Dzemdes miomas ārstēšanas metodes

Dzemdes miomas ir labdabīgi audzēji, ar kuriem dzīves laikā sastopas daudzas sievietes. Nereti tie norit bez izteiktiem simptomiem, tomēr daļai pacientu šis stāvoklis būtiski pasliktina pašsajūtu, ikdienas funkcionēšanu un veselības stāvokli. Ārstēšanas taktiku nosaka simptomu smagums, miomu skaits, izmērs un lokalizācija dzemdē, kā arī sievietes plāni saistībā ar grūtniecību.

Miomu ārstēšanas mērķi

Izvēloties miomu ārstēšanu, parasti tiecas sasniegt šādus mērķus:

• mazināt vai pilnībā novērst simptomus,
• samazināt miomu apjomu,
• ja tas ir svarīgi pacientei, saglabāt fertilitāti,
• novērst kaitējumu un izvairīties no nevajadzīgām komplikācijām.

Dzīvesveids un dabiskas pieejas

Miomu simptomu kontrolei jau sen tiek izmantotas neķirurģiskas metodes un dzīvesveida korekcijas. Pētījumi liecina, ka ilgstošs stress var nelabvēlīgi ietekmēt hormonālo līdzsvaru, kas savukārt var pastiprināt simptomus vai veicināt miomu augšanu.

Spriedzes mazināšanai un pašsajūtas uzlabošanai dažkārt izmanto tādas prakses kā joga, masāža, taiči vai akupunktūra. Ir arī dati, ka sievietēm ar aptaukošanos vai palielinātu taukaudu daudzumu organismā miomu attīstības risks ir būtiski augstāks.

Nozīmīgs faktors ir arī paaugstināts asinsspiediens. Asinsspiediena kontrole var uzlabot vispārējo veselības stāvokli un var būt nozīmīga arī miomu ārstēšanas kontekstā.

Uzturs

• Ieteicams ierobežot treknas gaļas patēriņu, jo bieža tās lietošana tiek saistīta ar paaugstinātu miomu risku.
• Priekšroka dodama dabīgai, svaigai pārtikai ar lielāku dārzeņu un augļu īpatsvaru.
• Augsti pārstrādāti produkti ar daudz cukura, sāls un piedevu palielina dažādu veselības traucējumu, tostarp miomu, risku.
• Sojā esošie fitoestrogēni var ietekmēt hormonālo līdzsvaru un veicināt miomu augšanu, tādēļ sojas produktu lietošanu parasti iesaka ierobežot.

Bezrecepšu medikamenti

Lai mazinātu ar miomām saistītas sāpes, visbiežāk tiek ieteikti nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, piemēram, ibuprofēns vai naproksēns. Tie ne vien mazina sāpes, bet atsevišķos gadījumos var palīdzēt kontrolēt arī izteiktu asiņošanu.

Daļai sieviešu regulāra šādu līdzekļu lietošana uzlabo pašsajūtu, tomēr ilgstošas lietošanas gadījumā nepieciešama ārsta konsultācija. Lai gan šie medikamenti var nedaudz samazināt asiņošanu, to efektivitāte parasti ir zemāka nekā hormonālajām tabletēm.

Sievietēm ar D vitamīna deficītu miomas tiek konstatētas biežāk. Jaunākie pētījumi rāda, ka D vitamīna uztura bagātinātāji var veicināt miomu izmēra samazināšanos un uzlabot pašsajūtu.

Ārsta nozīmēti medikamenti

Ārsta uzraudzībā var tikt izvēlēti spēcīgāki terapijas līdzekļi, lai mazinātu asiņošanu, samazinātu sāpes vai ietekmētu miomu augšanu.

• Hormonālie preparāti, piemēram, kontracepcijas tabletes vai progestīnu saturoši līdzekļi, nereti palīdz sakārtot menstruālo ciklu un mazināt spēcīgu menstruālo asiņošanu.
• Hormonālas intrauterīnas ierīces var samazināt menstruāciju laikā zaudēto asiņu daudzumu.
• Traneksāmskābi var nozīmēt papildus, ja ir izteikta asiņošana.
• Gonadotropīnu sekrēciju nomācošie medikamenti īslaicīgi samazina estrogēnu līmeni un bremzē miomu augšanu. Tos bieži izmanto pirms operācijām vai sievietēm, kuras tuvojas menopauzei.
• Ja intensīvas asiņošanas dēļ attīstās mazasinība, var nozīmēt dzelzs preparātus vai smagākos gadījumos veikt asins pārliešanu.

Ķirurģiska un intervencionāla ārstēšana

Operatīva ārstēšana nav nepieciešama visām sievietēm. Lēmumu parasti nosaka simptomu izteiktība, fertilitātes plāni un miomu izmērs. Viena no biežāk izmantotajām metodēm ir miomektomija, kuras laikā tiek izņemtas miomas, saglabājot dzemdi. Šo pieeju biežāk izvēlas fertilā vecuma sievietēm, īpaši tad, ja nākotnē plānots grūtniecības iestāšanās.

Tradicionāli šai operācijai var būt nepieciešams lielāks grieziens, tomēr arvien biežāk izmanto minimāli invazīvas metodes, piemēram, laparoskopiju. Šādā gadījumā miomas tiek izņemtas caur nelieliem iegriezumiem, izmantojot speciālus instrumentus un kameru.

Ja sieviete vairs neplāno bērnus vai simptomi ir īpaši smagi, var izvēlēties histerektomiju, proti, dzemdes pilnīgu izņemšanu. Tā ir visefektīvākā metode, lai droši novērstu miomas un ar tām saistītos simptomus. Miomas ir viens no biežākajiem histerektomijas iemesliem.

Minimāli invazīvas procedūras

• Dzemdes artēriju embolizācijas laikā dzemdes asinsvados ievada sīkas daļiņas, kas bloķē asins pieplūdi miomām. Tā rezultātā miomas samazinās vai pakāpeniski izzūd, un bieži iespējams izvairīties no operācijas.
• Magnētiskās rezonanses kontrolēta fokusēta ultraskaņas ablācija (MRgFUS) ar ultraskaņas enerģiju mērķēti iedarbojas uz miomu un to iznīcina, vienlaikus procedūras norisi uzraugot ar magnētisko rezonansi. Šī metode neatstāj rētas un var būt piemērota sievietēm, kurām būtiska fertilitātes saglabāšana.

Ietekme uz melnādainām sievietēm

Pētījumi rāda, ka melnādainām sievietēm miomas tiek diagnosticētas biežāk, simptomi mēdz būt smagāki, un ārstēšana nereti ir sarežģītāka. Šai pacientu grupai arī biežāk nepieciešamas komplicētākas operācijas, tostarp miomektomija, salīdzinot ar citām sieviešu grupām.

Iemesli ir sarežģīti un daudzfaktoriāli. Nozīme var būt gan ģenētikai, gan vides ietekmei, tostarp zemākam D vitamīna līmenim, aptaukošanās riskam, hroniskam stresam diskriminācijas dēļ, biežākai saskarei ar vielām, kas ietekmē endokrīno sistēmu. Būtiska loma ir arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai.

Pētījumos norādīts, ka sociālais atbalsts, attiecības ar ārstiem, finansiālās iespējas un bažas arī ietekmē ar ārstēšanu saistītos lēmumus.

Pieejamība un informācijas nozīme

Daudzām sievietēm līdzās fizioloģiskām grūtībām jāpārvar arī šķēršļi ārstēšanas saņemšanai, piemēram, apdrošināšanas trūkums, liels attālums līdz speciālistiem, nepietiekama informācijas aprite vai pat paša veselības traucējuma normalizēšana ilgstoši pastāvošu mītu dēļ.

Atsevišķos reģionos sarežģītākas procedūras netiek apmaksātas vai arī nav pietiekami daudz ārstu ar atbilstošu kvalifikāciju. Ja speciālists nav sertificēts minimāli invazīvu metožu pielietošanā, paciente nereti par šādu iespēju nemaz neuzzina.

Vēl viena nozīmīga problēma ir saziņas grūtības ar veselības aprūpes speciālistiem un vēsturiski izveidojusies neuzticēšanās sistēmai. Tas veicina mītu nostiprināšanos, un sievietes nereti uzskata, ka stipras sāpes vai ļoti bagātīgas menstruācijas ir neizbēgamas. Atklāta saruna ar ārstu un precīzas informācijas sniegšana var mazināt ar sāpēm saistītos mītus un veicināt atbilstošas ārstēšanas izvēli.

Sabiedrības informētība, speciālistu pieejamība un veselības apdrošināšana ir būtiski faktori, lai nodrošinātu efektīvu palīdzību katrai sievietei. Lai gan par miomām joprojām pastāv daudz kļūdainu priekšstatu, kļūst pieejams arvien vairāk efektīvu ārstēšanas iespēju. Neatkarīgi no situācijas ir pieejamas gan dzīvesveida izmaiņas, gan ārstēšanas metodes, kas var palīdzēt dzīvot bez sāpēm un uzlabot pašsajūtu.