Kataraktas operācijas komplikācijas un blaknes

Kataraktas operācija ir viena no visbiežāk veiktajām acu ķirurģiskajām procedūrām. Tās mērķis ir izņemt apduļķoto acs lēcu, kas pasliktina redzi un rada sajūtu, ka attēls ir kā caur miglu. Operācijas laikā pacienta dabīgās lēcas vietā ievieto mākslīgu lēcu jeb intraokulāro lēcu, un tā visbiežāk tiek atjaunots redzes asums.

Kas notiek kataraktas noņemšanas operācijas laikā

Operācijā apduļķotā acs lēca tiek izņemta un aizstāta ar mākslīgu lēcu. Šāda pieeja ļauj redzei uzlaboties aptuveni 9 no 10 pacientiem. Mūsdienu ķirurģijas tehnoloģijas un ilgstoša acu ķirurgu pieredze nozīmē, ka nopietnas komplikācijas tiek novērotas reti.

Ja tomēr parādās blaknes vai sarežģījumi, tos parasti iespējams savlaicīgi pamanīt un ārstēt. Lielāks komplikāciju risks raksturīgs pacientiem, kuriem jau pirms operācijas bijusi pasliktināta acu vai vispārējā veselības situācija.

Biežākās sajūtas pēc operācijas

Tūlīt pēc operācijas nereti novēro vieglus, īslaicīgus simptomus. Acs var niezēt, kļūt sarkanāka vai nedaudz pietūkt. Diskomforta mazināšanai parasti tiek izmantoti ārsta nozīmētie acu pilieni.

Pirmajās dienās redze var būt miglaina vai izplūdusi, un tas tiek uzskatīts par tipisku pēcoperācijas norisi. Redzes skaidrība parasti atjaunojas salīdzinoši ātri. Līdz brīdim, kad redze ir pilnībā normalizējusies, nevajadzētu vadīt transportlīdzekli.

Pēc procedūras iespējama izteiktāka jutība pret gaismu, un šajā periodā var palīdzēt saulesbrilles. Ja gaismas jutība nepāriet ilgstoši vai pastiprinās, jākonsultējas ar ārstu, jo tas var liecināt par iekaisumu vai infekciju.

Dažkārt redzes laukā parādās peldoši punktiņi vai duļķojumi, kas var rasties stiklveida ķermeņa atslāņošanās gadījumā no tīklenes. Visbiežāk tie ar laiku izzūd paši, taču straujš to skaita pieaugums, sāpes vai redzes pasliktināšanās ir iemesls nekavējoties sazināties ar ārstu.

Reizēm pēc operācijas uz īsu laiku var noslīdēt augšējais plakstiņš, ko dēvē par plakstiņa ptozi. Parasti tā ir pārejoša parādība, bet, ja tā saglabājas ilgstoši, var būt nepieciešama atkārtota korekcija.

Kataraktas operācijas komplikācijas

Lielākā daļa pacientu kataraktas operāciju panes bez sarežģījumiem. Tomēr, līdzīgi kā pēc jebkuras ķirurģiskas iejaukšanās, pastāv noteiktu nevēlamu notikumu iespējamība.

Biežāk sastopamas, parasti labi kontrolējamas komplikācijas

• Aizmugurējās lēcas kapsulas apduļķošanās, ko dēvē par sekundāru kataraktu. Tā veidojas, šūnām uzkrājoties lēcas kapsulā, un redze atkal var kļūt miglaina. Problēmu parasti novērš ar lāzerprocedūru pēc lokālas anestēzijas, kapsulu padarot caurspīdīgāku.
• Acs iekšējo struktūru infekcija (endoftalmīts). Pilnīga atveseļošanās ir iespējama, ja infekciju atpazīst savlaicīgi un nozīmē acu pilienus vai citu terapiju. Infekcija var izpausties ar apsārtumu, pietūkumu, strutainiem izdalījumiem un izteiktām sāpēm. Jo ātrāk uzsāk ārstēšanu, jo labāki parasti ir rezultāti.
• Tīklenes asinsvada bojājums vai asiņošana. Ja asiņošanu konstatē agrīni, ārsts to parasti var efektīvi novērst.

Īpaši nozīmīgi ir ievērot pēcoperācijas norādījumus, lietot nozīmētos acu pilienus un apmeklēt kontrolvizītes, lai iespējamās problēmas tiktu pamanītas savlaicīgi.

Reti, bet nopietnāki veselības traucējumi

Smagākas komplikācijas, tostarp izteikta infekcija, tīklenes atslāņošanās vai asiņošana, ir ļoti retas, tomēr iespējamas. Pieredzējuši speciālisti ir apmācīti šo risku mazināšanā un pacienta stāvokļa uzraudzībā, kas samazina ilgtermiņa seku iespējamību.

• Redzes dubultošanās (diplopija). Atsevišķi redzes sistēmas traucējumi pēc operācijas var izraisīt dubultattēlu. Šādos gadījumos var izmantot īpašus vingrinājumus, brilles, ārstnieciskas injekcijas acī vai ļoti retos gadījumos papildu operāciju.
• Tīklenes atslāņošanās. Ja tīklene atdalās no pamatnes audiem, nepieciešama ķirurģiska pievienošana. Arī pēc ārstēšanas redzes traucējumi var saglabāties.
• Asiņošana acs iekšienē (suprahoroidāla hemorāģija). Asins uzkrāšanās starp acs iekšējiem slāņiem lielākoties izzūd pati vai prasa ārstēšanu. Pateicoties mūsdienīgai ķirurģijai, šī komplikācija ir īpaši reta.
• Centrālās tīklenes daļas (makulas) tūska. Makula ir būtiska asai redzei. Pēc operācijas tajā var uzkrāties šķidrums un izveidoties tūska, kas parasti mazinās, lietojot acu pilienus.
• Paaugstināts acs iekšējais spiediens (IOP). Aptuveni 10% gadījumu īslaicīgi paaugstinās acs spiediens, kas visbiežāk ātri normalizējas. Ja spiediens nesamazinās, iespējams redzes nerva bojājums, radzenes tūska un sāpju pastiprināšanās. Īpaša uzmanība nepieciešama pacientiem ar glaukomu vai citiem redzes nerva bojājumiem.
• Toksiska priekšējā segmenta reakcija (TASS). Tas ir iekaisums, kas var rasties, operācijas laikā acī nonākot svešām vielām vai baktērijām. Ārstēšanā var izmantot steroīdu ziedes vai tabletes, bet izteikts iekaisums var ietekmēt redzi ilgstoši.
• Nejauši palikusi lēcas fragmenta daļa. Retos gadījumos pēc lēcas izņemšanas acī var saglabāties fragments, kas var izraisīt iekaisumu vai tūsku un prasīt atkārtotu operāciju.
• Varavīksnenes prolapss. Ja operācijas laikā varavīksnene izslīd no anatomiskās pozīcijas, var būt vajadzīga papildu korekcija. Mūsdienu instrumenti šo risku būtiski samazina.
• Mākslīgās lēcas nobīde. Intraokulārā lēca var mainīt novietojumu arī vēlāk, pat pēc gada, īpaši pēc acs traumas. Ja nobīde redzi neietekmē, ārstēšana var nebūt nepieciešama, bet redzes pasliktināšanās gadījumā korekciju veic ķirurģiski.

Ārstēšanas metožu attīstība ir padarījusi kataraktas operāciju mūsdienās drošāku nekā iepriekš. Komplikācijas visbiežāk ir ārstējamas, tomēr retos gadījumos redzes traucējumi var saglabāties ilgāk vai būt neatgriezeniski.

Kad komplikācijas novēro biežāk?

Lai gan daļa riska pastāv vienmēr, noteiktām pacientu grupām sarežģījumi tiek konstatēti biežāk. Parasti tas saistīts ar vispārējo veselības stāvokli vai esošu acu patoloģiju.

• Makulas deģenerācija
• Diabētiskā retinopātija (cukura diabēta izraisīts tīklenes bojājums)
• Gados vecāks vecums
• Iepriekšējas acs traumas vai tīklenes atslāņošanās
• Iepriekš veiktas acu operācijas
• Radzenes rētošanās vai apduļķojums
• Citu smagu slimību esība (piemēram, vēzis, cukura diabēts, vairogdziedzera darbības traucējumi)
• Paaugstināts asinsspiediens vai nekontrolēts glikozes līmenis asinīs
• Sieviešu dzimums
• Alfa blokatoru lietošana

Pacientiem ar cukura diabētu, ja glikozes līmenis asinīs saglabājas paaugstināts, atveseļošanās pēc operācijas var noritēt sarežģītāk.

Apkopojums

Kataraktas operācija lielākajai daļai pacientu palīdz atgūt skaidru redzi. Visbiežāk pēc procedūras novēro vieglas atveseļošanās pazīmes, piemēram, niezi, īslaicīgu redzes miglošanos vai pārejošu jutību pret gaismu, kas parasti pāriet spontāni. Retākas blaknes vai komplikācijas parasti tiek atpazītas un sekmīgi ārstētas.

Pacientiem ar blakusslimībām, esošiem redzes traucējumiem vai gados vecākā vecumā ir īpaši rūpīgi jāievēro ārsta ieteikumi. Savlaicīga reakcija uz jebkurām izmaiņām un regulāras vizītes pie speciālista arī pēc operācijas palīdz nodrošināt drošāku un ātrāku atlabšanu.

Vai ir pamats baidīties no kataraktas operācijas?

Daudziem doma par acu operāciju var šķist satraucoša, tomēr šī procedūra tiek veikta tūkstošiem cilvēku katru dienu, un medicīnas personāls ir sagatavots komplikāciju savlaicīgai atpazīšanai un ārstēšanai.

Ja kataraktu neoperē, redze laika gaitā parasti turpina pasliktināties. Ja tiek apsvērta operācija, var pārrunāt pieredzi ar cilvēkiem, kuriem tā jau veikta, vai uzdot ārstam visus jautājumus, kas rada bažas. Saņemot atbildes, bieži ir vieglāk mazināt satraukumu un sagatavoties pēcoperācijas periodam.