Sēklinieku vēža simptomi

Sēklinieku vēzis ir salīdzinoši reta, tomēr ievērojamu satraukumu raisoša saslimšana. Tā kā šai onkoloģiskajai slimībai netiek veikts rutīnas skrīnings, agrīna atklāšana biežāk ir saistīta ar paša pamanītiem ierastiem vai neparastiem simptomiem. Tie var būt veidojums sēkliniekā, nepatīkama smaguma sajūta sēkliniekos, sāpes vai diskomforts, nogurums, sāpes muguras lejasdaļā un nepamatots ķermeņa masas zudums.

Kad vērts satraukties

Ja sēkliniekā tiek pamanīts jebkāds neparasts veidojums vai mezgliņš, ieteicams pēc iespējas drīzāk vērsties pie ārsta. Lai gan nereti šāds veidojums nav ļaundabīgs, piemēram, tas var būt saistīts ar iekaisumu vai traumu, to nevajadzētu ignorēt. Sēklinieku vēzis visbiežāk ir izārstējams, īpaši, ja diagnoze tiek noteikta agrīni, tāpēc modrība un savlaicīga rīcība ir būtiska.

Kā izpaužas sēklinieku vēzis

Biežākie simptomi

Visbiežāk pirmais signāls, kas rada aizdomas, ir sataustāms, ciets mezgliņš vienā vai abos sēkliniekos. To nereti pamana mazgājoties, veicot pašpārbaudi vai arī intīmu attiecību laikā. Veidojuma izmērs var būt atšķirīgs, un tas bieži ir nesāpīgs, taču atsevišķos gadījumos var izraisīt arī sāpes.

• Smaguma sajūta vai vilkšanas sajūta sēklinieku maisiņā
• Trulas vai asas sāpes sēkliniekos vai vēdera lejasdaļā
• Viena sēklinieka pietūkums
• Šķidruma uzkrāšanās sēklinieku maisiņā

Daļai vīriešu simptomi var nebūt jūtami, un slimība tiek atklāta nejauši, piemēram, izmeklējot neauglības iemeslus vai veicot profilaktisku pārbaudi.

Retāk sastopamie simptomi

Pastāv agresīvākas sēklinieku vēža formas, piemēram, horiokarcinoma vai embrionālā karcinoma. Šādos gadījumos audzējs var strauji izplatīties uz citiem orgāniem, tostarp plaušām, kauliem vai smadzenēm.

Nereti slimības laikā organismā paaugstinās cilvēka horiongonadotropīna (HCG) līmenis. Tas var izraisīt netipiskas pazīmes, piemēram, krūts dziedzeru palielināšanos vai jutīgumu, ko dēvē par ginekomastiju. Atsevišķi audzēji, piemēram, Leidiga šūnu audzēji, arī reizēm izdala paaugstinātu sievišķo hormonu daudzumu, tādēļ var parādīties citi hormonālā līdzsvara traucējumi.

Bērniem sēklinieku vēzis ir īpaši rets, tomēr iespējams, ka tas izpaužas līdz 14 gadu vecumam. Šādā situācijā viena no pirmajām pazīmēm var būt priekšlaicīga dzimumattīstība.

Vēlīnas stadijas pazīmes

Neārstēts sēklinieku vēzis vispirms izplatās uz tuvākajiem limfmezgliem, bet vēlāk var skart arī citus orgānus. Simptomu raksturs ir atkarīgs no tā, kur audzēja šūnas ir izplatījušās.

• Sāpes muguras lejasdaļā, ja audzējs izplatījies uz limfmezgliem vēdera dobumā
• Palielināti kakla limfmezgli
• Pietūkušas un sāpīgas kājas, kas var liecināt par dziļo vēnu trombozi paaugstinātas asins recēšanas dēļ
• Elpas trūkums, ilgstošs klepus vai asiņu atklepošana, kas var liecināt par izplatību plaušās, bieži saistībā ar asinsvada nosprostojumu (emboliju)
• Biežas galvassāpes, apjukums vai citi neiroloģiski simptomi, ja sekundāri perēkļi ir smadzenēs
• Pastāvīgs nogurums un neizskaidrojams ķermeņa masas kritums

Kāpēc rodas veidojumi sēkliniekos

Lai gan sēklinieku vēzis sastopams reti, visbiežākie iemesli mezgliņa parādīšanās gadījumā nav ļaundabīgi. Tie var būt infekcijas vai iekaisuma procesi, piemēram, orhīts vai epididimīts, kā arī traumas.

Vēža izplatības ātrums

Izšķir divus galvenos sēklinieku vēža veidus: seminomas un neseminomas. Seminomas parasti izplatās ātrāk, tomēr slimības gaita katrā gadījumā ir individuāla. Bieži vien vīrieši, kuri simptomus nav pamanījuši vai nav tiem pievērsuši pietiekamu uzmanību, nogaida aptuveni piecus mēnešus līdz vēršas pie medicīnas speciālistiem, un šajā laikā audzējs var būt paspējis izplatīties vēl pirms diagnozes noteikšanas.

Riska faktori

Pastāv vairāki apstākļi, kas palielina sēklinieku vēža attīstības risku:

• Nenolaidies sēklinieks (kriptorhisms)
• Slimības gadījumi ģimenē
• Iepriekš pārciests sēklinieku vēzis
• Inficēšanās ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV)

Visbiežāk sēklinieku vēzi diagnosticē 20–34 gadu vecumā, tomēr tas var attīstīties jebkurā dzīves posmā. Ir novērots, ka slimību biežāk konstatē cilvēkiem ar balto ādas krāsu, savukārt melnādainiem un Āzijas izcelsmes cilvēkiem tā tiek diagnosticēta retāk.

Ārstēšana un prognoze

Lai gan saslimšana ir reta un vidēji gadā to konstatē aptuveni sešiem vīriešiem uz 100 000, lielākā daļa pacientu pilnībā izveseļojas. Pat vēlīnākās stadijās vairāk nekā 95 % gadījumu ārstēšana nodrošina piecu gadu dzīvildzi.