Cirpējēdes (tinea) cēloņi un riska faktori

Ādas sēnīte, ko bieži dēvē par cirpējēdi jeb tinea, nav saistīta ar tārpiem, lai gan nosaukums var radīt šādu maldīgu iespaidu. Šai ādas infekcijai raksturīgi sārti, gredzenveida izsitumi, un to izraisa sēnīšu ierosinātāji. Slimība ir izteikti lipīga, tādēļ tā viegli izplatās cilvēku vidū, un daļai personu cirpējēdes attīstības risks ir augstāks nekā citiem.

Kā izplatās cirpējēde?

Cirpējēdi var izraisīt vairāk nekā 40 sēņu sugas, medicīniskajā literatūrā apzīmētas kā dermatofīti. Visbiežāk sastopamie ģintšu pārstāvji ir Trichophyton, Microsporum un Epidermophyton. Šie mikroorganismi īpaši labi vairojas siltās un mitrās ķermeņa zonās un izmanto mirušu keratīnu, kas atrodams ādā, matos un nagos.

Dermatofīti var ātri tikt pārnesti no viena cilvēka uz otru tieša ādas kontakta laikā. Tomēr infekcija neaprobežojas tikai ar cilvēku savstarpēju izplatību, jo ar to var inficēties arī mājdzīvnieki. Īpaši paaugstināts risks ir mājsaimniecībās, kur nesen ievesti kucēni vai kaķēni. Ieteicams novērot dzīvnieka apmatojumu, jo apaļi bezspalvainu laukumu perēkļi, trausli vai lūstoši mati, apsārtums vai ādas zvīņošanās var liecināt par sēnīšu infekciju.

Infekcijas avoti mājas vidē

Dermatofīti spēj ilgstoši saglabāties apkārtējā vidē, jo to sporas var nosēsties uz apģērba, ķemmēm, sukām un izplatīties arī gaisā. Dažkārt inficēšanās iespējama pat tad, ja inficēts cilvēks vai dzīvnieks nav pamanīts, piemēram, izmantojot piesārņotu suku vai galvassegu, kā arī ejot basām kājām vietās, kur iepriekš atradies cilvēks ar pēdu sēnīti, piemēram, publiskā dušā. Šādās vietās sporas var saglabāt dzīvotspēju vairākus mēnešus.

Visaugstākā riska grupa ir bērni. Paaugstināts risks ir arī cilvēkiem ar vājāku imūnsistēmas darbību iedzimtu vai iegūtu veselības traucējumu dēļ, kā arī tiem, kuri lieto medikamentus, tostarp kortikosteroīdus, vai saņem ķīmijterapiju.

Galvenie riska faktori ikdienā

• Saskare ar inficētiem cilvēkiem vai dzīvniekiem (dzīvošana vienā telpā, mācības kopā, mājdzīvnieku glāstīšana)
• Ilgstoši mitra āda (pēc sporta nenomazgājoties vai pilnībā nenosusinot ādu)
• Roku mazgāšana pārāk reti pēc saskares ar iespējamiem infekcijas avotiem
• Nelieli ādas vai nagu bojājumi

Vai nepietiekama higiēna palielina cirpējēdes risku?

Jā. Lai mazinātu sēnīšu infekcijas iespējamību, būtiski ievērot vienkāršus ikdienas higiēnas ieradumus:

• Pēc pastiprinātas svīšanas vienmēr nomazgājieties un rūpīgi nosusiniet ādu
• Cik iespējams biežāk izvēlieties atvērtus apavus, lai pēdas būtu ventilētas
• Nagus regulāri apgrieziet un uzturiet tīrus
• Katru dienu uzvelciet tīru apakšveļu un zeķes

Kādi ir pirmie cirpējēdes simptomi?

Sākumā cirpējēde nereti izpaužas ar niezi un apsārtumu, kā arī ar zvīņojošiem vai gredzenveida izsitumiem. Ja sēnīte skar galvas ādu vai bārdas zonu, var sākties matu izkrišana. Pirmās pazīmes visbiežāk parādās dažu nedēļu laikā pēc inficēšanās.

Kā cirpējēdi izārstēt pēc iespējas ātrāk?

Visefektīvāk cirpējēdi ārstē ar pretsēnīšu līdzekļiem. Lai terapija būtu rezultatīva, ieteicams:

• Lietot zāles tik ilgi, cik norādījis ārsts, pat ja izsitumi izzūd agrāk
• Pēc līdzekļa uzklāšanas rūpīgi nomazgāt rokas, pirms pieskaraties citām ķermeņa zonām
• Skarto ādas apvidu pastāvīgi uzturēt tīru un sausu
• Ja izsitumi ir vairākās vietās, vienlaikus apstrādāt visas skartās zonas
• Identificēt inficētus dvieļus, gultasveļu un apģērbu un mazgāt tos karstā ūdenī ar ziepēm