Kas ir celiakija?

Celiakija ir autoimūna saslimšana, kuras gadījumā pēc glutēna iedarbības imūnsistēma sāk vērsties pret paša organisma gremošanas sistēmu. Glutēns ir olbaltumviela, kas atrodama kviešos, rudzos, miežos un dažās auzu šķirnēs; tā var bojāt zarnu gļotādu, tādēļ būtiskākā ārstēšanas pieeja ir stingra bezglutēna diēta.

Kas ir celiakija un kā tā attīstās

Celiakija izpaužas cilvēkiem ar noteiktu imūnsistēmas noslieci, visbiežāk tad, ja pastāv ģenētiska predispozīcija vai ģimenē ir tuvi radinieki ar šo saslimšanu. Ar celiakiju visciešāk saistītie gēni ir HLA-DQ2 un HLA-DQ8, tomēr šo gēnu klātbūtne pati par sevi nenozīmē, ka slimība obligāti attīstīsies.

Celiakija var sākties jebkurā vecumā: bērnībā, kad uzturā pirmo reizi tiek ieviesti glutēnu saturoši produkti, vai arī vēlākos dzīves posmos. Tā kā slimība ir sistēmiska, tā var būt saistīta ar plašu simptomu spektru dažādās organisma sistēmās.

Galvenie simptomi

Celiakijas izpausmes var būt ļoti atšķirīgas, sākot ar gremošanas traucējumiem un beidzot ar ādas vai kaulu sistēmas problēmām. Visbiežāk novēro:

• vēdera uzpūšanos un pastiprinātu gāzu veidošanos
• caureju
• nepatīkamu izkārnījumu smaku
• locītavu sāpes
• ādas izsitumus
• mutes dobuma, zobu vai kaulu struktūras pavājināšanos
• auglības traucējumus

Bērniem ar nediagnosticētu celiakiju nereti novēro nepietiekamu svara pieaugumu, zemu augumu, vēlīnāku nobriešanu, kā arī atsevišķos gadījumos hroniskus izsitumus vai pūslīšus uz ādas.

Kā nosaka celiakiju

Celiakijas diagnostika parasti sākas ar ārsta konsultāciju, pārrunājot sūdzības un simptomu raksturu. Pēc tam veic asins analīzes, lai noteiktu šai autoimūnajai slimībai raksturīgas specifiskas antivielas. Diagnozes apstiprināšanai bieži nepieciešama endoskopija, kuras laikā paņem nelielu zarnu gļotādas paraugu histoloģiskai izmeklēšanai.

Ir būtiski, lai līdz izmeklējumu veikšanai cilvēks neizslēgtu no uztura glutēnu saturošus produktus, jo to izvairīšanās var ietekmēt analīžu rezultātu precizitāti.

Ārstēšana un ikdiena ar celiakiju

Vienīgā efektīvā ārstēšanas metode ir bezglutēna diēta visa mūža garumā. Tas nozīmē pilnībā atteikties no produktiem, kas satur kviešus, rudzus, miežus vai to paveidus. Pie šiem graudiem pieskaita arī mazāk zināmas kviešu formas un produktus, piemēram, speltu, farro, kamutu, bulguru vai mannu. Glutēns var būt arī tritikālē, kas iegūta, krustojot kviešus ar rudziem.

Praksē glutēnu bieži satur tādi izstrādājumi kā maize, bulciņas, pārslas, putraimi, cepumi, kūkas, picas pamatnes un dažādi uzkodu produkti, jo tie nereti tiek gatavoti no glutēnu saturošiem graudiem.

Drošs un sabalansēts uzturs

Lai gan sākotnēji bezglutēna diētas ievērošana var šķist sarežģīta, ir daudz produktu, kas dabiski nesatur glutēnu. Ikdienas ēdienkartes pamatā var būt svaigi augļi un dārzeņi, pākšaugi, rieksti, zivis, olas, liesa gaļa, dabīgais jogurts un piens. Tāpat celiakijas gadījumā parasti ir piemēroti daudzi graudaugi un pseido graudaugi, piemēram, rīsi, griķi, kvinoja, prosa, amarants, savvaļas rīsi un tefs.

Pieejami arī dažādi bezglutēna makaroni, kas ražoti no pupām, lēcām, kukurūzas vai citiem bezglutēna izejmateriāliem. Izvēloties fasētus produktus, etiķetes ir rūpīgi jāpārbauda; īpaši nozīmīgs ir marķējums bezglutēna, jo pat auzas, kas dabiski nesatur glutēnu, ražošanas procesā var tikt piesārņotas.

Bezglutēna uzturs nenozīmē pilnīgu atteikšanos no graudaugiem. Pilngraudu bezglutēna produkti var nodrošināt organismu ar nepieciešamajiem vitamīniem, minerālvielām un šķiedrvielām, kas palīdz uzturēt gremošanas funkciju un enerģijas līmeni dienas gaitā.

Iespējamās komplikācijas un ilgtermiņa sekas

Neārstēta celiakija bieži ir saistīta ar nopietnām veselības problēmām, tostarp ilgstošu mazasinību, augšanas aizturi, pastāvīgiem ādas izsitumiem, migrēnu, krampjiem, osteoporozi un auglības traucējumiem. Atsevišķās situācijās var pieaugt arī risks sirds slimībām, citiem autoimūniem traucējumiem, bet retos gadījumos arī zarnu vēzim.

Turklāt ikdienas simptomi var būtiski pasliktināt dzīves kvalitāti un ilgtermiņā ietekmēt gan fizisko pašsajūtu, gan psiholoģisko labsajūtu.

Vai celiakiju var novērst?

Pašlaik nav zināmas un pierādītas metodes, kas ļautu novērst celiakijas attīstību, jo to ietekmē ģenētisko faktoru un vides apstākļu mijiedarbība. Pētījumi, kas vērsti uz vides riska faktoru precizēšanu vai profilaktisku vakcīnu izstrādi, līdz šim nav devuši veiksmīgus rezultātus. Savlaicīga slimības atpazīšana un ārstēšanas uzsākšana mazina komplikāciju risku, taču diagnozes noteikšanu nereti apgrūtina ļoti daudzveidīgas izpausmes.

Ieteicams, lai cilvēki, kuru tuvi ģimenes locekļi slimo ar celiakiju, tiktu izvērtēti arī ar ģenētiskiem vai imunoloģiskiem izmeklējumiem.

Konsultācija ar ārstu

Ja rodas aizdomas par celiakiju, pēc iespējas drīzāk jāvēršas pie ārsta, īpaši tad, ja simptomi saglabājas ilgstoši vai ir novērojamas izmaiņas dzīves kvalitātē. Pirms izmeklējumu veikšanas ir svarīgi neatteikties no glutēnu saturošas pārtikas, jo tas ļauj precīzāk noteikt diagnozi un izvēlēties atbilstošu ārstēšanu.