Kas ir ģeogrāfiskā atrofija?

Ģeogrāfiskā atrofija ir hroniska, progresējoša acu slimība, kuras gaitā pakāpeniski notiek tīklenes pigmentepitēlija zudums. Šī struktūra ir būtiska redzei, jo atrodas starp gaismas uztverošajām tīklenes šūnām un asinsvadiem, kas nodrošina aci ar barības vielām.

Kas ir ģeogrāfiskā atrofija?

Ģeogrāfiskā atrofija visbiežāk attīstās ar vecumu saistītas makulas deģenerācijas vēlīnā stadijā. Šajā stāvoklī pigmentētās tīklenes šūnas izzūd skaidri norobežotos apvidos, un acu dibenā parādās viegli atpazīstami, karti atgādinoši laukumi, no kā arī radies slimības nosaukums.

Pasaulē ģeogrāfiskā atrofija skar aptuveni 8 miljonus cilvēku, un to konstatē apmēram piektdaļai pacientu ar ar vecumu saistītu makulas deģenerāciju. Visbiežāk sākotnēji tiek skarta viena acs, taču atsevišķos gadījumos process attīstās abās acīs.

Slimības simptomi

Sākumposmā ģeogrāfiskā atrofija var noritēt nemanāmi un neradīt izteiktas sūdzības. Parasti pirmās grūtības parādās slimībai progresējot, kad samazinās arvien lielāks pigmentēto šūnu apjoms. Laika gaitā var novērot šādas pazīmes:

• grūtības saskatīt atsevišķus burtus lasot vai pamanīt sīkas sejas detaļas
• nepieciešamība pēc spilgtāka apgaismojuma lasīšanai vai ikdienas darbību veikšanai
• apgrūtināta redze tumsā vai vāji apgaismotās telpās
• krāsu uztvere kļūst mazāk izteikta, samazinās to piesātinājums
• sarežģījumi aktivitātēs, kur nepieciešama precīza redze, piemēram, auto vadīšanā, ēdiena gatavošanā, šūšanā vai cilvēku atpazīšanā

Iespējamie cēloņi

Precīzs slimības attīstības mehānisms nav pilnībā noskaidrots, tomēr zināms, ka procesu var ietekmēt šādi faktori:

• iedzimtība un ģenētiskie faktori
• dažādi vides ietekmes faktori
• imūnsistēmas darbības līdzsvara traucējumi
• hroniski iekaisuma procesi acī
• tīklenes asinsvadu slāņa biezums, ja skarta tikai viena acs
• Millera šūnu, kas nodrošina tīklenes atbalsta funkcijas, darbības traucējumi, īpaši, ja iesaistītas abas acis

Slimības noteikšana

Ģeogrāfiskās atrofijas diagnosticēšanai nepieciešama acu ārsta apskate. Izmeklējuma laikā ārsts paplašina zīlīti, lai varētu izvērtēt acu dibenu. Ja noteiktās tīklenes zonās redzams tumšā pigmenta zudums, tiek izvirzītas aizdomas par šo diagnozi.

Diagnozes precizēšanai bieži tiek veikti papildu izmeklējumi:

• tīklenes krāsainā fotofiksācija, kas palīdz izvērtēt izmaiņas un sekot to dinamikai laika gaitā
• autofluorescences izmeklējums, ar kura palīdzību, izmantojot īpašu apgaismojumu un kontrastvielu, nosaka zonas, kur pigmenta slānis mazinās
• optiskā koherences tomogrāfija (OCT), kas ļauj slāņos izvērtēt acs mugurējo daļu un pamanīt šķidruma uzkrāšanos vai centrālās zonas sabiezējumu

Ārstēšanas iespējas

Lai gan slimību uzskata par neizārstējamu, pašlaik ir pieejami medikamenti, kas var palēnināt ģeogrāfiskās atrofijas progresēšanu. Acī ievadītie medikamenti palīdz samazināt tīklenes šūnu noārdīšanās tempu, tomēr jau zaudētu redzi atjaunot nav iespējams.

Ja bojājums vēl nav sasniedzis acs centrālo daļu, pacientam var ieteikt redzes rehabilitāciju ar speciāliem palīglīdzekļiem. Tas uzlabo kontrastredzi, veicina lasīšanas prasmes un palīdz patstāvīgāk veikt ikdienas darbības.

Slimības gaita un prognoze

Ģeogrāfiskā atrofija visbiežāk skar centrālo redzes zonu, tādēļ ar laiku redze šajā apvidū pakāpeniski pasliktinās, kamēr perifērā redze parasti saglabājas. Slimībai progresējot, redzes zudums kļūst neatgriezenisks un pastāvīgs.

No pirmo simptomu parādīšanās līdz izteiktam redzes zudumam var paiet vairāki gadi. Situācija katram pacientam ir individuāla, tomēr bez ārstēšanas nereti praktisks aklums iestājas apmēram sešu gadu laikā pēc diagnozes noteikšanas. Mūsdienu medikamenti var palēnināt slimības gaitu, taču to pilnībā apturēt vai atjaunot jau zaudēto redzi tie nespēj.

Kas palīdz pielāgoties?

Pilnībā apturēt vai mainīt slimības norisi nav iespējams, tomēr ir pieejami dažādi risinājumi, kas palīdz izmantot saglabāto redzi un pielāgoties ikdienas grūtībām.

• redzes palielināšanas palīglīdzekļi, kas atvieglo lasīšanu un sīku darbu veikšanu
• izdevumi ar lielākiem burtiem, kā arī īpaši pielāgotas grāmatas un laikraksti
• lielo fontu izmantošana ekrānos un attēla rādīšana televizorā vai citās ierīcēs ar speciāla monitora palīdzību
• mazie teleskopi, kas var noderēt televizora skatīšanai vai uzrakstu nolasīšanai no attāluma
• spilgts apgaismojums, kas ir nozīmīgs ikdienas vidē
• implantējams mini teleskops vienā acī, lai uzlabotu lasīšanas iespējas
• digitālās ierīces un specializēta programmatūra, kas atvieglo informācijas pieejamību

Svarīgi zināt

Saskaroties ar ģeogrāfisko atrofiju, adaptācija var būt sarežģīta, tomēr progresēšana parasti nav pēkšņa. Pētnieki turpina darbu, lai atrastu efektīvākas ārstēšanas pieejas. Pašlaik nav drošu metožu, kas slimību spētu pilnībā apturēt, taču gan medikamenti, gan redzes palīglīdzekļi palīdz pēc iespējas ilgāk saglabāt patstāvību un dzīves kvalitāti.