Vai ar mononukleozi var saslimt vairāk nekā vienu reizi?

Infekciozo mononukleozi, ko nereti dēvē par skūpstu slimību, visbiežāk cilvēks pārslimo vienu reizi dzīves laikā, tomēr īpaši retos gadījumos infekcija var aktivēties atkārtoti. Slimību izraisa Epšteina–Bāra vīruss (EBV), kas pieder herpesvīrusu grupai. Lielākā daļa cilvēku ar šo vīrusu saskaras līdz 35 gadu vecumam, un EBV inficēto īpatsvars ir ap 90%.

Kas raksturīgs mononukleozei

Mononukleozes simptomi bieži ir viegli, un daļai cilvēku tie var neparādīties vispār. Tipiskākās sūdzības ir izteikts nogurums, sāpes kaklā, drudzis un muskuļu sāpes. Tā kā šīs pazīmes nav specifiskas, mononukleozi ir viegli sajaukt ar citām saslimšanām, tāpēc, lai precīzi noskaidrotu pašsajūtas pasliktināšanās iemeslu, ir nozīmīgi konsultēties ar ārstu.

Mononukleozes atkārtošanās

Lai gan EBV izraisīti simptomi parasti rodas tikai vienu reizi, vīruss no organisma nepazūd. Pēc slimības norimšanas tas paliek organismā un saglabājas latenti, jeb neaktīvā stāvoklī šūnās. Aktivācija notiek ļoti reti, taču šādos gadījumos saslimšana var atjaunoties. Atkārtotas aktivācijas laikā simptomi var būt mazāk izteikti nekā pirmajā reizē, tomēr vīruss atkal var kļūt lipīgs apkārtējiem.

Kā vīruss saglabājas organismā?

Pēc primārās inficēšanās EBV parasti pāriet latentā infekcijā, proti, vīruss organismā paliek neaktīvs. Kamēr tas ir neaktīvā stāvoklī, imūnsistēma to atpazīst un pastāvīgi veido aizsargājošas antivielas. Šī aizsardzība samazina izteiktas atkārtotas saslimšanas iespējamību, tomēr imunitātes pavājināšanās vai izteikta stresa apstākļos vīruss var īslaicīgi aktivēties.

Riska faktori, kas var veicināt slimības atgriešanos

Augstāks atkārtotas aktivācijas risks ir cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram, pēc orgānu transplantācijas vai hronisku imūnsistēmas slimību gadījumā. Paaugstināts risks var būt arī grūtniecēm, jo organisma aizsargspējas fizioloģiski samazinās. Kad imūnā aizsardzība ir vājināta, vīrusam ir vieglāk atkal aktivēties, jo organismam ir sarežģītāk to kontrolēt.

Mononukleozei līdzīgas slimības

Mononukleozei raksturīgās pazīmes var būt sastopamas arī citu infekciju un slimību gadījumā, tādēļ tās nereti kļūdaini tiek saistītas ar EBV. Citi iespējamie simptomu cēloņi:

• Streptokoku angīna – bakteriāla infekcija, kas var izpausties ar ļoti līdzīgām sāpēm kaklā. Neārstēta tā var izraisīt dažādas komplikācijas.
• Gripa – gan mononukleoze, gan gripa var izraisīt drudzi, izteiktu nespēku, galvassāpes un muskuļu sāpes.
• Citomegalovīrusa infekcija (CMV) – CMV organismā saglabājas visu mūžu un atsevišķos gadījumos var atgādināt mononukleozi, izraisot nogurumu, sāpes kaklā un palielinātus limfmezglus.
• A hepatīts – aknu vīrusu infekcija, kas var radīt nogurumu, drudzi un reizēm arī aknu palielināšanos, līdzīgi kā mononukleozes gadījumā.
• Masaliņas – parasti norit viegli; dažiem var būt drudzis, izsitumi, limfmezglu palielināšanās un sāpes kaklā. Daudzos gadījumos slimība var noritēt bez skaidri izteiktiem simptomiem.
• Mialģiskais encefalomielīts (ME), ko dēvē arī par hroniska noguruma sindromu – saslimšana, kuras galvenā pazīme ir izteikts, ilgstošs nogurums; iespējama arī limfmezglu palielināšanās un sāpes kaklā, līdzīgi kā mononukleozes gadījumā.

Kad ieteicams vērsties pie ārsta

Ja parādās izteikts nogurums, sāpes kaklā vai ķermeņa sāpes, ir vērts meklēt medicīnisku palīdzību, īpaši tad, ja šādi simptomi atkārtojas pēc iepriekš pārslimotas mononukleozes. Tas ne vienmēr nozīmē, ka slimība ir atgriezusies, jo bieži vien cēlonis var būt cita infekcija vai veselības traucējums, un tikai ārsts var palīdzēt precīzi noteikt diagnozi.

Atkārtotas EBV aktivācijas gadījumā būtiska nozīme ir atpūtai, pietiekamai šķidruma uzņemšanai un simptomu mazināšanai. Ieteicams regulāri informēt ārstu par pašsajūtas izmaiņām, jo tas var palīdzēt nodrošināt iespējami efektīvāko medicīnisko palīdzību.

Vai mononukleoze var atkārtoties?

Lielākajai daļai cilvēku mononukleoze izpaužas tikai vienu reizi. Pēc pārslimošanas EBV parasti saglabājas organismā neaktīvā formā un turpmāk simptomus vairs neizraisa. Tomēr, ja vēlāk simptomi atjaunojas, visbiežāk tas ir saistīts ar vīrusa īslaicīgu latentā stāvokļa aktivāciju.

Tiek pieļauts, ka fizisks vai emocionāls stress var būt viens no faktoriem, kas veicina šādu aktivāciju. Lai gan tas ir ļoti rets gadījums, šajā periodā atkārtoti var būt iespējams inficēt citus.

Vai mononukleoze var izpausties otro reizi?

Pēc mononukleozes pārslimošanas imūnsistēma izveido aizsardzību pret vīrusu, tāpēc atkārtota inficēšanās nav iespējama. Arī tad, ja cilvēks atkārtoti nonāk saskarē ar EBV izplatību, slimības simptomi parasti neatgriežas, jo imunitāte būtiski pasargā no jaunas infekcijas.

Vai izmeklējumos mononukleoze tiek konstatēta vienmēr?

Izmeklējumu rezultāti ir atkarīgi no tā, kāda analīze tiek veikta. Laboratoriskās EBV antivielu analīzes var saglabāties pozitīvas daudzus gadus pēc infekcijas. Antivielas asinīs var tikt noteiktas līdz pat gadam, savukārt ātrie mononukleozes testi vairs netiek uzskatīti par uzticamiem biežo kļūdaino rezultātu dēļ.