Ko gļotas liecina par jūsu veselību

Gļotas ir dabisks, slidens sekrēts, ko ražo cilvēka organisms. Gļotu dziedzeri atrodas vairākās ķermeņa vietās, tostarp mutes dobumā, degunā, rīklē, kuņģī, zarnās un dzemdes kaklā. Gļotu veidošanās ir nepieciešama un fizioloģiska, taču situācijās, kad to kļūst pārmērīgi daudz, tas var liecināt par noteiktiem veselības stāvokļiem, piemēram, saaukstēšanos vai elpceļu infekciju.

Kāpēc mūsu organismam nepieciešamas gļotas

Lai gan gļotas daudziem šķiet nepatīkamas, to nozīme organismā ir būtiska. Tās palīdz aizsargāt dažādas sistēmas, uztur audu mitrumu un samazina kaitīgu daļiņu un infekciju ietekmi. Gļotu funkcijas atšķiras atkarībā no vietas, kur tās izdalās: tās var darboties kā lubrikants, kā aizsargbarjera, kā arī palīdzēt notvert svešķermeņus un veicināt to izvadīšanu no organisma.

• Degunā gļotas aiztur vīrusus, baktērijas un alergēnus, mazinot to iekļūšanu citās organisma daļās.
• Plaušās gļotas veicina mikroorganismu izvadīšanu, kas citādi varētu izraisīt infekciju.
• Kuņģī un zarnās gļotas atvieglo gremošanas procesus.
• Dzemdes kakla gļotas sievietēm palīdz novērot auglības ciklu un nodrošina dzimumorgānu aizsardzību.
• Rīklē gļotas veicina komfortu runājot un norijot.

Parasti lielākā daļa pieaugušo diennaktī izdala aptuveni 1 litru gļotu, un visvairāk tās veidojas elpceļos: mutes dobumā, degunā, rīklē un plaušās. Kamēr gļotas pilda savas funkcijas un nerada traucējumus, tās bieži vien pat netiek pamanītas. Saslimšanas laikā to apjoms var palielināties, un tad gļotas kļūst izteiktāk jūtamas un var radīt diskomfortu.

No kā sastāv gļotas

Būtiska gļotu sastāvdaļa ir mucīns – organisma sintezēts olbaltumvielu veids. Tomēr lielāko daļu gļotu veido ūdens, aptuveni 95 %. Tajās ir arī elektrolīti, lipīdi un citas organismam nozīmīgas vielas. Veselam cilvēkam gļotas parasti ir caurspīdīgas un slidenas.

Gļotu nozīme veselībai

Gļotu pamatuzdevums ir aizsardzība. Elpošanas un gremošanas sistēmā tās palīdz samazināt baktēriju pieķeršanos audiem, tādējādi mazinot infekciju risku. Deguna gļotu izdalījumi vienlaikus izvada putekļus, alergēnus un citus iekļuvušus vīrusus. Rīklē gļotas nodrošina iespēju norīt un runāt bez sāpīguma. Dzemdes kaklā tās atkarībā no cikla var veicināt spermatozoīdu virzīšanos līdz olšūnai vai arī to aizturēt.

Gļotu izmaiņas saslimšanas laikā

Dažādu slimību gadījumā, īpaši saaukstēšanās laikā, gļotu veidošanās bieži kļūst izteikti pastiprināta. Aizlikts deguns, klepus vai kairinājums rīklē nereti ir saistīts tieši ar palielinātu gļotu daudzumu vai to konsistences izmaiņām. Saslimstot gļotas kļūst biezākas, un tās ir grūtāk izvadīt. Tas ir dabisks organisma mehānisms patogēnu izvadīšanai — veidojas vairāk gļotu, lai kopā ar tām tiktu izvadīti mikroorganismi.

Klepošana, šķaudīšana un deguna izpūšana arī ir organisma reakcijas, kuru mērķis ir izvadīt gļotas, kuras jau ir saistījušas baktērijas vai vīrusus. Šādām pazīmēm ir vērts pievērst uzmanību un bez vajadzības nenomākt dabiskās reakcijas.

Ko liecina gļotu krāsa

Par veselības stāvokli nereti var spriest arī pēc gļotu krāsas. Raksturīgākās izmaiņas:

• Caurspīdīgas gļotas ir tipiska un fizioloģiska atrade.
• Dzeltenas gļotas biežāk novēro vieglas saslimšanas laikā, piemēram, saaukstējoties, vai arī gadījumos, kad ir neliels šķidruma trūkums organismā.
• Zaļas gļotas var norādīt uz bakteriālu infekciju, īpaši, ja krāsa ir izteikti intensīva.
• Brūnganas vai sārtas gļotas var parādīties asiņu vai netīrumu piejaukuma dēļ.

Jāvērtē arī pavadošie simptomi. Ja līdztekus krāsas izmaiņām ir drudzis, izteikts nogurums vai citas sūdzības, ieteicams konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu.

Gļotas un slimības

Atsevišķos gadījumos gļotas var būt saistītas ar nopietnākiem veselības traucējumiem. Piemēram, cistiskās fibrozes gadījumā gļotas kļūst neparasti biezas un lipīgas. Tā rezultātā elpceļos var uzkrāties baktērijas, kurām normāli būtu jāizdalās, un var attīstīties iekaisums un infekcijas.

Cistiskā fibroze ietekmē gļotu veidošanos arī citos orgānos. Piemēram, gļotu nogulsnes aizkuņģa dziedzerī var samazināt gremošanas enzīmu izdalīšanos, bet aknās var veicināt bojājumus. Tāpēc šīs slimības ārstēšanā paredzēts izmantot medikamentus, kas palīdz šķidrināt gļotas, lai to funkcija iespējami pietuvotos normai.

Gļotas zarnās un citās sistēmas daļās

Arī veselam cilvēkam resnajā zarnā veidojas gļotas, kas atvieglo fēču virzīšanos pa zarnu traktu. Neliels gļotu daudzums fēcēs parasti nav bīstams un visbiežāk atspoguļo normālu organisma stāvokli. Tomēr, ja gļotu daudzums fēcēs pēkšņi kļūst ievērojami lielāks vai parādās asins piejaukums, ieteicams vērsties pie ārsta, jo tas var liecināt par zarnu iekaisumu vai citām hroniskām zarnu slimībām.

Sievietēm gļotas izdala arī dzemdes kakls. To apjoms un konsistence mainās menstruālā cikla laikā. Vērojot šīs izmaiņas, iespējams noteikt ovulāciju, jo šajā periodā gļotas parasti ir īpaši daudz, tās ir slidenas un elastīgas, pēc konsistences atgādina olas baltumu. Šādas gļotas veicina spermatozoīdu nonākšanu līdz olšūnai. Ar vecumu un cikla izmaiņām gļotu daudzums arī dabiski var mainīties.

Kā samazināt gļotu daudzumu

Lai gan gļotu izvadīšana pati par sevi slimību neizārstē, tā var uzlabot pašsajūtu. Ja šķiet, ka elpceļos uzkrājas pārmērīgi daudz gļotu, var palīdzēt:

• Palielināt ūdens uzņemšanu, jo tas var veicināt gļotu sašķidrināšanu un atvieglot to izvadīšanu, ņemot vērā, ka gļotas pamatā sastāv no ūdens.
• Ieelpot tvaiku, jo siltums un mitrums palīdz gļotas mīkstināt, un tās vieglāk izdalās klepojot vai izpūšot degunu.
• Lietot gaisa mitrinātāju, jo mitrs gaiss var palīdzēt izkustināt uzkrājušās gļotas.
• Skalot degunu ar sāls šķīdumu, jo tas palīdz tieši izvadīt uzkrāto sekrētu un atvieglot elpošanu.

Atbilstoši vajadzībai var izmantot arī bezrecepšu līdzekļus, piemēram, preparātus, kas veicina gļotu atdalīšanos, vai deguna aizlikumu mazinošus līdzekļus. Būtiski izvēlēties piemērotu līdzekli atbilstoši simptomiem.

Īsumā par gļotu nozīmi

Gļotas ir organisma aizsargmehānisma daļa, kas, lai arī reizēm rada kairinājumu, pilda dzīvībai nozīmīgas funkcijas. Tās palīdz pasargāt no saslimšanām un atbalsta atveseļošanās procesus. Saslimšanas laikā palielināts gļotu daudzums var radīt diskomfortu, tomēr, atvieglojot to izvadīšanu, saaukstēšanās norise bieži kļūst panesamāka.

Ir svarīgi ievērot organisma signālus. Ja klepus vai šķaudīšana ir ilgstoša, īpaši gadījumos, kad mainās gļotu krāsa vai daudzums, nepieciešams rīkoties atbilstoši situācijai, lai saglabātu drošību un mazinātu risku apkārtējiem. Ievērojot higiēnu, tostarp mazgājot rokas un dezinficējot virsmas, iespējams ierobežot infekciju izplatību un pasargāt sevi un citus.