Trikuspidālā vārstuļa operācijas pārskats

Trīskārša koronāro artēriju šuntēšana ir izplatīta un klīniski efektīva ķirurģiska metode progresējošas koronārās sirds slimības gadījumā, ja trīs sirds vainagartērijas aterosklerozes dēļ ir izteikti sašaurinātas. Operācijas laikā ķirurgs izmanto veselu asinsvadu segmentus no citām ķermeņa vietām, lai izveidotu asinsrites apvedceļus un atjaunotu perfūziju gar nosprostotajām sirds artērijām. Šī iejaukšanās var būtiski uzlabot pašsajūtu un dzīves kvalitāti, tomēr tai nepieciešama rūpīga sagatavošanās un pacietīgs pēcoperācijas atlabšanas periods.

Kad tiek veikta trīs asinsvadu šuntēšana

Šāda operācija tiek apsvērta situācijās, kad aterosklerotisko pangiņu uzkrāšanās dēļ ir būtiski traucēta asins plūsma trijās nozīmīgās koronārajās artērijās. Asinsvadu nosprostojuma dēļ pacientam var parādīties elpas trūkums, sāpes krūtīs, samazināta fiziskā slodzes tolerance vai pat attīstīties miokarda infarkts. Ja skartas tikai viena vai divas artērijas, parasti tiek veikta attiecīgi vienkārša vai divkārša šuntēšana; ja bojātas četras vai piecas artērijas, izvēlas četrkāršu vai pieckāršu šuntēšanu.

Kā tiek veikta procedūra

Trīskāršu šuntēšanu visbiežāk veic atklātā veidā, gareniski pāršķeļot krūšu kaulu un to atverot, lai nodrošinātu ķirurgam piekļuvi sirdij. Šuntiem visbiežāk izmanto vēnu no kājas (lielā zemādas vēna), kā arī artērijas segmentus no krūškurvja vai rokas. Operācijas laikā asinsriti atsevišķos gadījumos uztur mākslīgā sirds–plaušu sistēma, kas ļauj uz laiku apturēt sirds darbību.

Pastāv arī alternatīva pieeja bez sirds–plaušu aparāta, kad operāciju veic, saglabājot sirds dabisko darbību. Šī metode ir tehniski sarežģītāka, tomēr atsevišķiem pacientiem tā var mazināt komplikāciju iespējamību un saīsināt ārstēšanos stacionārā. Pēdējos gados dažos centros tiek izmantotas arī minimāli invazīvas hibrīdmetodes, apvienojot šuntēšanu ar katetra intervencēm.

Ko nodrošina trīs asinsvadu šuntēšana

• Uzlabota sirds apasiņošana un skābekļa piegāde
• Mazāka sirdsdarbības traucējumu un sāpju iespējamība
• Atbalsts pakāpeniskai atgriešanās iespējai pie aktīvāka dzīvesveida
• Iespēja uzlabot sirds muskuļa funkciju pēc miokarda infarkta
• Samazināts atkārtota infarkta risks
• Iespējams uzlabojums kognitīvajās funkcijās un atmiņā
• Mazāks sirds ritma traucējumu risks

Kam operāciju var nerekomendēt

Atsevišķiem pacientiem trīskārša šuntēšana var nebūt ieteicama, jo risks pieaug lielākā vecumā un noteiktu hronisku slimību gadījumā, piemēram, cukura diabēta, nieru mazspējas, onkoloģisku slimību vai hronisku plaušu slimību gadījumā. Smagas aptaukošanās, nesena miokarda infarkta vai citu sarežģījumu gadījumā šāda operācija var būt nevēlama. Lēmumu par piemērotāko ārstēšanas taktiku pieņem kopā ar ārstējošo speciālistu komandu, izvērtējot visus riskus.

Iespējamās komplikācijas

• Brūces infekcijas
• Asiņošana operācijas laikā vai pēc tās
• Trombu veidošanās
• Miokarda infarkts
• Nieru funkcijas traucējumi
• Sirds ritma traucējumi
• Pneimonija, elpošanas apgrūtinājums
• Pankreatīts
• Brūču dzīšanas traucējumi
• Alerģiska reakcija uz anestēziju
• Īslaicīga vai ilgstoša atmiņas pasliktināšanās
• Postperikardiotomijas sindroms
• Nāve (ļoti reti)

Komplikāciju iespējamība ir atkarīga no pacienta vecuma, blakusslimībām, operācijas neatliekamības, fiziskā stāvokļa un vairākiem citiem faktoriem. Pirms operācijas ir svarīgi ar ārstu pārrunāt gan iespējamos riskus, gan sagaidāmo ieguvumu.

Kā sagatavoties operācijai

Pirms plānotās operācijas parasti tiek veikti dažādi izmeklējumi, tostarp asins analīzes, elektrokardiogramma (EKG), rentgenoloģisks izmeklējums, ehokardiogrāfija, koronāro artēriju izmeklēšana ar kontrastvielu vai slodzes testi. Pēc tam māsa izskaidro, kad jāierodas slimnīcā un kā rīkoties ar nozīmētajiem medikamentiem, jo daļu no tiem var būt nepieciešams pārtraukt pirms operācijas; tiek norādīts arī, kad jāatturas no ēšanas un dzeršanas pirms anestēzijas.

Kā norit operācijas diena

Uz slimnīcu parasti jāierodas agri no rīta. Pēc pārģērbšanās speciālā apģērbā pacients tiekas ar anestezioloģijas, aprūpes un ķirurģijas speciālistiem, tiek pārskatīta informācija par procedūru un noformēta piekrišana operācijai. Tiek ievietota intravenoza pieeja un veiktas citas sagatavošanas darbības.

Pati operācija visbiežāk ilgst no 3 līdz 6 stundām, un trīskāršas šuntēšanas gadījumā ilgums var būt arī lielāks, ņemot vērā sarežģītību. Procedūras laikā tiek nodrošināta mehāniskā ventilācija. Visā operācijas laikā rūpīgi kontrolē dzīvībai svarīgos rādītājus. Pēc operācijas pacients sākotnēji tiek pārvests uz intensīvās terapijas nodaļu, kur stāvoklis tiek nepārtraukti uzraudzīts.

Atlabšana un rehabilitācija

Atveseļošanās sākas jau stacionārā, un lielāko daļu pacientu izraksta mājās 3–5 dienas pēc intensīvās terapijas nodaļas. Kopumā atlabšana pēc trīskāršas šuntēšanas parasti ilgst aptuveni 6 nedēļas, taču tā var ieilgt līdz 3 mēnešiem; to nosaka individuālās organisma īpatnības, vecums, vispārējais veselības stāvoklis, ārstu norādījumu ievērošana un iespējamās komplikācijas.

Rehabilitācija ietver brūču aprūpi, sirds rehabilitācijas programmu, nozīmēto medikamentu lietošanu un pietiekamu atpūtu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta elpošanas vingrinājumiem ar speciālu trenažieri, pakāpeniskai aktivitāšu atjaunošanai un savlaicīgai iespējamo komplikāciju pazīmju atpazīšanai. Parasti ieteicams uzsākt staigāšanu jau slimnīcā un turpināt to mājās, pakāpeniski palielinot slodzi ar ārstējošo speciālistu saskaņojumu, jo regulāras fiziskās aktivitātes veicina sirds funkcijas stiprināšanu un uzlabo asinsriti.

Kad var atgriezties pie fiziskās aktivitātes

Vieglas sadzīves aktivitātes, pastaigas vai treniņi ar velotrenažieri mājas apstākļos ar ārstu atļauju parasti tiek uzsākti pirmajās 6 nedēļās. Pēc 3 mēnešiem lielākā daļa cilvēku var pakāpeniski atsākt ierasto fizisko slodzi pilnā apjomā.

Dzīve pēc sirds šuntēšanas

Ķirurģiskā iejaukšanās novērš esošo nosprostojumu, taču nākotnē tā neizslēdz jaunu aterosklerozes perēkļu veidošanos. Tādēļ ir būtiski ievērot veselīga uztura principus, palielināt omega-3 taukskābju uzņemšanu, samazināt piesātināto tauku un transtaukskābju patēriņu, atteikties no smēķēšanas un censties kontrolēt asinsspiedienu un holesterīna līmeni asinīs. Tāpat ieteicams aktīvi rūpēties par psihisko veselību, mazināt stresa un depresijas simptomus un uzturēt fiziski aktīvu dzīvesveidu.

Cik ilgs var būt mūžs pēc operācijas

Vidējais paredzamais dzīves ilgums pēc pirmās šuntēšanas ir aptuveni 18 gadi, tomēr katrā gadījumā to ietekmē vecums, vispārējais veselības stāvoklis un individuālie ieradumi. Saskaņā ar zinātniskajiem datiem pēc trīskāršas šuntēšanas 71% pacientu ir dzīvi pēc 10 gadiem, 28% pēc 20 gadiem un 9% pēc 30 gadiem.