Salmoneloze: būtiskākā informācija par infekciju un profilaksi

Salmoneloze ir viena no visbiežāk sastopamajām pārtikas ceļā pārnēsājamām infekcijas slimībām pasaulē. Salmonella baktērijas var izraisīt dažādas infekcijas gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Tālāk apkopots, kā salmoneloze tiek pārnesta, kam saslimšanas risks ir augstāks, kādi ir raksturīgākie simptomi un kā mazināt inficēšanās iespējamību.

Kas ir salmoneloze un kā notiek inficēšanās

Salmonellu izplatība visbiežāk ir saistīta ar nepietiekamas higiēnas ievērošanu ēdiena gatavošanas laikā, kā arī ar nepareizu produktu uzglabāšanu vai nepietiekamu termisko apstrādi. Cilvēks var inficēties, lietojot uzturā produktus, kas piesārņoti ar dzīvnieku fēcēm. Nereti šādi produkti pēc izskata un smaržas neatšķiras no drošiem pārtikas produktiem.

Vislielāko risku parasti rada nepietiekami termiski apstrādāti dzīvnieku izcelsmes produkti, tostarp vistas gaļa, zivis, gaļa, olas un piena produkti. Salmonellas var nonākt arī uz augļiem un dārzeņiem, ja tie apstrādāti vai uzglabāti vidē, kas piesārņota ar kūtsmēsliem. Olas var tikt kontaminētas gan no vistu saskares ar fēcēm, gan arī olas veidošanās laikā putna organismā, tādēļ olas ieteicams lietot tikai pilnībā izvārītas vai izceptas.

Virtuvē infekcija var izplatīties īpaši viegli, ja ar jēlu gaļu, vistu vai zivīm saskārušies naži, griešanas dēlīši vai darba virsmas. Par infekcijas avotu var kļūt arī nepietiekami nomazgātas rokas, īpaši situācijās, kad persona ir slima un ir caureja.

Jāņem vērā, ka salmonellas bieži pārnēsā arī rāpuļi, piemēram, bruņurupuči, ķirzakas un čūskas. Arī klīniski vesels dzīvnieks var būt baktēriju avots, tādēļ pēc kontakta ar šādiem dzīvniekiem rokas jānomazgā īpaši rūpīgi.

Kad inficēšanās ar salmonellām risks ir augstāks?

Ar salmonelozi var saslimt ikviens, tomēr smagāka norise biežāk novērojama cilvēkiem ar pavājinātu imūnsistēmu. Pie šādām grupām pieder personas ar cukura diabētu, imūnsistēmas slimībām, grūtnieces, onkoloģiskie pacienti, cilvēki pēc orgānu transplantācijas, kā arī bērni līdz 5 gadu vecumam un personas pēc 65 gadu vecuma. Papildu riska faktors ir medikamenti, kas samazina kuņģa skābumu.

Siltajā sezonā salmonelozes gadījumu parasti kļūst vairāk, jo augstāka temperatūra un ilgstoši neatdzesēts ēdiens veicina baktēriju straujāku vairošanos. Īpaši karstās dienās būtiski nodrošināt, lai pārtika tiktu uzglabāta ledusskapī un netiktu atstāta istabas temperatūrā ilgāk par 2 stundām.

Galvenie salmonelozes simptomi

Pirmās saslimšanas pazīmes visbiežāk parādās dažu stundu laikā vai līdz 2 dienām pēc piesārņota ēdiena vai ūdens lietošanas. Raksturīgākie simptomi ir šādi:

• pēkšņi paaugstināta ķermeņa temperatūra
• ūdeņaina caureja, kas var būt ar gļotu piejaukumu vai asinīm
• sāpes vēderā un krampjveida spazmas
• galvassāpes

Slimība parasti ilgst no dažām dienām līdz vienai nedēļai. Lielākā daļa cilvēku atveseļojas bez specifiskas terapijas, taču maziem bērniem, senioriem un personām ar vājāku imunitāti norise var būt smagāka un var izpausties arī ar locītavu sāpēm, acu iekaisumu vai urinācijas traucējumiem.

Retos gadījumos salmonellas var izraisīt nopietnākas komplikācijas, ja infekcija izplatās ārpus zarnu trakta un nonāk asinīs, smadzeņu apvalkos vai kaulos.

Vai salmoneloze ir lipīga?

Salmonella baktērijas var tikt nodotas no cilvēka cilvēkam, īpaši, ja saslimušais gatavo ēdienu citiem vai tiek lietoti kopīgi trauki. Inficēšanās iespējama arī, pieskaroties priekšmetiem vai virsmām, uz kurām atrodas baktērijas, un pēc tam ar nenomazgātām rokām pieskaroties mutei. Tomēr vislielākais risks saglabājas, lietojot uzturā nepareizi pagatavotu vai neatbilstoši uzglabātu piesārņotu pārtiku un ūdeni.

Kā nosaka salmonelozi?

Salmonelozes diagnostikai var izmantot fēču vai asins analīzes. Ja ir aizdomas par salmonelozi, ārsts izvērtē klīnisko stāvokli un, ja nepieciešams, var ieteikt papildu izmeklējumus. Laboratoriskie testi nav vajadzīgi visos gadījumos, jo nereti saslimšana tiek atpazīta pēc simptomiem un slimības gaitas.

Salmonelozes ārstēšana

Vairums pacientu atveseļojas dažu dienu laikā vai līdz vienai nedēļai bez īpašas ārstēšanas. Būtiskākais ir uzņemt pietiekamu šķidruma daudzumu, lai mazinātu dehidratācijas risku. Ja šķidrumu ir grūti uzņemt vai noturēt, var noderēt elektrolītu šķīdumi vai saldēti ūdens/elektrolītu produkti.

Parasti līdzekļi sāpju vai drudža mazināšanai var palīdzēt samazināt simptomu izraisīto diskomfortu. Smagākās situācijās, ja attīstās komplikācijas vai infekcija izplatās ārpus zarnām, var būt nepieciešama ārstēšana ar antibiotikām un hospitalizācija.

Profilakse: kā izvairīties no salmonelozes

Salmonelozes profilakses pamatā ir higiēnas un pārtikas drošības principu ievērošana. Baktērijas iznīcina atbilstoša termiskā apstrāde augstā temperatūrā. Būtiskākie pasākumi:

• vienmēr rūpīgi nomazgājiet augļus un dārzeņus
• jēlu gaļu gatavojiet atsevišķi no citiem produktiem, izmantojot atsevišķus griešanas dēlīšus
• pēc saskares ar jēliem produktiem, īpaši vistu vai zivīm, nekavējoties nomazgājiet virsmas un traukus ar karstu ziepjūdeni
• nelietojiet uzturā ēdienu, kas siltā vidē turēts ilgāk par 2 stundām
• rūpīgi mazgājiet rokas pirms ēdiena gatavošanas, pēc kontakta ar dzīvniekiem, pēc autiņbiksīšu nomaiņas, pēc tualetes apmeklējuma vai aprūpējot saslimušu personu
• olas ledusskapī glabājiet oriģinālajā iepakojumā, bet ēdienus ar olām gatavojiet līdz brīdim, kad gan dzeltenums, gan olbaltums ir pilnībā stingrs
• nekādā gadījumā neēdiet jēlu mīklu vai ēdienus, kuru sastāvā ir termiski neapstrādātas olas

Iepērkoties, jēlu gaļu, zivis un mājputnu gaļu turiet atsevišķi no citiem produktiem, lai mazinātu krusteniskās kontaminācijas risku. Ja vienu un to pašu dēlīti izmantojat gan gaļai, gan dārzeņiem, pirms tā lietošanas to nepieciešams rūpīgi nomazgāt.

Salmonellas var izplatīties arī ar mājdzīvnieku starpniecību, tādēļ ieteicams parūpēties ne tikai par savu, bet arī par dzīvnieku veselības uzraudzību un regulārām veterinārārsta vizītēm.

Kad jāvēršas pie ārsta?

Jāvēršas pie ārsta, ja simptomi nepāriet dažu dienu laikā vai parādās noturīgs drudzis, asiņaina caureja vai pastāvīga vemšana, kuras dēļ nav iespējams uzņemt un noturēt šķidrumu. Īpaša uzmanība jāpievērš dehidratācijas pazīmēm, piemēram, samazinātam urīna daudzumam, sausai mutei un reibonim.

Secinājums

Salmoneloze visbiežāk ir saistīta ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, tomēr ikdienā ievērojama higiēna un pareiza pārtikas sagatavošana būtiski samazina saslimšanas risku. Atveseļošanās daudzos gadījumos notiek bez specifiskas terapijas, taču smagākas norises gadījumā nepieciešama vēršanās ārstniecības iestādē. Pārtikas drošība un roku higiēna ir galvenie pasākumi aizsardzībai pret salmonellām.