Diabētiskās neiropātijas ārstēšana

Sužinosite
Diabētiskā neiropātija ir viena no biežākajām un klīniski nozīmīgākajām cukura diabēta ilgtermiņa komplikācijām. Pat rūpīgi kontrolējot glikozes līmeni asinīs, ne vienmēr izdodas šo stāvokli novērst. Šajā rakstā apkopotas pieejas, kas palīdz mazināt diabētiskās neiropātijas simptomus, ierobežot turpmāku nervu bojājumu progresēšanu un atvieglot ikdienas funkcionēšanu.
Simptomu kontrole un atbalsts mājas apstākļos
Dzīvojot ar diabētisko neiropātiju, ikdienā būtiski pievērst pastiprinātu uzmanību drošībai un pašsajūtai. Svarīgi īpaši uzmanīties no traumām, jo nervu bojājuma dēļ jutība var būt mazinājusies un pat nelieli nobrāzumi vai apdegumi var palikt nepamanīti.
Regulāra ādas pārbaude ļauj savlaicīgi pamanīt jaunas izmaiņas vai brūces. Ja brūce slikti dzīst, palielinās, kļūst sarkana vai sāk izdalīt strutas, pēc iespējas drīz jāvēršas pie medicīnas speciālista.
Lai samazinātu sāpes un diskomfortu, ieteicams izmēģināt dažādus materiālus un izvēlēties to, kas mazāk kairina ādu, piemēram, mīkstu gultasveļu un brīvu apģērbu. Daļai cilvēku atvieglojumu sniedz siltuma vai aukstuma kompreses, viegla masāža vai mitrinošs krēms. Vienlaikus jāseko līdzi, lai šie paņēmieni neradītu papildu sāpes.
Diabētiskā neiropātija var ietekmēt ne tikai sāpju sajūtu, bet arī tausti, tādēļ īpaši svarīgi uzmanīgi rīkoties ar asiem priekšmetiem un karstu ūdeni. Lai mazinātu apdegumu risku, ūdens temperatūru ieteicams pārbaudīt ar termometru. Ja parādās līdzsvara vai koordinācijas traucējumi, ģībonis un krišanas var kļūt biežākas, tāpēc jāievēro piesardzība, pārvietojoties pa nelīdzenām virsmām vai kāpjot pa kāpnēm.
Šis stāvoklis var skart arī gremošanas sistēmu, un nereti novēro aizcietējumu vai caureju. Jāuzņem pietiekams šķidruma daudzums, bet par uztura pielāgošanu, piemēram, šķiedrvielu daudzuma maiņu, ieteicams konsultēties ar speciālistu, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību saglabāt stabilu glikozes līmeni asinīs.
Aptvertie risinājumi: no bezrecepšu līdzekļiem līdz aprūpei mājās
Diabētiskās neiropātijas simptomu mazināšanai var izmantot vairākus atbalsta līdzekļus. Lai gan bezrecepšu medikamenti vai lokāli preparāti neaptur nervu bojājuma progresēšanu, tie var palīdzēt samazināt diskomfortu vai atbalstīt ādas bojājumu dzīšanu.
- Lokāli sāpju mazinoši līdzekļi, piemēram, geli, krēmi, aerosoli vai plāksteri, atsevišķos gadījumos samazina sāpju sajūtas. Tos nedrīkst uzklāt uz atvērtām brūcēm.
- Iekšķīgi lietojami pretsāpju līdzekļi dažkārt sniedz īslaicīgu atvieglojumu, tomēr neiropātisku sāpju gadījumā tie parasti problēmu pilnībā neatrisina.
- Mīksti aizsarglīdzekļi, piemēram, speciāli apavu ieliktnīši vai cimdi, var palīdzēt mazināt spiediena radītus ādas bojājumus un tulznu vai varžacu veidošanos, īpaši, ja rokas tiek bieži noslogotas.
- Mazgājoši un dezinficējoši līdzekļi brūču aprūpei palīdz uzturēt brūci tīru un atbalsta dzīšanu. Antibakteriālu ziedu izvēle jāapspriež ar ārstu.
Izvēloties jebkuru no šiem līdzekļiem, ieteicama konsultācija ar ārstu, lai izvērtētu saderību ar citiem medikamentiem un individuālos drošības aspektus.
Recepšu medikamenti un citas ārstēšanas pieejas
Cukura diabēta pamatterapija, insulīns vai perorālie glikozes līmeni pazeminošie līdzekļi, palīdz uzlabot glikēmijas kontroli un tādējādi var palēnināt turpmāku nervu bojājuma attīstību. Atsevišķās situācijās ārsts var nozīmēt papildu medikamentus simptomu mazināšanai.
- Izteiktu sāpju gadījumā var tikt nozīmēti ikdienā lietojami medikamenti, tostarp noteiktas pretkrampju zāles vai preparāti, ko izmanto depresijas traucējumu ārstēšanā, kā arī specifiski lokāli līdzekļi.
- Ja neiropātijas dēļ ir traucēta gremošanas funkcija, iespējama medikamentoza terapija kuņģa-zarnu trakta simptomu korekcijai.
- Ja brūce ir inficēta, ārstēšanai var būt nepieciešamas antibiotikas, kuras nozīmē tikai ārsts.
Sāpju kontrolei visbiežāk izmanto pretkrampju līdzekļus, antidepresantus vai noteiktus lokālus preparātus. Daļai pacientu kādā slimības periodā sāpes var mazināties, tāpēc medikamentu nepieciešamība laika gaitā var mainīties.
Medicīniskie un speciālistu īstenotie risinājumi
Dažas diabētiskās neiropātijas izpausmes vai komplikācijas prasa intensīvāku ārstēšanu un speciālistu iesaisti.
- Līdzsvara traucējumu gadījumā noder fizioterapija, bet izteikta kustību ierobežojuma situācijās var būt nepieciešami palīglīdzekļi pārvietošanās atbalstam, piemēram, spieķis vai staigulis.
- Ļoti stipru sāpju gadījumā, ja nav efekta no citām metodēm, var tikt izmantota terapeitiska stimulācija, tostarp elektrisku implantu ievietošana noteiktā mugurkaula zonā.
- Slikti dzīstošas vai inficētas brūces dažkārt ārstē ķirurģiski, veicot brūces attīrīšanu; atsevišķos gadījumos var būt nepieciešama arī ādas transplantācija.
- Retās situācijās, ja neiropātijas dēļ attīstās zarnu nosprostojums, var būt vajadzīga neatliekama ķirurģiska iejaukšanās.
Papildmetodes un alternatīvās pieejas
Lai gan alternatīvās medicīnas metodes neārstē pašu nervu bojājumu, dažas papildpieejas var palīdzēt mazināt sāpes un uzlabot pašsajūtu.
- Masāža var sniegt atvieglojumu diabētiskās neiropātijas gadījumā; nereti izmanto arī aromātiskās eļļas.
- Akupunktūra un akupresūra iedarbojas uz konkrētiem ķermeņa punktiem un dažiem cilvēkiem var mazināt neiropātiskas sāpes.
- Ārstniecības augi un uztura bagātinātāji cukura diabēta gadījumā jālieto ar īpašu piesardzību. Daļa līdzekļu var būt nevēlami izmainīta vielmaiņas vai nieru darbības traucējumu dēļ.
Jebkura papildterapija vai dabiskas izcelsmes līdzekļa lietošana iepriekš jāapspriež ar ārstu, lai mazinātu neparedzētu blakņu un mijiedarbību risku.
Kopsavilkums
Diabētiskā neiropātija ir bieži sastopama un nopietna cukura diabēta komplikācija, kas var izpausties ar sāpēm, līdzsvara traucējumiem un gremošanas sistēmas sūdzībām. Būtiskākais ir savlaicīgi atpazīt simptomus un izmantot dažādas pieejas, tostarp ikdienas drošības paradumus, medikamentozu terapiju un medicīniskas procedūras, kā arī papildmetodes. Fizioterapija nereti palīdz mazināt krišanas risku. Atbilstoša ārstēšana un dzīvesveida pielāgošana var palīdzēt saglabāt aktīvu un kvalitatīvu dzīvi arī diabētiskās neiropātijas gadījumā.













