Hipotermijas cēloņi un riska faktori

Hipotermija ir stāvoklis, kad ķermeņa temperatūra pazeminās zem normas. Tā var apdraudēt dzīvību nelabvēlīgu apkārtējās vides apstākļu dēļ vai noteiktās medicīniskās situācijās, piemēram, ja terapeitiskos nolūkos apzināti palēnina vielmaiņu. Visbiežāk hipotermija attīstās, uzturoties aukstā laikā, nonākot aukstā ūdenī vai pēc operācijām, kad organisma spēja radīt un saglabāt siltumu ir samazināta.

Būdīgie simptomi

Hipotermijai progresējot, sākumā parasti parādās drebuļi, cilvēks kļūst miegains un noguris. Nereti rodas apziņas un runas traucējumi, var pasliktināties kustību koordinācija, grūtāk koncentrēties un pasliktinās atmiņa. Stāvoklim pasliktinoties, minētās pazīmes pastiprinās, un smagākos gadījumos cilvēks var zaudēt samaņu.

Galvenie hipotermijas cēloņi

Lai gan visbiežākais iemesls ir aukstuma iedarbība, hipotermija var attīstīties arī pietiekami mērenā temperatūrā, ja cilvēks ilgstoši atrodas aukstumā vai mitrumā. Pat samērā vēsā vakarā, ilgstoši uzturoties ārā bez siltāka apģērba, var sākties viegla hipotermija.

Ja apkārtējā temperatūra nav ļoti zema, organisms parasti spēj kompensēt siltuma zudumu. Būtiskākā aizsargreakcija šādā situācijā ir muskuļu trīce, kas veicina siltuma ražošanu. Tomēr vējš un mitrums būtiski palielina risku, un pat tropu valstīs spēcīgs vējš vai lietus var veicināt hipotermijas rašanos.

Auksts ūdens – lielākais risks

Ķermeņa temperatūra īpaši strauji pazeminās, ja cilvēks iegremdējas vai negaidīti iekrīt aukstā ūdenī, jo ūdens siltumu no organisma atņem ievērojami ātrāk nekā gaiss. Mitrs apģērbs pagarina siltuma zudumu, tāpēc tas pēc iespējas drīzāk jānovelk un cilvēks jāietin sausā, siltā pārsegā.

Dažu pētījumu dati liecina, ka, nonākot aukstā ūdenī ar apģērbu, pie ķermeņa var izveidoties siltuma slānis, kas īslaicīgi pasargā no straujas atdzišanas. Tomēr, mēģinot peldēt līdz krastam ar slapju apģērbu, organisms ātri izsīkst noguruma un pastiprinātu siltuma zudumu dēļ.

Vēja radītās sajūtas nozīme

Vējš pastiprina aukstuma iedarbību un veicina ātrāku siltuma zudumu no ādas virsmas. Tādēļ arī mērenā temperatūrā, pūšot spēcīgam vējam, ķermenis atdziest daudz straujāk nekā bezvēja apstākļos.

Hipotermija pēc operācijām

Risku rada ne tikai zema temperatūra ārā. Siltuma zudums var rasties arī ķirurģiskas ārstēšanas laikā un pēc tās, jo pacients bieži ir bez apģērba, pārsegts tikai ar vieglu pārklāju, bet operāciju zālēs parasti uztur vēsāku gaisa temperatūru. Atverot ādu un audus, siltums no dziļākajiem audiem un orgāniem ātri izstarojas apkārtējā vidē.

Terapētiskā hipotermija

Atsevišķos gadījumos pazeminātu ķermeņa temperatūru izmanto ārstēšanā, un to sauc par terapētisko hipotermiju. Tā ir mērķtiecīgi izraisīta organisma atdzesēšana, lai palēninātu vielmaiņas procesus un aizsargātu audus pēc smagiem stāvokļiem, piemēram, pēc atdzīvināšanas sirds apstāšanās gadījumā.

Faktori, kas palielina risku

Ģenētika un vielmaiņa

Ķermeņa uzbūvei, īpaši zemādas tauku slānim, ir nozīmīga loma aizsardzībā pret aukstumu. Ģenētiskās īpatnības ietekmē, cik izteikti organisms uzkrāj taukaudus. Daļa populāciju izcelsmes dēļ ir pielāgojušās vēsākam klimatam, tādēļ to organismā var būt vairāk siltuma veidošanu veicinošu tauku, bet vielmaiņa var noritēt intensīvāk.

Sirds un asinsvadu un metabolie traucējumi

Cilvēki ar cukura diabētu vai citām vielmaiņas slimībām, kā arī ar neiroloģiskiem traucējumiem, parasti ir jutīgāki pret aukstumu un ātrāk zaudē ķermeņa siltumu. Šādās situācijās īpaši būtiski ir izvairīties no aukstuma iedarbības un pasargāt sevi no hipotermijas.

Alkohols

Pēc alkohola lietošanas nereti rodas siltuma sajūta, taču patiesībā ķermenis var atdzist ātrāk. Alkohols paplašina ādas virspusējos asinsvadus, līdz ar to siltums no organisma izdalās intensīvāk. Šī šķietamā sasilšana var maldināt, un cilvēks kļūst vēl uzņēmīgāks pret aukstuma ietekmi.

Hipotermijas stadijas

• Viegla hipotermija: ķermeņa temperatūra pazeminās līdz 32–35 °C; novēro drebuļus, vieglu miegainību, var nedaudz pasliktināties domāšana.
• Vidēji smaga hipotermija: temperatūra ir 28–32 °C; bieži apziņa kļūst apduļķota, bet muskuļu trīce var mazināties vai izzust.
• Smaga hipotermija: ķermeņa iekšējā temperatūra krītas zem 28 °C; cilvēks zaudē samaņu, un trīce parasti vairs nav novērojama.
• Atsevišķi avoti norāda, ka, ķermeņa temperatūrai pazeminoties zem 20–24 °C, iestājas dziļa hipotermija.

Kā atpazīt hipotermiju?

Samazinoties ķermeņa temperatūrai, parasti sākas drebuļi, cilvēks jūtas izsmelts un miegains, pasliktinās uzmanība. Raksturīgas pazīmes ir neskaidra runa, palēninātas kustības, apjukums un pasliktināta atmiņa. Šādu simptomu gadījumā ir nepieciešams operatīvi rīkoties, lai nodrošinātu palīdzības pasākumus.

Zāles, kas var veicināt hipotermiju

Daži medikamenti var ietekmēt organisma spēju regulēt temperatūru vai traucēt laikus sajust aukstumu. Pie šādām zālēm pieder:

• Sedatīvi līdzekļi (anksiolītiķi)
• Antidepresanti
• Antipsihotiskie līdzekļi
• Opioīdi
• Iekšķīgi lietojami medikamenti paaugstināta glikozes līmeņa asinīs mazināšanai
• Beta adrenoblokatori
• Alfa adrenoreceptoru agonisti (piemēram, klonidīns)
• Vispārējās anestēzijas preparāti

Pirmā palīdzība hipotermijas gadījumā

Ja ir aizdomas par hipotermiju, nepieciešams izmērīt ķermeņa temperatūru. Ja tā ir zemāka par 35 °C, cilvēkam pēc iespējas ātrāk jādodas uz slimnīcu. Gaidot speciālistu palīdzību, cietušais jāpārvieto siltā vietā, jāietin sausā segā vai sausā apģērbā un jāizmanto papildu slāņi, lai veicinātu ķermeņa temperatūras atjaunošanos.