Angioedēmas diagnostika

Angioedēma ir pēkšņi attīstīts dziļo audu pietūkums, kas visbiežāk skar seju, lūpas, rokas, kājas, rīkli vai citas ķermeņa zonas. Tā kā parasti tiek iesaistītas gļotādas vai zemādas audi, pietūkums nereti ir izteiktāks un lokalizēts dziļāk nekā parastu ādas izsitumu vai nātrenes gadījumā.

Kā izpaužas angioedēma?

Angioedēmai raksturīga strauja pietūkušu zonu parādīšanās, un šo zonu robežas parasti nav skaidri norobežotas. Visbiežāk tiek skartas acu plakstiņu apvidus, lūpas un vaigi. Pietūkums var būt silts, reizēm sāpīgs, taču nieze parasti nav raksturīga. Tomēr angioedēma nereti norit vienlaikus ar nātreni, kurai savukārt tipiska izteikta nieze.

Kas var izprovocēt angioedēmu?

Šo stāvokli var ierosināt dažādi ārējie un iekšējie faktori. Visbiežāk minēti:

• pārtikas izraisītas alerģiskas reakcijas
• alerģija pret medikamentiem
• ieelpojami alergēni (piemēram, ziedputekšņi)
• stress
• kukaiņu kodumi
• izteiktas temperatūras svārstības
• vibrācija vai straujas augstuma izmaiņas
• intensīva fiziska slodze
• saules starojums
• cieši apģērba gabali

Kā angioedēmu atpazīt mājas apstākļos?

Bieži vien par angioedēmu var spriest, rūpīgi novērojot ķermeņa izmaiņas. Redzamākās pazīmes ir:

• pietūkušas lūpas, acis, rokas, kājas vai mēle
• pēkšņs jebkuras ķermeņa daļas pietūkums bez skaidri saprotama iemesla
• ādas krāsas izmaiņas, pietūkušais apvidus var būt rozā vai apsārtis
• piespiežot pietūkušo ādu, tā uz brīdi kļūst bālāka un pēc tam atjaunojas rozīgums

Dažkārt simptomi kļūst pamanāmi pēc neierastas pārtikas apēšanas vai jauna produkta nogaršošanas, tādēļ ir vērts pārskatīt, vai nav saskatāma saistība ar iespējamām alergēnām vielām.

Kādi ir angioedēmas veidi?

Izvērtējot angioedēmas izcelsmi, parasti izšķir divas galvenās formas:

• histamīna mediēta angioedēma, kas saistīta ar alerģiju un histamīna izdalīšanos organismā; visbiežāk to nosaka, balstoties uz simptomu aprakstu, ādas izmaiņām un anamnēzi
• nehistamīna jeb iedzimta angioedēma, kuras gadījumā konstatē C1 inhibitora deficītu vai izmaiņas; šī forma var tikt pārmantota vai arī izpausties noteiktu medikamentu vai saslimšanu ietekmē

Kā nosaka angioedēmas diagnozi?

Vairumā gadījumu ārstam pietiek ar pietūkušās vietas apskati un anamnēzes izvērtējumu. Ja angioedēmas iemesls nav skaidrs, var tikt nozīmēti papildu izmeklējumi:

• ādas dūriena alerģijas testi, lai noteiktu jutību pret konkrētām vielām
• asins analīzes imūnās atbildes rādītāju izvērtēšanai, lai gan rezultāti bieži nav specifiski
• komplementa C4 noteikšana, ko bieži izmanto, ja ir aizdomas par iedzimtu angioedēmu
• C1 inhibitora aktivitātes izmeklējumi, kas precīzāk palīdz apstiprināt iedzimtas formas
• ģenētiskā izmeklēšana, lai identificētu mutācijas, kas saistītas ar iedzimtu angioedēmu

Iedzimta angioedēma un tās īpatnības

Iedzimtas angioedēmas formas ir retas un veido tikai nelielu daļu no visiem gadījumiem. To norise bieži ir saistīta ar ģimenes anamnēzi. Daļai pacientu konstatē ģenētiskas izmaiņas, kas var rasties arī bez iepriekš zināmas pārmantojamības ģimenē.

Cik ilgi saglabājas angioedēmas simptomi?

Alerģiskas izcelsmes angioedēma parasti sākas vienas stundas laikā pēc saskares ar alergēnu un var ilgt līdz divām diennaktīm. Savukārt iedzimtā forma biežāk parādās negaidīti un nereti turpinās 2–3 dienas.

Zarnu angioedēma: ar ko tā ir īpaša?

Retāka angioedēmas izpausme ir zarnu angioedēma. Šajā gadījumā pietūkst zarnu sieniņas, un tas var izraisīt sāpes vēderā, krampjus, vēdera uzpūšanos, nelabumu vai vemšanu. Šādi simptomi var rasties gan histamīna mediētas, gan nehistamīna angioedēmas gadījumā.

Kādus izmeklējumus nozīmē ārsts?

Izmeklējumu izvēlē galvenais mērķis ir noteikt angioedēmas veidu un vienlaikus izslēgt citas saslimšanas, kas var izpausties līdzīgi. Visbiežāk tiek veikti:

• alerģijas izmeklējumi
• asins analīzes komplementa (C4, C1-INH) līmeņa noteikšanai
• ģenētiskie testi

Atsevišķos gadījumos var būt nepieciešami arī papildu izmeklējumi, ja jāizslēdz citi iespējamie iemesli.

Vai ir nepieciešami attēldiagnostikas izmeklējumi?

Parasti attēldiagnostika (radioloģiskie izmeklējumi, ultrasonogrāfija un citi) ir vajadzīga reti. To izmanto situācijās, kad simptomi nav viennozīmīgi, piemēram, elpas trūkuma vai gremošanas trakta traucējumu gadījumā, lai izslēgtu citas iespējamās diagnozes.

Kā atšķirt angioedēmu no citām būklēm?

Pastāv vairāki stāvokļi ar līdzīgām pazīmēm, tādēļ var rasties neskaidrības:

• kontaktdermatīts, ādas iekaisums, kas bieži parādās pēc saskares ar kairinātāju, piemēram, matu krāsu
• tūska, vispārīgs apzīmējums jebkuras ķermeņa daļas pietūkumam, kas var attīstīties pēc traumas vai infekcijas
• sirds vai nieru mazspēja, kuru izraisīts pietūkums veidojas lēnāk un parasti ir simetrisks; angioedēmas gadījumā, spiežot uz ādas, parasti neveidojas bedrīte, bet sirds vai nieru izcelsmes tūskai tā ir raksturīga
• dziļo vēnu tromboze, kas visbiežāk izpaužas vienā ekstremitātē un parasti neizraisa acu vai lūpu pietūkumu; šādā situācijā svarīgi savlaicīgi atpazīt bīstamas norises pazīmes
• limfedēma, šķidruma uzkrāšanās limfātiskās sistēmas traucējumu vai pēc operācijām dēļ; bieži skar roku un parasti ir skaidra medicīniskā procesa anamnēze

Angioedēmas ārstēšanas iespējas

Vieglas formas var pāriet pašas, bez specifiskas terapijas. Ja pietūkums ir alerģiskas izcelsmes, bieži tiek lietoti antihistamīna līdzekļi, gan bezrecepšu, gan ārsta nozīmēti. Smagākos gadījumos efektīvi var būt arī kortikosteroīdi, kas mazina imūnās sistēmas reakciju.

Vai angioedēma ir bīstama veselībai?

Lai gan angioedēma visbiežāk rada galvenokārt diskomfortu, atsevišķos gadījumos tā var apdraudēt dzīvību, īpaši tad, ja pietūkums skar rīkli un apgrūtina elpošanu. Dažkārt angioedēma ir daļa no strauji progresējošas alerģiskas reakcijas jeb anafilakses, tāpēc šādās situācijās nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība.