Kā diagnosticē gastroenterītu (kuņģa gripu)

Tā dēvētā kuņģa gripa jeb vīrusu gastroenterīts ir bieži sastopama infekcija, kas izraisa caureju un vemšanu. Lielākajā daļā gadījumu simptomi pāriet paši dažu dienu laikā, un daudziem cilvēkiem nav nepieciešama oficiāla ārsta noteikta diagnoze.

Kas izraisa vīrusu gastroenterītu

Vīrusu gastroenterīts attīstās, kad gremošanas traktu skar dažādi vīrusi, piemēram, rotavīrusi, norovīrusi, astrovīrusi vai adenovīrusi. Šie izraisītāji izplatās no cilvēka uz cilvēku, nonākot organismā ar inficētām rokām, piesārņotām virsmām vai lietojot kopīgus personīgās higiēnas priekšmetus. Inficētā persona vīrusu izdala ar fēcēm vai ar vemšanas masām, tādēļ īpaši nozīmīga ir rūpīga roku mazgāšana pēc tualetes apmeklējuma un pirms ēšanas.

Galvenie simptomi

Vīrusu gastroenterītam raksturīgākās pazīmes ir šķidra vēdera izeja, nelabums, vemšana, sāpes vēderā un reizēm neliels drudzis. Parasti pēc pāris dienām simptomi sāk mazināties, un vidēji saslimšana ilgst no vienas līdz trim dienām.

Diagnozes noteikšana mājas apstākļos un ārsta kabinetā

Ja parādās tipiskas kuņģa gripas izpausmes, daļa cilvēku saslimšanu atpazīst, balstoties uz iepriekšēju pieredzi vai vērojot līdzīgus gadījumus apkārtējā vidē. Vieglu simptomu gadījumā lielākā daļa pacientu pie ārsta nevēršas.

Medicīniska apskate parasti sniedz pietiekamu informāciju sākotnējam vīrusu gastroenterīta izvērtējumam. Vizītes laikā noskaidro simptomu ilgumu, nesenus ceļojumus, lietotos medikamentus, uztura paradumus un to, vai nesen slimojuši ģimenes locekļi. Fizikālā izmeklēšana, tostarp vēdera palpācija, ķermeņa temperatūras, pulsa un asinsspiediena novērtēšana, palīdz izslēgt citas slimības.

Izmeklējumi un testi

Specifiski laboratoriskie vai attēldiagnostikas izmeklējumi tiek veikti ļoti reti. Ārsti tos parasti iesaka tikai situācijās, kad simptomi ir ilgstoši, izteikti smagi vai pastāv aizdomas par citu saslimšanu ar līdzīgu klīnisko ainu.

Dažkārt var veikt testēšanu, lai noteiktu konkrētu vīrusu, piemēram, rotavīrusu, īpaši bērnu saslimšanas gadījumos vai ja kolektīvā novērots uzliesmojums.

Fēču analīzes ikdienā tiek nozīmētas reti, tomēr tās var ieteikt, ja tiek apsvērta cita infekcija vai ja fēcēs parādās asinis vai gļotas. Šādās situācijās ir būtiski nodrošināt parauga nogādāšanu laboratorijā. Asins analīzes un attēldiagnostika, piemēram, ultrasonogrāfija, datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse, tiek nozīmēta tikai tad, ja nepieciešams izslēgt sarežģītākas slimības.

Kādas slimības ir svarīgi izslēgt

Ar vīrusu gastroenterītu līdzīgi simptomi var būt arī citu saslimšanu gadījumā. Ja parādās izteiktas sāpes vēderā, fēcēs ir asinis vai gļotas, ir augsta temperatūra vai nespēks saglabājas ilgāk nekā dažas dienas, ir svarīgi konsultēties ar ārstu par nepieciešamību veikt papildu izmeklējumus.

• Apendicīts, kad aklās zarnas piedēklis var izraisīt pēkšņas un spēcīgas sāpes vēderā.
• Bakteriālas zarnu infekcijas, ko izraisa, piemēram, Salmonella vai Shigella.
• Celiakija, autoimūna slimība, kuras gadījumā netiek panests glutēns.
• Diabētiskā ketoacidoze, cukura diabēta komplikācija, kas brīžiem var līdzināties gastroenterītam.
• Aizkuņģa dziedzera nepietiekamība, kad ir traucēta fermentu veidošanās.
• Rotavīrusa infekcija, kas īpaši bieži ir aktuāla maziem bērniem.
• Iekaisīgās zarnu slimības, tostarp Krona slimība un čūlainais kolīts.
• Caurejas līdzekļu lietošana, jo bieža caureja var būt saistīta ar pārmērīgu caurejas preparātu lietošanu.
• Urīnceļu infekcija, īpaši bērniem, ja vienlaikus novēro caureju.
• Zarnu sagriešanās jeb volvulus.
• Vipla slimība, reta bakteriāla infekcija, kas traucē uzturvielu uzsūkšanos.

Cik ilgi vīrusu gastroenterīts ir lipīgs

Lipīguma periods ir atkarīgs no konkrētā vīrusa. Atsevišķos gadījumos, piemēram, norovīrusa infekcijas laikā, inficēts cilvēks var nodot infekciju citiem vēl pirms simptomu parādīšanās un arī vairākas nedēļas pēc pārslimošanas. Tādēļ roku higiēnai ir būtiska nozīme gan mājas apstākļos, gan sabiedriskās vietās.

Uzturs un šķidruma uzņemšana slimības laikā

Pat tad, ja apetīte ir samazināta, galvenais ir uzņemt pietiekami daudz šķidruma, piemēram, ūdeni, buljonu vai dzērienus ar elektrolītiem. Tiklīdz apetīte atjaunojas, uzturu var atgriezt ierastajā režīmā. Daudzi ārsti sākumā iesaka izvēlēties kuņģim saudzējošus produktus, piemēram, banānus, rīsus un grauzdētu maizi, un pēc tam pakāpeniski atgriezties pie ierastajiem ēdieniem.

Kopsavilkums

Vīrusu gastroenterīts pārsvarā izpaužas ar īslaicīgu caureju un vemšanu un parasti pāriet spontāni, bez sarežģītas ārstēšanas vai plašiem izmeklējumiem. Ja simptomi ir viegli, parasti pietiek ar atbilstošu aprūpi, savukārt smagākos vai ieilgušos gadījumos nepieciešama ārsta konsultācija, lai izslēgtu citas slimības. Rūpīga roku higiēna un adekvāta šķidruma uzņemšana palīdz atveseļoties un mazināt infekcijas izplatīšanās risku apkārtējiem.