rokas vai kājas vājuma dēļ cilvēks var nosvērties uz vienu pusi un nokrist. Par insulta simptomiem uzskata arī pēkšņu redzes zudumu vai pasliktināšanos vienā vai abās acīs, izteiktas galvassāpes, negaidītus runas traucējumus, dezorientāciju, atmiņas zuduma epizodes un reiboni.

Retāk sastopami simptomi

• Pēkšņa urīna vai fēču nesaturēšana – visbiežāk novērojama, ja bojājums skar konkrētas smadzeņu zonas.
• Jušanas traucējumi – strauji rodas tirpšana, nejutīgums vai pilnīgs jušanas zudums sejā, rokā vai kājā.
• Nepatīkamas vai neparastas sajūtas – pēkšņa dedzināšana vai skudriņu jeb ložņāšanas sajūtas var būt saistītas ar insultu.
• Redzes izmaiņas – var iestāties redzes zudums vienā acī, redzes laukā parādās neierastas iztrūkstošas zonas, iespējama arī krāsu atšķiršanas pasliktināšanās.
• Telpiskās uztveres traucējumi – persona var neievērot vienu pusi, visbiežāk kreiso.
• Ilgstošas žagas – īpaši, ja vienlaikus ir koordinācijas un līdzsvara traucējumi, slikta dūša vai reibonis.
• Koordinācijas pasliktināšanās – atsevišķos gadījumos, īpaši smadzenīšu bojājuma gadījumā, izteiktākās grūtības saistītas tieši ar koordināciju, nevis muskuļu vājumu.
• Pēkšņa atmiņas, uzmanības vai orientēšanās pasliktināšanās – īslaicīgi smadzeņu darbības pasliktinājumi biežāk novērojami pēc jauna insulta, īpaši, ja iepriekš bijuši tā sauktie klusie insulti.

Iespējamās sekas

Pēc insulta simptomi parasti stabilizējas vai pakāpeniski mazinās, tomēr var attīstīties arī vēlīnas komplikācijas. Daļai cilvēku rodas lēkmes, pastiprinās muskuļu tonuss, samazinās muskuļu masa, pasliktinās muskuļu vai runas funkcijas, parādās rīšanas grūtības vai attīstās depresija.

Laika gaitā var saglabāties arī ilgtermiņa sekas:

• Pastāvīgs vienas ķermeņa puses vai sejas vājums
• Daļējs vai pilnīgs redzes zudums, dubultredze vai miglaina redze
• Neskaidra runa vai grūtības saprast runu
• Koordinācijas vai līdzsvara traucējumi
• Nejutīgums vienā ķermeņa pusē vai sejā
• Orientēšanās un pašuztveres traucējumi
• Grūtības risināt problēmas
• Reibonis un sāpes
• Urīna nesaturēšana

Rehabilitācija pēc insulta parasti ir ilgstoša, un nereti nepieciešama fizioterapija vai ergoterapija, lai atgūtu iemaņas un ikdienas patstāvību. Galarezultātu nosaka insulta smagums un bojājuma lokalizācija smadzenēs.

Kas ir kluss insults?

Dažkārt insults norit nemanāmi, bez skaidri izteiktiem simptomiem, un bojājums tiek konstatēts tikai galvas datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses izmeklējumā. Attēldiagnostikā redzamās specifiskās izmaiņas palīdz ārstiem izvērtēt, vai insults noticis nesen vai arī agrāk.

Kā ārstē insultu?

Ārstēšanas taktiku nosaka insulta veids un laiks, kādā pacients nonāk slimnīcā. Ja palīdzība tiek saņemta savlaicīgi, var nozīmēt medikamentus asins recekļu šķīdināšanai un asinsrites atjaunošanai. Atsevišķās situācijās izmanto intervenču metodes: ārsts ar speciālu katetru, ko ievada caur cirksni, piekļūst bojātajiem asinsvadiem un tos atver vai nostiprina. Ja nepieciešams, var veikt ķirurģisku operāciju, lai novērstu plīsumus vai citus asinsvadu bojājumus.