Kas ir gastroenterīts (“vēdera vīruss”)?

Zarnu gripa jeb vīrusu gastroenterīta raksturīgākie simptomi ir slikta dūša, vemšana, caureja un diskomforts vēderā. Saslimšanas laikā pastiprinās iekaisuma reakcija kuņģī un zarnās, un inficēšanās visbiežāk notiek kontaktā ar slimu personu vai lietojot uzturā piesārņotu pārtiku vai ūdeni.

Cēloņi un riska faktori

Vīrusu gastroenterīts parasti izplatās vīrusu infekcijas rezultātā, tāpēc paaugstināts risks ir cilvēkiem, kuri bieži nonāk ciešā saskarē ar saslimušajiem vai strādā vidē, kur infekcija izplatās vieglāk. Inficēšanās var notikt:

• ciešā kontaktā ar slimu cilvēku
• strādājot bērnudārzos, slimnīcās vai aprūpes iestādēs
• uzturoties slēgtās vai pārpildītās telpās (piemēram, kopmītnēs vai vasaras nometnēs)
• ēdot jēlas vai nepietiekami termiski apstrādātas jūras veltes (piemēram, austeres)
• ja imūnsistēmas darbība ir pavājināta

Vīrusu gastroenterīts nav reta parādība, un iespējams, ka lielākā daļa pieaugušo to vismaz vienu reizi dzīvē ir piedzīvojuši. Parasti izpausmes mazinās dažu dienu laikā, tomēr slimības ilgums var atšķirties atkarībā no vīrusa veida.

Kā atpazīt zarnu gripu?

Raksturīgie simptomi parasti sākas pēkšņi. Visbiežāk novēro:

• sliktu dūšu
• vemšanu
• samazinātu apetīti
• vēdera krampjus un sāpes
• biežu, ūdeņainu caureju
• paaugstinātu ķermeņa temperatūru
• nespēku un darbspēju samazināšanos

Vemšanas un caurejas dēļ organisms zaudē ievērojamu šķidruma daudzumu, tāpēc viena no būtiskākajām komplikācijām ir dehidratācija. Tai raksturīgas pazīmes:

• izteikts nogurums
• sausa mute un izteiktas slāpes
• reibonis
• galvassāpes
• iegrimušas acis
• retāka urinēšana vai tumšs urīns
• paātrināts pulss un elpošana
• pazemināts asinsspiediens

Dehidratācijas risks ir īpaši augsts bērniem, zīdaiņiem, grūtniecēm, gados vecākiem cilvēkiem, kā arī personām ar vājāku imūno aizsardzību. Šādās situācijās, ja šķidruma uzņemšanu neizdodas atjaunot, nepieciešams savlaicīgi vērsties pie ārsta.

Zarnu gripa vai saindēšanās?

Lai gan vīrusu gastroenterītu nereti sajauc ar pārtikas izraisītu saindēšanos, visbiežāk to provocē vīrusi, nevis baktērijas vai parazīti. Atsevišķi vīrusi organismā var nonākt ar piesārņotu pārtiku, taču tie izplatās arī starp cilvēkiem. Savukārt pārtikas saindēšanos var izraisīt ne tikai vīrusi, bet arī baktērijas vai parazīti, un tas parasti saistīts ar kontaminētu pārtiku.

Vai zarnu gripa ir lipīga?

Jā, vīrusu gastroenterīts ir infekciozs. Tas tiek pārnests cieša kontakta laikā ar saslimušo, saskarē ar fekālijām vai vemšanas masām, kā arī ar netīriem priekšmetiem vai pārtiku.

Galvenie vīrusi, kas visbiežāk izraisa šo saslimšanu, ir:

• norovīruss
• rotavīruss
• astrovīruss
• adenovīruss

Saslimušajam ieteicams palikt mājās, atpūsties un izvairīties no kontakta ar citiem līdz brīdim, kad simptomi pilnībā izzūd. Arī pēc pašsajūtas uzlabošanās cilvēks vēl vairākas dienas var saglabāt lipīgumu. Roku higiēna, īpaši pēc tualetes apmeklējuma un pirms ēšanas, ir viens no efektīvākajiem profilakses pasākumiem.

Citiem ēdienu nevajadzētu gatavot vismaz 48 stundas pēc simptomu izzušanas.

Cik ilgi ilgst zarnu gripa?

Simptomi parasti saglabājas no vienas līdz vairākām dienām, piemēram, norovīrusa izraisītas infekcijas gadījumā pietiek ar 1–2 dienām. Citu vīrusu izraisīta saslimšana var ieilgt līdz 2 nedēļām. Atveseļošanās visbiežāk ir īslaicīga, tomēr tās ilgumu ietekmē gan organisma individuālās īpatnības, gan konkrētais vīrusa veids.

Ārstēšana un pašaprūpe

Lielākā daļa zarnu gripas gadījumu ir aprūpējami mājas apstākļos. Būtiskākais ir nodrošināt šķidruma un elektrolītu līdzsvaru, atpūtu un pakāpenisku atgriešanos pie ēšanas.

Sliktas pašsajūtas laikā šķidrumu ieteicams uzņemt nelielos daudzumos, piemēram, dzerot buljonu vai elektrolītu šķīdumus. Ja dzeršana ir apgrūtināta, šķidrumu var uzņemt lēni sūkājot ledus gabaliņus. Ļoti saldi dzērieni un sulas var veicināt šķidruma zudumu, tādēļ no tiem vēlams izvairīties vai tos lietot ierobežoti.

Kad izdodas uzņemt šķidrumu, var pakāpeniski atsākt ēst viegli sagremojamus produktus, piemēram, banānus, rīsus, ābolu biezeni un grauzdētu maizi (BRAT diēta). Var izvēlēties arī vienkāršus cepumus bez piedevām, baltmaizi, vārītus makaronus, vārītus kartupeļus un vārītu vistas krūtiņu.

Sākotnēji ieteicams izvairīties no asa un trekna ēdiena, piena produktiem un kofeīna, jo tie var pastiprināt simptomus un apgrūtināt kuņģa darbību.

Kad stāvoklis var būt bīstams?

Atsevišķām grupām, tostarp zīdaiņiem, bērniem, gados vecākiem cilvēkiem un personām ar jau novājinātu veselības stāvokli, komplikācijas attīstās biežāk. Mazākiem bērniem šķidruma zudums var iestāties ātri, un dehidratācija nereti izpaužas strauji, reizēm arī ar netipiskām pazīmēm. Svarīgi pievērst uzmanību:

• grūti pazemināmai temperatūrai zīdaiņiem vai izteiktam drudzim bērnam
• caurejai, kas turpinās ilgāk par 24 stundām
• asiņu piejaukumam fēcēs
• ļoti stiprām sāpēm vēderā
• samazinātai urinēšanai, sausām acīm (maz asaru), miegainībai, nespēkam un nevēlēšanās kontaktēties

Gados vecāki cilvēki ir īpaši jutīgi pret dehidratācijas radītajām komplikācijām. Šādā situācijā jāievēro iespējamā apjukuma parādīšanās vai izmaiņas apziņas stāvoklī.

Kad nepieciešama mediķu palīdzība?

Lai gan lielākā daļa gadījumu norit bez sarežģījumiem un ir kontrolējami mājas apstākļos, atsevišķās situācijās nepieciešama ārsta apskate. Smaga dehidratācija, kas izpaužas ar biežu pulsu, ļoti paātrinātu elpošanu, zemu asinsspiedienu vai apziņas traucējumiem, ir pazīme, ka nepieciešama neatliekama palīdzība. Ar ārstu jākonsultējas arī tad, ja cilvēks nespēj uzņemt šķidrumu, vemšana ir izteikta vai simptomi, piemēram, augsta temperatūra, asiņaina caureja vai sāpes, ilgstoši nepāriet.

Kopsavilkums

Zarnu gripa ir nepatīkama, taču visbiežāk īslaicīga vīrusu izraisīta zarnu infekcija, kam raksturīga slikta dūša, vemšana un caureja. Būtiski ir nodrošināt pietiekamu šķidruma uzņemšanu un novērot veselības stāvokli. Vairumā gadījumu saslimšana pāriet pati, tomēr izteiktāku simptomu vai riska faktoru gadījumā jāvēršas pie mediķiem bez kavēšanās.