Galvassāpju simptomi

Galvassāpes nav tikai nepatīkama sajūta galvas apvidū. Lai gan galvenā pazīme parasti ir dažādas intensitātes sāpes, daļai cilvēku vienlaikus var parādīties slikta dūša, redzes izmaiņas vai pastiprināta jutība pret gaismu un skaņām. Efektīvas ārstēšanas izvēle ir atkarīga no galvassāpju veida, tāpēc būtiski ir atšķirt raksturīgos simptomus.

Galvenie galvassāpju veidi

Galvassāpes iedala divās pamatkategorijās: primārajās un sekundārajās. Primārās galvassāpes, piemēram, spriedzes tipa, migrēnas vai sinusu izcelsmes sāpes, rodas patstāvīgi un nav tieši saistītas ar citu saslimšanu. Savukārt sekundārās galvassāpes var liecināt par nopietnākiem organisma traucējumiem, piemēram, infekciju vai audzēju.

Primārās galvassāpes

• Spriedzes tipa galvassāpes – visizplatītākais galvassāpju veids. Tās var veicināt stress, miega trūkums, ilgstošs darbs pie datora, saspringta stāja, tomēr nereti sāpes rodas arī bez skaidri nosakāma iemesla. Parasti jūtama spiedoša vai smeldzoša sajūta pieres, deniņu vai pakauša rajonā, un simptomi pārsvarā ir mērenas intensitātes. Nereti pievienojas kakla un plecu muskuļu saspringums.
• Sinusu sāpes – rodas, ja deguna blakusdobumi ir nosprostoti vai iekaisuši, bieži vien saaukstēšanās vai alerģiju fonā. Raksturīgas pazīmes var būt iesnas, smaguma sajūta vaigu vai pieres apvidū, kā arī acu asarošana.
• Migrēna – bieži lokalizējas vienā galvas pusē un izpaužas ar izteiktām pulsējošām sāpēm. Tipiski pievienojas slikta dūša, vemšana un pastiprināta jutība pret gaismu, skaņām vai smaržām. Sievietēm migrēna sastopama biežāk, un tās norisi var saistīt ar menstruācijām, uztura vai miega režīma izmaiņām, kā arī stresu. Lēkmes laikā var parādīties arī auras simptomi, tostarp redzes izmaiņas, spilgti gaismas uzplaiksnījumi, neparastas sajūtas rokās vai sejā, runas traucējumi vai apziņas izmaiņas.
• Klastera galvassāpes – salīdzinoši retas, taču izteikti intensīvas. Visbiežāk sāpes lokalizējas ap vienu aci, ir durošas vai dedzinošas un īslaicīgas, tomēr var atkārtoties vairākas reizes dienā vairākas nedēļas vai mēnešus pēc kārtas. Bieži vien vienlaikus apsarkst acs, asaro acs vai tek deguns tieši tajā pusē, kur jūtamas sāpes.

Sekundārās galvassāpes un retāki simptomi

Lai gan sekundārās galvassāpes sastopamas ievērojami retāk, to iemesli mēdz būt daudz nopietnāki. Tās var norādīt uz bīstamiem stāvokļiem, piemēram, meningītu, asinsrites traucējumiem vai audzējiem. Šādās situācijās nereti novēro ļoti stipras galvassāpes, redzes pasliktināšanos vai dubultošanos, sejas muskuļu vājumu, sliktu dūšu, nepārejošu vemšanu, kakla stīvumu, koordinācijas traucējumus, apziņas aptumšošanos vai paaugstinātu ķermeņa temperatūru.

Galvassāpju komplikācijas

Komplikācijas biežāk attīstās nepareizas pretsāpju līdzekļu lietošanas dēļ. Ilgstoša medikamentu lietošana bez pārtraukumiem var izraisīt tā sauktās medikamentu pārmērīgas lietošanas galvassāpes, kad zāles vairs nesamazina simptomus un var pat pastiprināt problēmu. Šādos gadījumos nepieciešams mainīt ārstēšanas pieeju un konsultēties ar ārstu, jo atsevišķu preparātu pārtraukšana var izraisīt abstinences simptomus.

• Status migrainosus – migrēnas lēkme turpinās ilgāk nekā 72 stundas un ir grūti pakļaujama ierastajai ārstēšanai.
• Migrēnas izraisīts insults – migrēnas laikā var attīstīties galvas smadzeņu infarkts.
• Ilgstoša migrēnas aura – auras simptomi saglabājas ilgstoši, lai gan nav insulta pazīmju.
• Lēkmei līdzīgi krampji – ja migrēnu pavada krampji, ir nepieciešama specifiska ārstēšana.

Kad nepieciešams vērsties pie ārsta?

Medicīniska konsultācija ir ieteicama, ja galvassāpes kļūst intensīvākas, parādās no jauna vai iepriekš efektīvi medikamenti vairs neuzlabo pašsajūtu. Neatliekama palīdzība var būt vajadzīga, ja sāpes sākas pēc galvas traumas vai fiziskas slodzes, ja tā ir pirmā tik izteikta lēkme, kā arī tad, ja sāpes pavada runas, redzes vai atmiņas traucējumi, ekstremitāšu vājums, apziņas aptumšošanās, neskaidras izcelsmes drudzis, kakla stīvums, slikta dūša vai vemšana.

Migrēnas un citu galvassāpju norises fāzes

• Priekšvēstnešu fāze (prodroms) – var ilgt no vairākām stundām līdz vairākām dienām. Biežāk novēro garastāvokļa svārstības, aizkaitināmību, koncentrēšanās pasliktināšanos, sliktu dūšu, apetītes izmaiņas un muskuļu stīvumu.
• Aura – parasti ilgst no 5 minūtēm līdz 1 stundai. Var izpausties kā gaismas uzplaiksnījumi, mirgošana, tirpšana, vājums, troksnis ausīs vai nogurums. Aura neattiecas uz visiem cilvēkiem ar migrēnu.
• Sāpju fāze – galvassāpes visbiežāk ilgst no 4 līdz 72 stundām.
• Pēcfāze (postdroms) – pašsajūta pēc migrēnas nereti līdzinās paģirām: apātija, izteikts nogurums un koncentrēšanās traucējumi, retāk iespējama arī eiforijai līdzīga sajūta.

Kā var izpausties dažādi galvassāpju veidi?

• Migrēna – spēcīgas, bieži pulsējošas sāpes, kas parasti ir vienā galvas pusē. Tās mēdz atkārtoties kopā ar sliktu dūšu un jutīgumu pret gaismu, skaņām un smaržām. Bieži rodas vēlme aizvērt acis un uzturēties tumsā.
• Klastera sāpes – asas, dedzinošas sāpes aiz acs, kas var izstarot uz pieri, deniņu, degunu vai zobiem. Parasti ilgst apmēram pusstundu, taču var atkārtoties vairākas reizes dienā, turpinoties nedēļām vai mēnešiem.
• Spriedzes tipa sāpes – smeldzošas vai spiedošas sajūtas visā galvā, kas parasti nav tik izteikti spēcīgas, tomēr var traucēt ikdienā.

Kopsavilkums

Visbiežāk atkārtojošās galvassāpes parasti nav dzīvībai bīstamas, tomēr situācijās, kad mainās sāpju raksturs vai parādās citi izteikti simptomi, ir nepieciešama ārsta konsultācija. Savlaicīgi nosakot galvassāpju veidu un izvēloties atbilstošu ārstēšanu, iespējams būtiski uzlabot dzīves kvalitāti un mazināt komplikāciju risku.