Histerektomija: ilgtermiņa pēcoperācijas aprūpe

Histerektomija ir ķirurģiska operācija, kuras laikā sievietei tiek izņemta dzemde. Tā ir bieži veikta un parasti droša procedūra, ko izmanto dažādu veselības traucējumu gadījumos, piemēram, pie izteiktas asiņošanas, nozīmīgām sāpēm iegurņa apvidū vai dzemdes noslīdējuma. Lai gan daudzām pacientēm pēc operācijas ir jūtams ievērojams atvieglojums, daļai sieviešu nākas piedzīvot ilgtermiņa izmaiņas un adaptācijas periodu.

Nauda pēc operācijas

Par galveno histerektomijas ieguvumu uzskata pamatslimības novēršanu un ar to saistīto simptomu mazināšanos. Operāciju var veikt šādu stāvokļu gadījumā:

• dzemdes miomas
• endometrioze
• dzemdes noslīdējums
• stipra vai patoloģiska asiņošana
• onkoloģiskas ginekoloģiskas slimības
• endometrija hiperplāzija

Pēc operācijas nereti samazinās vai pilnībā izzūd simptomi, kas ilgstoši traucējuši ikdienu, piemēram, asiņošana, sāpes vai spiediena sajūta vēdera lejasdaļā. Atsevišķos gadījumos, ja vienlaikus tiek izņemtas arī olnīcas un olvadi, var mazināties risks nākotnē saslimt ar noteiktām onkoloģiskām slimībām.

Ilgtermiņa novērošana un izmaiņas

Lai gan pēc histerektomijas daudzas sievietes jūtas būtiski labāk, ir svarīgi ievērot turpmākās veselības aprūpes ieteikumus. Dažām pacientēm var būt nepieciešams turpināt dzemdes kakla vēža skrīningu un regulāras ginekoloģiskās pārbaudes, jo tas ir atkarīgs no operācijas apjoma un iemesla.

• Ja dzemde tiek izņemta pilnībā kopā ar dzemdes kaklu, profilaktiskie izmeklējumi parasti vairs nav nepieciešami, izņemot situācijas, kad operācija veikta onkoloģiskas diagnozes vai vēža riska dēļ.
• Ja dzemdes kakls ir saglabāts, dzemdes kakla vēža pārbaudes jāturpina veikt regulāri.

Ja izņem olnīcas, organisms vairs neražo estrogēnu, un iestājas ķirurģiska menopauze. Tā var izpausties ar karstuma viļņiem, pastiprinātu svīšanu, bezmiegu, maksts sausumu un ādas plānāku struktūru.

Iespējamās turpmākās operācijas

Lai gan komplikācijas parasti ir retas, atsevišķās situācijās var būt nepieciešamas papildu ķirurģiskas iejaukšanās. Piemēram, var tikt skarti blakus esošie orgāni, veidoties patoloģiski savienojumi starp audiem (fistulas) vai attīstīties iegurņa orgānu noslīdējums. Brūces infekcijas vai abscesus visbiežāk ārstē ar antibiotikām vai drenāžu, tomēr dažkārt var būt nepieciešama arī operācija.

Ja histerektomija veikta vēža dēļ, atsevišķos gadījumos vēlāk var tikt veikta iegurņa limfmezglu izņemšana, lai izvērtētu slimības izplatību vai preventīvi likvidētu iespējamos perēkļus.

Izmaiņas ikdienas dzīvē

Sievietēm, kurām histerektomijas laikā izņemtas olnīcas, strauji samazinās estrogēna līmenis, un iestājas ķirurģiska menopauze. Šādā situācijā menstruācijas vairs nenotiek, un var parādīties menopauzei raksturīgas izpausmes:

• karstuma viļņi
• svīšana naktīs
• miega traucējumi
• maksts sausums
• ādas jutīgums un plānāka āda

Samazināta estrogēna dēļ pieaug osteoporozes un kaulu lūzumu risks. Tāpat var palielināties sirds un asinsvadu slimību iespējamība. Šos riskus iespējams mazināt ar ārsta ieteiktu hormonu terapiju un citiem profilaktiskiem pasākumiem.

Daļa sieviešu pēc operācijas piedzīvo depresiju, trauksmi vai sēru sajūtu, kas saistīta ar iespējas dzemdēt bērnus zaudējumu. Ir būtiski nevilcināties meklēt palīdzību un nepieciešamības gadījumā vērsties pie ārsta vai speciālista, kurš var ieteikt atbilstošu ārstēšanu vai emocionālu atbalstu. Atbalstu var sniegt arī sarunas ar sievietēm, kurām bijusi līdzīga pieredze.

Izmaiņas seksuālajā dzīvē

Pētījumi norāda, ka daudzām sievietēm pēc histerektomijas dzimumtieksme saglabājas nemainīga vai pat uzlabojas, jo izzūd simptomi, kas iepriekš traucēja intīmajai dzīvei. Vienlaikus daļa sieviešu var novērot libido samazināšanos, grūtības sasniegt orgasmu, maksts sausumu, izmainītu jutību vai maksts garuma izmaiņas.

Jutīguma mazināšanās un citi fiziski aspekti var ietekmēt seksuālo dzīvi. Šādās situācijās veselības aprūpes speciālisti var ieteikt dažādus risinājumus, piemēram, iegurņa pamatnes muskulatūras vingrinājumus, maksts lubrikantus vai mitrinātājus, lokālus estrogēnu saturošus preparātus, seksologa konsultācijas vai ārstēšanu ar medikamentiem.

Lielākā daļa sieviešu ar laiku pielāgojas pēcoperācijas izmaiņām, un ieguvums no labākas veselības parasti atsver sagādātās grūtības. Ja rodas jautājumi vai neskaidrības, ir ieteicams vērsties pie ārsta, lai kopīgi izvēlētos piemērotāko ceļu labsajūtas atjaunošanai pēc operācijas.