Kas ir Zikas vīruss?

Sužinosite
Zikas vīruss ir infekcioza saslimšana, ko galvenokārt pārnēsā Aedes ģints odi, īpaši Aedes aegypti un Aedes albopictus. Šie odi var būt aktīvi jebkurā diennakts laikā, gan dienā, gan naktī. Agrāk tie pārsvarā bija sastopami tropu reģionos, taču mūsdienās tie ir konstatējami daudzviet pasaulē, izņemot Antarktīdu.
Kā izplatās zikas vīruss
Biežākais inficēšanās ceļš ir Aedes odu kodumi, tomēr iespējami arī citi pārneses veidi. Vīrusu var nodot dzimumkontakta laikā, ar asins pārliešanu, kā arī no grūtnieces auglim. Tādēļ grūtniecība zikas infekcijas kontekstā tiek uzskatīta par paaugstināta riska periodu.
Zikas risks grūtniecības laikā
Lai gan lielai daļai inficēto simptomi neparādās vai ir viegli, grūtniecības laikā zikas vīruss var radīt īpaši nopietnas sekas. Inficēta māte var pārnest vīrusu bērnam, un tas palielina mikrocefālijas risku, kas ir reta patoloģija, kuras gadījumā zīdaiņa galvas smadzeņu attīstība ir nepietiekama. Iespējami arī citi iedzimti attīstības traucējumi, spontānie aborti vai grūtniecības pārtraukšanās. Lai mazinātu risku auglim vai jaundzimušajam, grūtniecēm un sievietēm, kas plāno grūtniecību, ieteicams izvairīties no ceļojumiem uz teritorijām, kur zikas vīruss ir izplatīts.
Zikas simptomi
Zikas infekcija visbiežāk norit bez klīniskām izpausmēm. Tomēr daļai pacientu var attīstīties šādi simptomi:
- paaugstināta ķermeņa temperatūra
- izsitumi
- galvassāpes
- muskuļu un locītavu sāpes
- acu apsārtums
Parasti šīs pazīmes saglabājas dažas dienas, un slimības gaita pārsvarā ir viegla.
Izplatības zonas un uzliesmojumu vēsture
Pirmoreiz zikas vīruss cilvēkiem tika konstatēts Ugandā 1947. gadā. Vēlāk uzliesmojumi tika reģistrēti Nigērijā, Mikronēzijā, Francijas Polinēzijā, Brazīlijā un citos reģionos. Pēdējos gados lielākais gadījumu skaits fiksēts Dienvidamerikā un atsevišķās tropu klimata valstīs.
Vietās, kur klimats veicina odu vairošanos, zikas vīruss tiek konstatēts biežāk. Šādos apgabalos ieteicams saglabāt modrību, īpaši plānojot ceļojumus vai grūtniecības laikā.
Kā pasargāties no inficēšanās ar zikas vīrusu
Pašlaik nav apstiprinātas vakcīnas pret zikas vīrusu. Lai samazinātu inficēšanās iespējamību, ieteicams ievērot šādus profilakses pasākumus:
- valkāt apģērbu ar garām piedurknēm un garas bikses
- lietot repelentus, piemēram, permetrīnu, vai izvēlēties impregnētu apģērbu
- gulēt telpās ar insektu tīkliem vai izmantot gaisa kondicionieri
- izvairīties no vietām dzīvesvietas tuvumā, kur var uzturēties odu pārnēsātāji
- ja ir inficēšanās risks vai apstiprināta infekcija, lietot prezervatīvus vai atturēties no dzimumkontaktiem
Pirms ceļojuma ieteicams noskaidrot, vai attiecīgajā valstī nesen nav reģistrēts zikas uzliesmojums, jo tas palīdz savlaicīgi plānot drošības pasākumus un ceļojumu organizēt piesardzīgi.
Kā tiek atpazīta un diagnosticēta zika
Diagnozes noteikšanai var izmantot asins, urīna vai audu izmeklējumus. Šie testi parasti ir visinformatīvākie pirmajās divās slimības nedēļās. Tomēr atsevišķos gadījumos rezultātus var ietekmēt iepriekš pārslimotu infekciju vai radniecīgu vīrusu, piemēram, denges vīrusa, antivielas.
Pētnieki pilnveido diagnostikas pieejas, lai būtu vieglāk atšķirt nesenu inficēšanos no senākas, kā arī diferencēt ziku no citām vīrusu infekcijām.
Pētījumu dati liecina, ka pēc saslimšanas ar vienu zikas vīrusa variantu var izveidoties īslaicīga imunitāte pret konkrēto vīrusa tipu, tomēr nav skaidrs, cik ilgi šī aizsardzība saglabājas un vai tā ir efektīva pret vīrusa mutācijām.
Ārstēšana un rekomendācijas
Pašlaik nav specifisku zāļu, kas zikas vīrusu izārstētu. Ārstēšanas mērķis ir simptomu mazināšana un pašsajūtas uzlabošana:
- atpūta un fiziska saudzēšana
- pietiekama šķidruma uzņemšana
- drudža un sāpju gadījumā paracetamols
Jāizvairās no nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, piemēram, ibuprofēna, naproksēna vai acetilsalicilskābes. Pirms citu medikamentu lietošanas vai blakusslimību gadījumā nepieciešama konsultācija ar ārstu.
Vairumam prognoze ir labvēlīga, tomēr komplikācijas ir iespējamas
Lielākajai daļai cilvēku slimība norit viegli un pāriet bez būtiskām sekām. Tomēr dažkārt iespējami nopietnāki sarežģījumi, tostarp nervu sistēmas traucējumi vai reta neiroloģiska komplikācija, ko dēvē par Gijēna–Barē sindromu. Šādas komplikācijas var radīt ilgtermiņa ietekmi uz veselību.
Visaugstākais risks saglabājas grūtniecības laikā, jo auglim var draudēt smagi iedzimti bojājumi vai attīstības traucējumi. Ja ir aizdomas par iespējamu inficēšanos ar ziku vai nepieciešams pārrunāt ar ceļošanu saistīto risku, situācija jāapspriež ar savu ģimenes ārstu.













