Vairogdziedzera orbitopātijas cēloņi un riska faktori

Vairogdziedzera acu slimība ir stāvoklis, kurā vairogdziedzera darbības izmaiņu dēļ tiek skarti acu audi. Visbiežāk to izraisa autoimūna saslimšana, ko dēvē par Greivsa slimību, un tā var izraisīt pastiprinātu vairogdziedzera hormonālo aktivitāti jeb hipertireozi. Lai gan šai slimībai mēdz lietot atšķirīgus nosaukumus, būtība ir nemainīga: imūnsistēmas darbības traucējumu dēļ organisma aizsargreakcija vēršas ne tikai pret vairogdziedzeri, bet arī pret acīm.

Biežākie cēloņi

Vairogdziedzera acu slimība parasti sākas situācijā, kad imūnsistēma kļūdaini uztver paša organisma audus kā svešus. Šādos apstākļos tā veido specifiskus olbaltumus jeb antivielas, kas iedarbojas uz vairogdziedzeri un stimulē pastiprinātu tiroksīna hormona veidošanos. Paaugstināts hormonu līmenis izraisa hipertireozi, bet autoimūnā reakcija vienlaikus veicina iekaisumu acu audos un citu simptomu attīstību.

Ir novērots, ka atsevišķi olbaltumi, piemēram, IGF-1R, ja organismā tie ir palielinātā daudzumā, var pastiprināt autoimūnās reakcijas norisi acu audos. Tomēr ne visiem cilvēkiem ar šo saslimšanu konstatē paaugstinātu IGF-1R līmeni, un pētnieki joprojām skaidro, kāpēc šis stāvoklis izveidojas.

Ģenētisko faktoru ietekme

Ja ģimenē iepriekš ir bijuši vairogdziedzera vai citu autoimūnu slimību gadījumi, iespējamība saslimt ar vairogdziedzera acu slimību būtiski pieaug. Lai gan pašlaik nav precīzi zināms, kuri gēni nosaka slimības attīstību, tiek uzskatīts, ka iedzimtībai šajā gadījumā ir liela nozīme. Potenciāli ietekmējoši var būt noteikti gēnu varianti, kas saistīti ar imūnsistēmas regulāciju, piemēram, HLA-DRB1, TSHR un citi.

Imūnsistēmas vēršanos pret acu audiem var veicināt arī mutācijas, proti, izmaiņas DNS, kas ietekmē olbaltumvielu sintēzi vai citus organisma procesus. Šādi ģenētiski traucējumi var rasties arī bez iepriekšējas ģimenes slimību vēstures.

Dzīvesveida riska faktori

Ikdienas paradumi un vides ietekme var nozīmīgi mainīt saslimšanas iespējamību. Būtiskākais no maināmajiem riska faktoriem ir smēķēšana. Novērojumi liecina, ka cilvēkiem, kuri smēķē, vairogdziedzera acu slimība attīstās biežāk, simptomi parasti ir izteiktāki un ārstēšana var būt sarežģītāka. Smēķēšanas pārtraukšana var ievērojami mazināt risku.

Slimības attīstību var ietekmēt arī hormonālas svārstības, infekcijas slimības, noteikti medikamenti, tostarp tādi, kurus reizēm lieto sirds slimību ārstēšanā, kā arī neatbilstošs joda daudzums uzturā. Negatīva ietekme var būt gan joda trūkumam, gan tā pārmērīgam daudzumam.

Īpaši nozīmīgi ir savlaicīgi uzsākt Greivsa slimības un hipertireozes ārstēšanu, lai mazinātu acu komplikāciju risku. Nepareiza medikamentu lietošana vai ārstēšanas pārtraukšana ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc slimība var saasināties.

Stresa nozīme

Lai gan tas nereti tiek nepietiekami novērtēts, stress var būt būtisks faktors vairogdziedzera acu slimības attīstībā un gaitas pasliktināšanā. Izteikts vai ilgstošs stress var traucēt imūnsistēmas līdzsvaru un laika gaitā veicināt autoimūno procesu aktivizēšanos.

Lai mazinātu stresa ietekmi, ikdienā var ieviest veselīgākus ieradumus:

• Sabalansēts uzturs
• Regulāras fiziskās aktivitātes
• Kvalitatīvs miegs
• Meditācija vai joga
• Patīkamas nodarbes un hobiji
• Regulāra laika atvēlēšana atpūtai

Kas jāzina

Lai gan vairogdziedzera acu slimības attīstības mehānismi joprojām tiek aktīvi pētīti, vislabāk zināmais riska faktors ir autoimūni traucējumi, īpaši tie, kas saistīti ar vairogdziedzeri. Pamanot simptomus pēc iespējas agrīni, ir svarīgi konsultēties ar ārstu un uzsākt atbilstošu ārstēšanu. Nevērīga attieksme pret terapiju vai nozīmēto medikamentu lietošanas pārtraukšana var palielināt komplikāciju iespējamību.

Daļu riska faktoru, piemēram, ģenētisko predispozīciju, nav iespējams kontrolēt, tomēr dzīvesveids, smēķēšana un stress ir ietekmējami. Ja nepieciešams papildu atbalsts, var apsvērt sarunu ar tuviniekiem vai speciālistiem un atbalsta grupas atrašanu. Agrīna ārstēšana un veselīgi ieradumi palīdz mazināt vairogdziedzera acu slimības radīto risku un uzlabot ikdienas pašsajūtu.