Ceļš līdz multiplās sklerozes diagnozei

Multiplās sklerozes (MS) diagnosticēšana nereti ir sarežģīta, jo nepastāv viens konkrēts asins vai attēldiagnostikas tests, kas viennozīmīgi apstiprinātu šo saslimšanu. Cilvēkiem novērotās sūdzības var būt ļoti atšķirīgas, turklāt tās bieži līdzinās citu slimību izpausmēm.

Diagnostikas ceļš: no pirmās vizītes līdz izmeklējumiem

Ja ir aizdomas par MS, pirmais solis parasti ir neirologa konsultācija. Neirologs ir ārsts, kurš specializējas centrālās nervu sistēmas traucējumos. Vizītes laikā ārsts detalizēti izvērtē veselības un slimību anamnēzi, iztaujā par pašreizējiem un iepriekšējiem simptomiem, analizē iespējamos riska faktorus un izmanto noteiktus diagnostiskos kritērijus.

Pirms vizītes pie speciālista ieteicams pierakstīt visus novērotos simptomus, norādot, kad tie sākušies, cik ilgi saglabājas un vai atkārtojas. Šādas piezīmes palīdz precīzāk novērtēt veselības stāvokļa pārmaiņas un pamanīt atkārtošanās likumsakarības. Tas ir īpaši būtiski, jo MS mēdz noritēt viļņveidīgi, un atsevišķas izpausmes var būt pārejošas vai grūti raksturojamas.

Simptomi, kas var radīt aizdomas par MS

• Redzes pasliktināšanās vai sāpes, kustoties acij
• Jušanas izmaiņas, piemēram, nejutīgums vai tirpšana sejā, ekstremitātēs vai ķermeņa vidusdaļā
• Dubultredze
• Aizcietējums
• Urīnpūšļa funkcijas traucējumi
• Muskuļu spazmas
• Izteikts nogurums
• Reibonis
• Atmiņas un mācīšanās grūtības

Jāņem vērā, ka šie simptomi ne vienmēr nozīmē MS, jo līdzīgas sūdzības iespējamas arī citu slimību gadījumā.

Citas slimības, kuru pazīmes var līdzināties MS

• Noteiktas neiroloģiskas saslimšanas, piemēram, optiskais neiromielīts vai akūts diseminēts encefalomielīts
• Vitamīna B12 deficīts
• Infekcijas slimības, piemēram, Laima slimība vai HIV
• Autoimūni traucējumi, tostarp sistēmiska sarkanā vilkēde, Sjogrena sindroms, sarkoidoze
• Mugurkaula strukturālas izmaiņas, piemēram, diska trūce

Kā nosaka MS: kritēriji un izmeklējumi

Pašlaik starptautiski atzītie diagnostikas kritēriji ir Makdonalda vadlīnijas, kas laika gaitā vairākkārt pārskatītas un aktualizētas. Diagnozes noteikšanā būtiski ir iegūt pierādījumus par centrālās nervu sistēmas bojājumiem vismaz divās vai vairāk vietās, turklāt dažādos laika posmos. Šo principu apzīmē kā izplatību telpā un laikā.

Galvenais attēldiagnostikas izmeklējums ir galvas smadzeņu, bet atsevišķos gadījumos arī muguras smadzeņu magnētiskās rezonanses izmeklēšana (MRT). Tā ir droša un nesāpīga metode, kas ļauj konstatēt bojājumu perēkļus, kuros ir skarta mielīna apvalks, kas nodrošina nervu šķiedru aizsardzību. Arī tad, ja klīniskie simptomi nav skaidri novērojami, MRT atradnes var pastiprināt aizdomas par MS.

Atsevišķās situācijās, izmantojot jaunāko Makdonalda vadlīniju redakciju, MS diagnosticēšanai var pietikt ar oligoklonālo joslu noteikšanu galvas smadzeņu un muguras smadzeņu šķidrumā. Līdzīgi kā MRT, arī šis izmeklējums palīdz identificēt iekaisuma procesu centrālajā nervu sistēmā.

Papildu izmeklējumi

Papildus MRT ārsts var nozīmēt arī citus izmeklējumus:

• Galvas smadzeņu šķidruma analīzi (jostas punkciju), lai noteiktu iekaisuma pazīmes raksturojošus olbaltumvielu rādītājus
• Izsaukto potenciālu izmeklējumus, kas ļauj novērtēt, cik ātri elektriskie signāli tiek pārvadīti pa nervu ceļiem līdz smadzenēm un atpakaļ
• Asins analīzes, tostarp vispārējos rādītājus, B12 līmeni, iekaisuma marķierus, vairogdziedzera hormonus un autoimūnu slimību rādītājus

Kādā vecumā MS tiek noteikta visbiežāk?

MS visbiežāk pirmoreiz izpaužas gados jauniem cilvēkiem, visbiežāk vecumā no 20 līdz 40 gadiem. Aptuveni piektdaļai pacientu diagnozi nosaka vēlāk, sākot no 50 gadu vecuma, savukārt līdz 10% gadījumu slimība sākas bērnībā vai pusaudža gados.

MS norises veidi var būt atšķirīgi. Piemēram, biežāk sastopamajā formā slimība norit ar paasinājumu un atlabšanas periodiem, bet retākā formā tā progresē pakāpeniski bez izteiktiem paasinājumiem.

Kādu kaitējumu var radīt novēlota diagnoze?

Tā kā simptomi var mainīties, mēdz būt neskaidri vai īslaicīgi, MS nereti ilgstoši netiek atpazīta. Ja diagnozes noteikšana kavējas, netiek uzsākta agrīna terapija, un tas var nelabvēlīgi ietekmēt slimības ilgtermiņa gaitu.

Agrīna ārstēšana var mazināt paasinājumu skaitu, palēnināt slimības progresēšanu un uzlabot dzīves kvalitāti. Vienlaikus iespējami arī gadījumi, kad MS diagnoze noteikta kļūdaini, kas nozīmē, ka cilvēks saņem nevajadzīgu ārstēšanu, piedzīvo psiholoģisku slodzi un tajā pašā laikā netiek ārstēta patiesā saslimšana.

Kopsavilkums

MS diagnozi nosaka, kompleksā izvērtējot simptomus, slimības anamnēzi, nervu sistēmas stāvokli un veicot detalizētu diagnostiku, jo nav vienas analīzes, kas neapšaubāmi apstiprinātu MS. Neirologi balstās uz apstiprinātām vadlīnijām un izmanto dažādus izmeklējumus, tostarp MRT, jostas punkciju un asins analīzes. Tikai pēc visu iespējamo pazīmju izvērtēšanas un citu saslimšanu izslēgšanas var noteikt precīzu diagnozi, kas ļauj uzsākt atbilstošu ārstēšanu.