Akūta nieru mazspēja: definīcija un pazīmes

Akūta nieru mazspēja ir pēkšņi attīstošs stāvoklis, kurā nieres vairs nespēj pietiekami efektīvi izvadīt no organisma šķidrumu un kaitīgās vielas. Tādēļ īsā laikā asinīs un audos uzkrājas toksīni un elektrolīti, un cilvēkam var strauji parādīties izteikti pašsajūtas traucējumi. Lai gan šis stāvoklis ir potenciāli bīstams, savlaicīga palīdzība nereti ļauj izvairīties no ilgtermiņa seku veidošanās.

Kas izraisa akūtu nieru mazspēju

Būtiskākais akūtas nieru mazspējas iemesls ir pēkšņs nieru bojājums. Tas var rasties asins zuduma, toksisku vielu ietekmes, traumu vai citu faktoru dēļ, kas apgrūtina nieru darbību vai tieši bojā nieru audus. Nieres ir īpaši jutīgas pret izmaiņām asinsritē, organisma šķidruma līdzsvarā un kaitīgo vielu daudzumā, kas nonāk līdz nierēm.

Akūts nieru funkcijas traucējums visbiežāk veidojas šādu mehānismu rezultātā:

• samazināta asins plūsma uz nierēm (piemēram, dehidratācijas vai sirds mazspējas gadījumā)
• tiešs nieru bojājums (ķīmiskas vielas, medikamenti, infekcijas, skābekļa trūkums, lieli nierakmeņi vai iekaisums)
• urīnceļu nosprostojums, kad urīns nespēj brīvi attecēt akmeņu, audzēju vai urīnvada saspieduma dēļ

Pirmās pazīmes un simptomi

Ja nieru darbība kļūst nepietiekama, organismā uzkrājas šķidrums, minerālvielas un vielmaiņas galaprodukti, kas parasti izraisa salīdzinoši ātri pamanāmas izpausmes. Visbiežāk dažu stundu vai dienu laikā cilvēks izjūt:

• spēku izsīkumu un nogurumu, jo elektrolītu līdzsvara izmaiņu dēļ orgānu sistēmas vairs nedarbojas ierastajā režīmā
• samazinātu apetīti, sliktu dūšu vai vemšanu, jo mainās iekšējā organisma vide un tiek traucēta gremošanas sistēmas funkcija
• muskuļu vājumu, jo elektrolīti ir būtiski muskuļu darbībai
• neregulāru, pārāk lēnu vai pārāk ātru pulsu, jo arī sirds muskulatūras darbs ir cieši saistīts ar minerālvielu līdzsvaru
• apjukumu un orientācijas traucējumus, jo smadzeņu darbībai sāk nepietikt optimāli sabalansētas asins un skābekļa piegādes
• smagos gadījumos samaņas zudumu vai komu

Nieru mazspējas cēloņu iedalījums

Nieru darbības traucējumu izcelsmi klīniski iedala trīs pamatgrupās.

Pirmsnieru cēloņi

Šajā situācijā problēmas pamatā nav primārs nieru audu bojājums, bet gan nepietiekama asins piegāde nierēm, piemēram, dehidratācijas vai pavājinātas sirds darbības dēļ. Strauji krītot asinsspiedienam vai attīstoties smagām infekcijām, samazinās asins plūsma uz nierēm; sākotnēji organisms pielāgojas, taču ilgākā laikā nieru funkcija var sākt pasliktināties.

Pašu nieru bojājumi

Šajā gadījumā nieru audi tiek ietekmēti tieši, piemēram, iekaisuma vai infekciju dēļ, intoksikācijas gadījumā (tostarp ķīmisku savienojumu, atsevišķu medikamentu vai narkotisko vielu ietekmē), lielu akmeņu gadījumā, kā arī tad, ja organismā ir skābekļa trūkums. Atsevišķās situācijās nieru funkcijas pasliktināšanos var izraisīt negaidītas reakcijas pēc izmeklējumiem, kad organismam īsā laikā jāizvada liels daudzums kaitīgu vielu.

Pēcnieru cēloņi

Ja akūtu nieru mazspēju izraisa urīna atteces traucējumi, piemēram, liela akmens, audzēja vai urīnvada saspieduma dēļ, urīns nespēj brīvi izdalīties un palielinās iekšējais spiediens. Šādos apstākļos var attīstīties nieru un urīnvada paplašināšanās un akūts bojājums.

Kā nosaka šo stāvokli

Akūtas nieru mazspējas diagnostikā izvērtē vairākus pamatrādītājus. Būtiskākie ir kreatinīna koncentrācijas izmaiņas asinīs un urīna daudzums, kas izdalās noteiktā laika posmā.

• kreatinīna līmenis asinīs divu dienu laikā palielinās par vairāk nekā 0,3 mg/dl (aptuveni par 26,5 µmol/l)
• kreatinīna līmenis pieaug vismaz par 50% salīdzinājumā ar ierasto līmeni
• urīna izdale samazinās līdz mazāk nekā 0,5 ml/kg ķermeņa masas stundā ilgāk nekā sešas stundas

Lai gan bieži tiek uzskatīts, ka galvenā pazīme ir mazs urīna daudzums, vairāk nekā pusē gadījumu urīna izdale var saglabāties salīdzinoši normāla. Tomēr šāds apjoms ne vienmēr atspoguļo nieru spēju izvadīt toksiskas vielas.

• pieaugušajiem: 0,5–1 ml/kg ķermeņa masas stundā vai apmēram 1–2 litri diennaktī
• bērniem: ap 1 ml/kg ķermeņa masas stundā
• zīdaiņiem: 2 ml/kg ķermeņa masas stundā

Pēc urīna daudzuma akūtu nieru mazspēju iedala:

• neoliguriskā formā, ja urīna daudzums pārsniedz 400 ml diennaktī
• oliguriskā formā, ja urīna daudzums ir 100–400 ml diennaktī
• anuriskā formā, ja urīna daudzums ir mazāks par 100 ml diennaktī

Ārstēšanas iespējas

Akūtas nieru mazspējas ārstēšanas taktika ir atkarīga no cēloņa un stāvokļa smaguma. Parasti tiek tieši identificēts un iespējami ātri novērsts nieru darbības traucējumu iemesls. Tas palīdz mazināt ilgstoša nieru bojājuma risku un samazināt nepieciešamību pēc papildu atbalsta, piemēram, dialīzes.

• šķidruma atjaunošana ar infūzijām, jo īpaši, ja iemesls ir bijusi dehidratācija
• elektrolītu līdzsvara kontrole un korekcija; atbilstoši nepieciešamībai var lietot dažādus papildpreparātus vai medikamentus
• kaitīgo vielu iedarbības pārtraukšana, piemēram, toksīnu vai noteiktu zāļu lietošanas izbeigšana, ja tas ir saistīts ar cēloni
• dialīze gadījumos, kad toksīnus vai lieko šķidrumu citādi nav iespējams izvadīt; īslaicīga asins attīrīšana ar speciālu iekārtu palīdz uzturēt organisma līdzsvaru

Nieru funkcijas izmeklējumi

Nieru darbības rādītājus izvērtē ne tikai diagnostikas laikā, bet arī regulāri, lai sekotu slimības gaitai un ārstēšanas efektivitātei. Būtiskākie rādītāji ir:

• kreatinīna koncentrācija asinīs, un vērtība virs 1,21 mg/dl (aptuveni virs 107 µmol/l) var liecināt par nieru funkcijas palēnināšanos
• urīnvielas koncentrācija asinīs, un rādītājs virs 25 mg/dl tiek uzskatīts par paaugstinātu
• glomerulārās filtrācijas ātrums (GFĀ), ko aprēķina pēc formulas, ņemot vērā arī fizioloģiskos faktorus; rādītājs zem 20 nereti norāda uz izteiktu funkcijas traucējumu
• vispārējā urīna analīze, kas palīdz noteikt asiņu piejaukumu, olbaltumvielas, infekcijas pazīmes vai citus rādītājus, kas var norādīt uz cēloni

Ja simptomi tiek pamanīti savlaicīgi un ārstēšana tiek uzsākta atbilstoši, lielākā daļa cilvēku pilnībā atveseļojas un nieru darbība normalizējas. Būtiski ir iespējami ātri reaģēt uz agrīnām pazīmēm un neizlaist izmeklējumus, ko nozīmējuši ārsti.