Ar vecumu saistītas makulas deģenerācijas izmeklējumi un diagnostiskie testi

Makulas deģenerācija ir bieži sastopama ar vecumu saistīta acu saslimšana, kas pakāpeniski ietekmē centrālo redzi. Redzes pasliktināšanās parasti norit lēni, tāpēc slimības sākumposms nereti paliek nepamanīts. Laika gaitā kļūst arvien grūtāk skaidri saskatīt sīkas detaļas, īpaši lasot, rakstot vai atpazīstot sejas. Pilnīgs aklums šīs slimības gadījumā sastopams reti, jo perifērā redze lielākoties saglabājas.

Kad ieteicams pārbaudīties makulas deģenerācijas dēļ?

Speciālisti iesaka profilaktiski pārbaudīt redzi vismaz no 40 gadu vecuma, arī tad, ja nav nekādu sūdzību par acu veselību. Ievērojot šādu pieeju, iespējams pēc iespējas agrāk konstatēt patoloģiskas izmaiņas.

• Cilvēkiem 40–54 gadu vecumā bez riska faktoriem ieteicama pilna acu izmeklēšana ik pēc 2–4 gadiem.
• 55–64 gadu vecumā – vismaz reizi 1–3 gados.
• Personām pēc 65 gadu vecuma – reizi 1–2 gados.

Šādas pārbaudes palīdz savlaicīgi pamanīt slimības sākumu un mazināt risku, ka vēlāk attīstīsies izteiktāki redzes traucējumi.

Kā diagnosticē makulas deģenerāciju?

Šīs acu slimības noteikšanai nepieciešama padziļināta acu pārbaude, ko veic oftalmologs vai optometrists. Izmeklējuma laikā acs zīlītes parasti paplašina ar pilieniem, lai speciālists varētu detalizēti izvērtēt acs dibenu un makulu, kas ir centrālajai redzei būtiska tīklenes zona.

Acu izmeklēšanas laikā var tikt izmantotas šādas metodes:

• Acs dibena pamatizmeklēšana, izmantojot oftalmoskopu, ļauj novērtēt tīklenes un makulas stāvokli.
• Tīklenes fotografēšana un angiogrāfija, kad asinsritē ievada krāsvielu un seko tās kustībai acī, palīdz identificēt pārmaiņas vai asinsvadu caurlaidības traucējumus.
• Optiskā koherences tomogrāfija nodrošina īpaši precīzu tīklenes slāņu izvērtējumu un ļauj saskatīt atrofijas zonas vai šķidruma uzkrāšanos, kas raksturīga šai slimībai.
• Tonometrija nosaka acs iekšējo spiedienu; lai gan tas nav tieši saistīts ar makulas deģenerāciju, izmeklējums palīdz izslēgt citus redzes pasliktināšanās iemeslus, piemēram, glaukomu.
• Autofluorescences metode balstās uz acu audu dabisko spēju izstarot gaismu; atrofijas skartās zonas to neatstaro, tāpēc tās iespējams labāk pamanīt.

Papildus ārsts var lūgt novērtēt Amslera režģi, kas ir īpaša kvadrātu un līniju tabula redzes lauka izmaiņu un agrīnu slimības pazīmju noteikšanai.

Kas raksturo makulas deģenerācijas sākumu?

Slimības pašā sākumā izteiktu simptomu var nebūt. Tomēr kā viena no pirmajām pazīmēm var parādīties taisnu līniju izkropļojums, kad tās šķiet viļņotas vai deformētas, kā arī attēla miglošanās vai nelieli apvidi ar neskaidru redzi. Agrīnos posmos speciālists dažkārt konstatē dzeltenīgus veidojumus zem tīklenes, ko dēvē par drūzēm.

Kā pašiem pamanīt pirmās izmaiņas?

Ja rodas pēkšņas redzes izmaiņas, ir svarīgi nekavēties un vērsties pie ārsta. Vienkāršs veids, kā mājas apstākļos sekot līdzi redzei, ir Amslera režģa izmantošana.

• Novietojiet režģi labi pārskatāmā vietā, piemēram, uz ledusskapja vai vannasistabas spoguļa.
• Turiet to aptuveni 30–40 cm attālumā no acīm un uzlieciet brilles, ja tās nepieciešamas lasīšanai.
• Aizsedziet vienu aci, ar otru skatieties tieši uz centrālo punktu un vērtējiet, vai kādā vietā līnijas šķiet viļņotas, pārtrauktas vai arī daļa režģa izskatās izbālējusi.
• Veiciet to pašu pārbaudi ar otru aci.

Ja parādās vismazākās šaubas vai pamanāmas izmaiņas režģa attēlā, jāvēršas pie speciālista bez kavēšanās.

Cik strauji progresē makulas deģenerācija?

Saslimšana parasti attīstās vairākos posmos: agrīnā, vidējā un vēlīnā stadijā. Lielākā daļa cilvēku ievērojamu dzīves daļu saglabā daļēju redzi, taču laika gaitā var pasliktināties tieši centrālais redzējums. Sānu un perifērā redze parasti saglabājas arī slimības vēlīnās stadijās.

Ko var darīt, lai acis saglabātu veselību?

• Izvairieties no smēķēšanas, jo tas ir viens no nozīmīgākajiem riska faktoriem.
• Uzraugiet asinsspiedienu.
• Izvēlieties uzturu ar augstu antioksidantu daudzumu, piemēram, zaļos dārzeņus, ogas un citrusaugļus.
• Lietojiet redzei paredzētus uztura bagātinātājus, ja to iesaka ārsts.
• Dodiet priekšroku lēni uzsūcošiem ogļhidrātiem, kas palīdz uzturēt atbilstošu vielmaiņu.
• Nēsājiet saulesbrilles ar UV aizsardzību, lai mazinātu ultravioletā starojuma ietekmi uz acīm.
• Regulāri veiciet acu pārbaudes, arī tad, ja nav jebkādu redzes sūdzību.

Kad visbiežāk sākas šī slimība?

Makulas deģenerācija visbiežāk tiek novērota cilvēkiem pēc 55 gadu vecuma. Tāpēc profilaktiska acu veselības kontrole pieaugot vecumam kļūst īpaši nozīmīga.

Vai makulas deģenerācija vienmēr izraisa aklumu?

Lai gan makulas deģenerācija var būtiski pasliktināt centrālo redzi, pilnīgs aklums ir ļoti reta parādība. Vairumā gadījumu saglabājas ikdienas funkcionēšanai nozīmīgā perifērā redze.