8 agrīnie sistēmiskās sarkanās vilkēdes simptomi sievietēm

Sistēmiskās sarkanās vilkēdes gadījumā pirmās izpausmes nereti ilgstoši paliek nepamanītas vai tiek piedēvētas citām saslimšanām. Izteikts nespēks, locītavu sāpes vai ādas izsitumi bieži vien sākotnēji netiek saistīti ar šo autoimūno slimību, kas sievietēm sastopama ievērojami biežāk nekā vīriešiem. Slimības gaitā imūnsistēma pārstāj atpazīt paša organisma audus un var vērsties pret dažādiem orgāniem un organisma sistēmām, tādēļ diagnozes noteikšana nereti ir sarežģīta.

Agrīnas vilkēdes pazīmes sievietēm

Sākotnējos slimības signālus var būt grūti atpazīt, jo daudzi no tiem ir raksturīgi arī citām veselības problēmām. Tomēr, zinot tipiskākos simptomus, iespējams savlaicīgāk vērsties pie ārsta un mazināt komplikāciju risku. Zemāk apkopotas pazīmes, kas visbiežāk novērojamas vilkēdes agrīnās stadijās, un to iespējamā nozīme.

Nogurums, kas nepāriet

Viena no biežākajām agrīnajām pazīmēm ir pastāvīgs nogurums. Tas parasti nav tikai parasts nespēks pēc intensīvas dienas, bet dziļš enerģijas trūkums bez skaidra iemesla, kas neuzlabojas arī pēc atpūtas. Pat ikdienas darbības, piemēram, neliela mājas uzkopšana vai īsa pastaiga, var šķist ļoti nogurdinošas. Ilgstoša slikta pašsajūta ierobežo ikdienas aktivitātes un nereti ir saistīta ar trauksmi vai izteiktākām garastāvokļa grūtībām.

Pētījumu dati liecina, ka sievietes 30 līdz 50 gadu vecumā, slimojot ar vilkēdi, biežāk ziņo par izteiktāku nogurumu, un hormonālās izmaiņas šajā periodā var papildus ietekmēt enerģijas līmeni.

Izsitumi un citi ādas simptomi

Viena no raksturīgākajām agrīnām pazīmēm ir tā dēvētie tauriņa formas izsitumi sejas apvidū. Tie parasti lokalizējas uz deguna muguriņas un abiem vaigiem, un to parādīšanos bieži provocē saules iedarbība.

Izsitumi var parādīties arī citās ķermeņa zonās, īpaši vietās, kas biežāk tiek pakļautas saules stariem. Tie parasti ir pacelti virs ādas, apsārtuši, un atsevišķos gadījumos skartajās vietās var zust pigments vai veidoties rētas. Cilvēkiem ar tumšāku ādu izsitumu zonās var būt izteiktāka pigmentācijas samazināšanās.

Locītavu un vispārējas sāpes

Vilkēdei nereti raksturīgas locītavu sāpes un izteikts stīvums, īpaši no rītiem. Stīvums bieži saglabājas apmēram 30 minūtes vai ilgāk, līdz kustības kļūst brīvākas. Sāpju intensitāte var mainīties no vieglas līdz stiprai, un diskomforts var skart ne tikai locītavas, bet arī muskuļus vai ādu, apgrūtinot ierastās ikdienas darbības.

Vilkēdi mēdz raksturot kā slimību, kas labi maskējas, jo tās izpausmes bieži pārklājas ar citu autoimūnu vai hronisku stāvokļu simptomiem, piemēram, fibromialģiju vai vairogdziedzera darbības traucējumiem. Šī līdzība ar citām saslimšanām nozīmē, ka jau no sākuma ir būtiski ārstam precīzi un pilnīgi izstāstīt par visām sūdzībām.

Emocionālā stāvokļa svārstības

Garastāvokļa maiņas, depresijas simptomi vai trauksme cilvēkiem ar vilkēdi novērojami biežāk nekā tiem, kuri ar šo slimību neslimo. Šīs izmaiņas var būt saistītas gan ar pašu slimības procesu un imūnsistēmas aktivitāti, gan arī ar sekundāru ietekmi ilgstoša diskomforta, sāpju vai noguruma dēļ. Šādas psiholoģiskas izpausmes var liecināt, ka slimība ietekmē ne tikai fizisko pašsajūtu.

Matu izkrišana

Sievietēm vilkēde nereti var izpausties arī ar matu izkrišanu. Dažkārt veidojas atsevišķi izkritušu matu laukumi, var attīstīties perēkļveida plikpaurība vai vispārēja matu retināšanās. Bieži tiek skarta matu augšanas līnija, mati kļūst vājāki un trauslāki, var vieglāk lūzt. Atsevišķos gadījumos skartajās vietās saglabājas apsārtušas rētas vai zonas ar samazinātu pigmentu.

Paaugstināta ķermeņa temperatūra

Cilvēkiem ar vilkēdi var atkārtoties neliels drudzis, visbiežāk līdz 38 °C. Paaugstināta temperatūra var būt saistīta arī ar citām iekaisuma slimībām, infekcijām vai retāk ar nopietnākiem traucējumiem. Tādēļ katrs jauns temperatūras paaugstināšanās epizodes gadījums būtu jāapspriež ar ārstu, lai noskaidrotu konkrēto iemeslu.

Paaugstināta jutība pret gaismu

Daudziem pacientiem ar vilkēdi raksturīga izteikta jutība pret saules gaismu. Šī fotosensitivitāte var izraisīt vai pastiprināt citus simptomus, tostarp nogurumu, locītavu sāpes, izsitumus vai arī ķermeņa temperatūras paaugstināšanos. Jutīgumu var provocēt ne tikai saules stari, bet arī noteikti iekštelpu apgaismojuma veidi, piemēram, halogēnās vai fluorescējošās lampas. Zinātnieki pieļauj, ka šāda reakcija varētu būt saistīta ar izmaiņām limfātiskajā sistēmā.

Reino fenomens

Viena no vilkēdei raksturīgajām reakcijām ir Reino fenomens. Aukstuma ietekmē vai stresa situācijās īslaicīgi var izteikti sašaurināties asins plūsma pirkstos vai pēdās. Tas var izraisīt nejutīgumu, tirpšanu un ādas krāsas izmaiņas, piemēram, zilganu, sārtu vai plankumainu nokrāsu, līdz asinsrite atjaunojas.

Vilkēdes simptomu mainīgums

Vilkēdes norise nav vienveidīga. Simptomi var atkārtoties viļņveidīgi, reizēm parādīties vienlaikus, bet citkārt izpausties tikai ar vienu vai dažām pazīmēm, periodiski mazinoties un atkal pastiprinoties. Visbiežāk simptomi ir viegli līdz vidēji izteikti un neskar dzīvībai svarīgus orgānus, piemēram, sirdi vai plaušas.

Agrīnie izmeklējumi

Ja pastāv aizdomas par vilkēdi, ārsts var nozīmēt vairākus laboratoriskus izmeklējumus, piemēram, asins un urīna analīzes vai, retāk, audu parauga izmeklēšanu. Visbiežāk tiek veikti šādi pamatizmeklējumi:

• Antinukleāro antivielu (ANA) tests, kas lielai daļai pacientu ar vilkēdi ir pozitīvs, taču pozitīvs ANA rezultāts pats par sevi neapstiprina vilkēdi.
• Citu antivielu noteikšana, tostarp antifosfolipīdu antivielas, anti-Sm un antivielas pret dubultspirāles DNS, kas palīdz precizēt diagnozi, ja ANA ir pozitīvs.
• Pilna asinsaina (PAA), kurā nereti konstatē trombocītu, eritrocītu vai leikocītu līmeņa samazināšanos, kas var būt raksturīgi vilkēdei.
• Komplementa (C3, C4) noteikšana, jo šo olbaltumvielu pazeminātas vērtības var norādīt uz slimības aktivitāti.

Urīna analīze palīdz noteikt olbaltumvielu daudzuma palielināšanos, kas var liecināt par nieru iesaisti. Ja parādās plašāki ādas izsitumi vai rētošanās, var tikt veikta arī ādas biopsija.

Kādi speciālisti var palīdzēt?

Ja vilkēde ir apstiprināta vai pastāv pamatotas aizdomas par šo slimību, pacientu visbiežāk nosūta pie reimatologa, kurš specializējas autoimūnās un locītavu slimībās. Atkarībā no orgānu iesaistes ārstēšanā var tikt piesaistīti arī citi speciālisti, piemēram, nieru bojājuma gadījumā nefrologs, sirds darbības traucējumu gadījumā kardiologs, bet hormonālu traucējumu gadījumā endokrinologs.

Ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts var koordinēt dažādu speciālistu iesaisti un turpmāko izmeklēšanu. Vilkēdes diagnostika var aizņemt ilgu laiku, pat līdz 10 gadiem, tādēļ ir būtiski konsekventi sekot līdzi savām sajūtām un regulāri tās pārrunāt ar ārstu, lai nepalaistu garām nozīmīgas pazīmes.

Par dzimumu un sociālajiem aspektiem

Dzimums un sociālā dzimte nav identiski jēdzieni, lai gan ikdienā tie nereti tiek jaukti. Dzimums attiecas uz bioloģiskām atšķirībām, kas saistītas ar hromosomām, hormoniem un anatomiju. Visbiežāk dzimums tiek noteikts piedzimstot pēc ārējām pazīmēm, tomēr ne visi cilvēki precīzi iekļaujas tikai divās dzimuma kategorijās.

Sociālā dzimte ir iekšējs identitātes priekšstats, piemēram, kā sievietei, vīrietim, nebinārai personai vai citādi, kā arī ar to saistītās sociālās lomas, uzvedības un pašizpausmes formas. Medicīniskajos avotos dzimuma un sociālās dzimtes termini nereti tiek lietoti nekonsekventi, tādēļ tekstā izmantoti abi jēdzieni arī gadījumos, kad konkrētā situācijā precīzāks būtu tikai viens no tiem.