Vairogdziedzera orbitopātijas klīniskā gaita un prognoze

Autoimūnas saslimšanas, tostarp vairogdziedzera acu slimība, parasti tiek uztvertas kā sarežģīta diagnoze. Šis stāvoklis biežāk attīstās cilvēkiem ar pastiprinātu vairogdziedzera darbību, tomēr tas var skart arī pacientus ar pazeminātu vairogdziedzera funkciju vai pat personas bez iepriekš zināmām vairogdziedzera problēmām. Raksturīgākā pazīme ir acs ābolu izteikta izvirzīšanās uz priekšu, kas bieži ir pamanāma arī vizuāli.

Priekšcēloņi

Vairumā gadījumu vairogdziedzera acu slimības pamatā ir autoimūns process, kas zināms kā Greivsa slimība, kuras laikā imūnsistēma kļūdaini vēršas pret vairogdziedzera audiem. Daļa antivielu vienlaikus ietekmē audus ap acīm, izraisot iekaisumu un tūsku.

Iekaisuma process var skart ne tikai acs struktūras un apkārtējos muskuļus, bet arī taukaudus, kā rezultātā acis var šķist it kā pastumtas uz priekšu. Paaugstināts saslimšanas risks ir smēķētājiem un sievietēm, kurām šī slimība sastopama vairākas reizes biežāk nekā vīriešiem.

Slimības norise

Parasti vairogdziedzera acu slimībai izšķir divus attīstības posmus. Sākotnējā, aktīvajā fāzē iekaisums un pietūkums progresē salīdzinoši strauji. Šis periods visbiežāk ilgst no aptuveni 6 mēnešiem līdz 2 gadiem, un simptomi var mainīties, svārstīties un būt dažādas intensitātes. Šajā posmā ārstēšanas mērķis ir mazināt iekaisumu un samazināt acu kairinājumu.

Turpmāk slimība pāriet stabilākā stadijā, kad iekaisuma aktivitāte samazinās. Ja pēc tam saglabājas izteikti traucējoši simptomi vai ārējā izskata izmaiņas, var tikt izvērtētas ķirurģiskas ārstēšanas iespējas.

Simptomi

• Sausas acis
• Dubulta redze
• Izteikti izspiedušās, uz āru izvirzītas acis
• Acu plakstiņu atvilkšanās atpakaļ, kas rada pastiprināti atvērtu acu iespaidu
• Redzes pasliktināšanās

Aktīvajā slimības stadijā sūdzības var būt mainīgas un ar svārstīgu gaitu. Acu audos var uzkrāties vairāk šķidruma, savukārt iekaisuma skartie muskuļi var kļūt stīvāki un rētoties, tāpēc acs āboli izvirzās vairāk uz priekšu vai var parādīties dubultredze.

Diagnostika

Diagnozi visbiežāk nosaka, izvērtējot simptomus un veicot asins analīzes, kas raksturo imūnsistēmas aktivitāti un vairogdziedzera funkcijas rādītājus. Atsevišķos gadījumos nepieciešami acu vai galvas attēldiagnostikas izmeklējumi, lai precizētu iekaisuma apmēru, kā arī muskuļu un taukaudu izmaiņas.

Ārstēšana

Ārstēšanas taktiku nosaka slimības stadija un konkrētās izpausmes. Aktīvajā periodā galvenais uzdevums ir iekaisuma kontrole, tūskas mazināšana un acu sausuma samazināšana. Šim nolūkam lieto mitrinošus acu pilienus, gelus vai ziedes: dienas laikā parasti biežāk izmanto pilienus, savukārt naktī piemērotāki ir biezāki geli vai ziedes, kas palīdz pasargāt acis no izžūšanas.

• Prizmatiskās brilles var mazināt dubulto redzi.
• Ja izteiktas izmaiņas saistībā ar plakstiņu iekaisumu, var nozīmēt kortikosteroīdus.
• Pastāv medikamenti, kas samazina iekaisumu un tūsku, ja procesā iesaistīti muskuļi un apkārtējie audi.
• Pēc slimības stabilizācijas, ja saglabājas acs ābolu izvirzīšanās uz priekšu vai skaidri redzama plakstiņu atvilkšanās, var apsvērt operācijas, lai koriģētu redzes vai izskata izmaiņas.

Viens no aktīvajā stadijā izmantotajiem ārstēšanas līdzekļiem ir medikaments, kas bloķē noteiktus augšanas faktorus, kuri veicina iekaisumu un audu pietūkumu. Retāk, ja slimība izraisa īpaši izteiktu acs ābola izvirzījumu, var veikt orbitālās dekompresijas operāciju, kuras laikā tiek aizvākta daļa kaula, lai samazinātu spiedienu uz acīm un orbitas audiem.

Plakstiņu rētošanās un acu muskuļu saīsināšanās nereti izraisa noturīgu acs izspiešanās sajūtu, kā arī gaismas jutību, sausumu un nogurumu. Kad šīs izmaiņas kļūst pastāvīgas, var veikt operāciju, lai atjaunotu pēc iespējas dabiskāku plakstiņu stāvokli.

Redzes izmaiņas

Tikai nelielai pacientu daļai slimība progresē līdz nopietniem redzes traucējumiem. Ja samazinās redzes asums vai parādās grūtības uztvert krāsas vai gaismas intensitāti, svarīgi nekavējoties vērsties pie ārsta. Dažkārt iemesls ir izteikts acu sausums, un šādos gadījumos efektīvi var būt mitrinoši līdzekļi.

Atsevišķās situācijās komplikācijas saistītas ar redzes nerva nospiedumu. Tad redzes saglabāšanas nolūkā var tikt izmantoti iekaisumu mazinoši acu pilieni, steroīdi, un retos gadījumos arī staru terapija vai operācija.

Ikdiena ar šo slimību

Ikdienas dzīves kvalitātes izmaiņas ir atkarīgas no konkrētās situācijas. Lielākajai daļai pacientu simptomi ir viegli un ar laiku to intensitāte mazinās pat bez būtiskas ārstēšanas. Tomēr daļai cilvēku noturīga dubultredze vai izteiktas plakstiņu izmaiņas var prasīt ķirurģisku ārstēšanu vai papildu risinājumus.

Mūsdienu terapijas iespējas ļauj mazināt gan veselības traucējumus, gan uzlabot ārējo izskatu, un ar medikamentu vai operāciju palīdzību iespējams panākt dabiskāku acu stāvokli. Smagākā slimības forma tiek konstatēta apmēram 10–20% pacientu, un redzes zudums lielākajai daļai ir reta parādība. Intervences vai operācijas, kas nepieciešamas redzes saglabāšanai, parasti vajadzīgas tikai nelielam pacientu skaitam.