Smadzeņu satricinājuma diagnostika

Galvas smadzeņu satricinājums ir bieži sastopams ievainojums, īpaši cilvēkiem, kuri nodarbojas ar sportu vai regulāri iesaistās aktīvās nodarbēs. Nereti tas rodas pēc salīdzinoši nelielas galvas traumas, tomēr izpausmes var būt ļoti atšķirīgas, un ārēji redzamas smadzeņu bojājuma pazīmes, piemēram, zilumi vai asiņošana, ne vienmēr ir novērojamas uzreiz. Tas var apgrūtināt atpazīšanu un prasa rūpīgu veselības aprūpes speciālista izvērtējumu.

Diagnozes sarežģītība

Galvas smadzeņu satricinājuma noteikšana bieži nav vienkārša. Pat mūsdienīgas izmeklēšanas metodes, piemēram, magnētiskās rezonanses izmeklējums vai datortomogrāfija, parasti neuzrāda satricinājumam raksturīgas pazīmes, jo šie izmeklējumi pārsvarā atklāj izteiktākas izmaiņas smadzenēs (piemēram, asiņošanu vai iekaisumu), bet ne šūnu līmeņa funkcionālos traucējumus. Tāpēc diagnostikā galvenā uzmanība tiek pievērsta simptomu izvērtēšanai un neiropsiholoģiskai testēšanai.

Bieži satricinājums tiek pieļauts gadījumos, kad trauma gūta sporta sacensību vai treniņa laikā. Šādās situācijās lēmums par iespēju turpināt aktivitāti jāpieņem ātri un atbildīgi. Pieredzējuši medicīnas speciālisti šim nolūkam izmanto standartizētus testus un protokolus.

Simptomu daudzveidība

Galvas smadzeņu satricinājuma pazīmes var būt dažādas, tomēr visbiežāk tiek novērotas šādas izpausmes:

• galvassāpes
• slikta dūša, vemšana
• pastiprināta jutība pret gaismu vai troksni
• troksnis vai zvanīšana ausīs
• reibonis
• miega traucējumi
• grūtības koncentrēties, atmiņas pasliktināšanās
• garastāvokļa vai uzvedības izmaiņas

Simptomi nereti mazinās dažu dienu vai nedēļu laikā, taču atsevišķos gadījumos tie var saglabāties ilgāk.

Kā tiek veikts izvērtējums?

Lai iespējami precīzi novērtētu satricinājumu, tiek izmantotas vairākas pieejas:

• saruna par atmiņas traucējumiem, izvērtējot, vai ir aizmirsti notikumi pirms vai pēc traumas, vai bijušas samaņas zuduma epizodes, kā arī vai pastāv grūtības atcerēties notikumus pēc traumas
• simptomu apjoma un smaguma noteikšana, izmantojot standartizētus rīkus, piemēram, sporta satricinājuma novērtēšanas testu SCAT, ar kuru analizē atmiņu, uzmanību, līdzsvaru un koordināciju; 2023. gadā publicēta jaunākā šī testa versija SCAT-6
• neiroloģiskā izmeklēšana, novērtējot kustību kontroli, refleksus, muskuļu spēku, jušanu un līdzsvaru

Sākotnējie jeb bāzes testi pirms traumas

Lai pēc traumas varētu objektīvāk salīdzināt izmaiņas, sportistiem, īpaši skolēniem un studentiem, nereti pirms sezonas veic sākotnējos jeb bāzes testus. Tādējādi tiek izveidots individuāls funkcionālo spēju atskaites līmenis. Ja vēlāk rodas aizdomas par smadzeņu traumu, atkārtotā testa rezultātus salīdzina ar iepriekš iegūtajiem datiem. Lēnāka reakcija vai zemāka precizitāte pēc galvas traumas var būt būtiska pazīme, kas liecina par iespējamu satricinājumu.

Bāzes testēšana parasti ietver dažādus neiropsiholoģiskus uzdevumus, kas palīdz novērtēt domāšanas ātrumu, problēmu risināšanu, koordināciju, redzi un uzmanību. Pastāv atšķirīgi testēšanas formāti, un pārbaudes var norisināties klātienē vai datorizēti, atkarībā no sporta līgas vai izglītības iestādes noteiktās kārtības.

Piemēram, plaši izmantots datorizēts tests ļauj izvērtēt atmiņu, reakcijas laiku un informācijas apstrādes ātrumu. Šāda informācija ir īpaši nozīmīga, kad nepieciešams lemt par sportista atgriešanos laukumā pēc traumas.

Biežākie jautājumi par satricinājumiem

Vai satricinājumu var noteikt pats?

Lai gan pēc galvas traumas atsevišķas pazīmes var radīt aizdomas par satricinājumu, piemēram, galvassāpes, slikta dūša, reibonis, paaugstināta jutība pret skaņu vai gaismu, galīgo diagnozi būtu jānosaka medicīnas speciālistam. Tieši speciālists var izvērtēt simptomus un nodrošināt atbilstošu ārstēšanu un novērošanu.

Kā pamanīt satricinājumu bērnam?

Ne visiem bērniem pēc traumas iestājas samaņas zudums. Tomēr ir pazīmes, kas var norādīt uz iespējamu galvas smadzeņu satricinājumu:

• aizmirst notikumus pirms vai pēc traumas
• izskatās apjucis vai apdullis
• aizmirst uzdevumus vai norādījumus
• kustības šķiet neveiklas
• uz jautājumiem atbild ar aizkavēšanos
• mainās garastāvoklis vai uzvedība

Vai galvas smadzeņu satricinājums ir pielīdzināms smagai galvas traumai?

Galvas smadzeņu satricinājumu bieži raksturo kā vieglu galvas smadzeņu bojājumu. Lai gan to mēdz uzskatīt par vieglāku traumas formu, tas joprojām ir nozīmīgs ievainojums. Īpaša uzmanība nepieciešama situācijās, kad dzīves laikā satricinājums piedzīvots vairāk nekā vienu reizi, jo sekas var būt ilgstošas.

Cik cilvēku gadā piedzīvo galvas smadzeņu satricinājumu?

Katru gadu pasaulē ļoti daudzi cilvēki sporta vai aktīvu nodarbju laikā gūst galvas smadzeņu satricinājumu, un daļa šo gadījumu attiecas uz bērniem un pusaudžiem. Ārstu vērtējumā ievērojama daļa satricinājumu, kas nav saistīti ar sportu, netiek diagnosticēti, jo cilvēki nereti atliek ārsta apmeklējumu vai palīdzību nemeklē vispār. Šādas situācijas var būt saistītas ar nelabvēlīgāku veselības prognozi.