LPI: Sexuāli transmisīvās infekcijas (STI) – kas tās ir?

Seksuāli transmisīvās infekcijas (STI) ir bieži sastopama veselības problēma, kurā ietilpst tādas slimības kā hlamidioze, herpesinfekcija, cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekcija, gonoreja un arī bakteriāla vaginoze. Šo infekciju ierosinātāji var būt baktērijas, vīrusi vai parazīti, un inficēšanās var notikt vairākos veidos. Lai gan daļa STI izraisa izteiktus simptomus, ievērojamam inficēto cilvēku skaitam sūdzību nav vai tās ir vieglas un nespecifiskas. Regulāra skrīninga veikšana un atbildīga rīcība palīdz mazināt risku; turpmāk tekstā apkopotas biežākās STI, to pārneses ceļi, raksturīgākās pazīmes, ārstēšanas pieejas un profilakses pasākumi.

Biežāk sastopamās seksuāli transmisīvās infekcijas

STI spektrs ir plašs. Visbiežāk sastopamo infekciju sarakstā ietilpst:

• Bakteriāla vaginoze (BV) – stāvoklis, kas saistīts ar maksts mikrofloras līdzsvara izmaiņām.
• Hlamidioze – bakteriāla infekcija, kas var skart dzimumorgānus.
• Dzimumorgānu herpesinfekcija – čūlaini bojājumi, ko izraisa herpes simplex vīruss (HSV-1 vai HSV-2).
• Gonoreja – bakteriāla infekcija, kas var skart dzimumorgānus, taisno zarnu vai rīkli.
• B hepatīts – vīrusu izraisīta aknu infekcija.
• Cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV) – vīruss, kas ilgtermiņā var izraisīt AIDS.
• Cilvēka papilomas vīruss (CPV) – dažādu vīrusu tipu grupa, kas var izraisīt dzimumorgānu kondilomas un arī ļaundabīgas slimības.
• Mycoplasma genitalium – bakteriāla infekcija, kas var skart dzemdes kaklu, urīnizvadkanālu vai taisno zarnu.
• Kaunuma utis – sīki parazīti, kas pieķeras kaunuma apmatojumam un ādai.
• Sifiliss – bakteriāla infekcija ar vairākām norises stadijām, kas neārstēta var radīt smagas veselības sekas.
• Trihomoniāze – parazītu izraisīta saslimšana, ko ierosina vienšūņi.

Kā izplatās STI?

Šo infekciju pārnese galvenokārt saistīta ar seksuālu kontaktu. Inficēšanās iespējama ne tikai vagināla, bet arī orāla vai anāla dzimumakta laikā. Lai notiktu pārnese, ne vienmēr nepieciešama ejakulācija vai pilnvērtīgs dzimumakts; atsevišķos gadījumos pietiek ar tiešu gļotādu vai ādas saskari. Pārneses mehānismi atšķiras: no kontakta āda pret ādu (piemēram, herpesinfekcijas vai CPV gadījumā) līdz infekcijas nodošanai, izmantojot seksam paredzētus priekšmetus, ja netiek ievērota higiēna. Atsevišķas infekcijas var tikt nodotas arī no grūtnieces bērnam grūtniecības vai dzemdību laikā.

• Prezervatīvi samazina risku, tomēr ne vienmēr nodrošina pilnīgu aizsardzību, jo izsitumi vai kārpas var veidoties arī apvidū, ko prezervatīvs nenosedz.
• HIV un B hepatīta vīruss var tikt pārnests arī ārpus seksuālas saskares, piemēram, ar asinīm, koplietojot adatas vai citus ar asinīm kontaminētus priekšmetus.
• Ikdienas sadzīves kontakts (durvju rokturi, gultasveļa, tualete) parasti nav pārneses ceļš; izņēmums var būt kaunuma utis, kas var tikt nodotas, koplietojot dvieļus vai apģērbu.
• Kontaminētas seksa rotaļlietas var kļūt par infekcijas avotu, ja netiek izmantots atsevišķs prezervatīvs katrai personai un rotaļlietas netiek regulāri mazgātas.

STI pazīmes un simptomi

Daudzas STI ilgstoši var noritēt bez skaidri izteiktiem simptomiem. Tomēr ir vairākas biežāk sastopamas pazīmes, kurām parasti pievērš uzmanību:

• Neparasti izdalījumi no maksts vai dzimumlocekļa, tostarp izmaiņas krāsā, smakā vai konsistencē, kā arī asiņošana.
• Nieze, apsārtums vai kairinājuma sajūta dzimumorgānu apvidū.
• Sāpes vai dedzināšana urinējot vai pēc ejakulācijas.
• Diskomforts dzimumakta laikā.
• Izmaiņas sēklinieku apvidū vai pietūkums.
• Sāpes taisnajā zarnā, izdalījumi vai nieze, reizēm asiņošana vēdera izejas laikā.
• Gripai līdzīgas izpausmes: paaugstināta ķermeņa temperatūra, palielināti limfmezgli, muskuļu vai locītavu sāpes.
• Pūslīši, nelielas čūlas vai izsitumi dzimumorgānu, mutes vai anālajā apvidū.
• Paaugstinājumi dzimumorgānu zonā, kas var atgādināt nelielus izaugumus (bieži raksturīgi CPV un dzimumorgānu kondilomu gadījumā).
• Sāpīgas vai nesāpīgas čūlas, kas saglabājas vairākas nedēļas (raksturīgi sifilisa agrīnai stadijai).

Atsevišķām infekcijām iespējamas arī papildu pazīmes. Kaunuma utu gadījumā bieži novēro intensīvu niezi un apmatojumā var pamanīt sīkus kukaiņus vai to oliņas. Akūtas B hepatīta infekcijas laikā var būt nogurums, dzelte, sāpes vēderā, tumšs urīns vai gaišas fēces. HIV infekcijas sākumposmā daļai cilvēku parādās gripai līdzīgi simptomi, izsitumi, paaugstināta temperatūra vai limfmezglu palielināšanās; šīs izpausmes nereti pāriet, taču slimības norise var turpināt progresēt un kļūt bīstama.

Daļai cilvēku simptomu nav vispār, tādēļ vienīgais drošais veids, kā noskaidrot, vai ir STI, ir laboratoriska izmeklēšana. Ja pastāv riska faktori vai ir zināma inficēšanās, šie jautājumi pārrunājami ar ārstu.

Kur vērsties STI izmeklējumu veikšanai?

STI izmeklēšanu un konsultācijas nodrošina ģimenes ārsti, veselības aprūpes iestādes un seksuālās veselības klīnikas. Atsevišķās vietās var būt pieejami arī paštesti, kurus piegādā lietošanai mājās.

Ja ir STI vai aizdomas par to, ārsts var veikt apskati un nozīmēt izmeklējumus, piemēram, paņemt paraugus no izdalījumiem vai bojājumiem, kā arī veikt urīna vai asins analīzes. Skrīninga biežums un nepieciešamo testu apjoms ir atkarīgs no vecuma, dzimuma, seksuālās uzvedības, riska faktoriem un grūtniecības.

Sievietēm profilaktiski ieteicamas dzemdes kakla vēža pārbaudes, jo to var izraisīt noteikti CPV tipi.

Ārstēšana un profilakses pasākumi

Daudzas bakteriālas STI, tostarp hlamidiozi, gonoreju, sifilisu, trihomoniāzi un bakteriālu vaginozi, parasti iespējams izārstēt ar antibiotikām. Nozīmīga ir savlaicīga terapijas uzsākšana, jo atsevišķas infekcijas var radīt neatgriezeniskas komplikācijas pat tad, ja ārstēšana vēlāk ir efektīva.

Herpesinfekciju, HIV un B hepatītu pilnībā izārstēt parasti nav iespējams, taču medikamentoza terapija var būtiski kontrolēt slimības gaitu un mazināt komplikāciju risku.

Kaunuma utu ārstēšanai izmanto īpašus lokāli lietojamus vai recepšu preparātus, ko izvēlas atkarībā no skartā apvidus. CPV infekcijai specifiskas terapijas nav; bieži vīruss vairāku gadu laikā izzūd pats. Ja attīstās kondilomas vai pirmsvēža/vēža izmaiņas, nepieciešama speciālista izvērtēšana un palīdzība.

Lai mazinātu atkārtotas inficēšanās risku pāra ietvaros, pilnvērtīga ārstēšana parasti nepieciešama abiem partneriem. Ārstēšanas laikā un noteiktu laiku pēc tās parasti ieteicams atturēties no dzimumattiecībām.

Kas notiek, ja STI netiek ārstētas?

Neārstētas infekcijas, piemēram, hlamidioze vai gonoreja, var būt saistītas ar neauglību, iegurņa iekaisuma slimībām, komplikācijām grūtniecības laikā, paaugstinātu citu infekciju risku un citiem veselības traucējumiem. Atsevišķi vīrusi, piemēram, CPV, ilgākā laikā var veicināt ļaundabīgu slimību attīstību dzimumorgānu vai rīkles apvidū.

• Grūtniecības laikā inficēšanās var palielināt priekšlaicīgu dzemdību vai zema dzimšanas svara risku.
• Jaundzimušie var inficēties un saslimt, piemēram, ar acu iekaisumu, pneimoniju vai smagākām slimības formām (tostarp jaundzimušo herpesinfekciju).
• Grūtniecības zaudējuma un augļa attīstības traucējumu risks pieaug, infekcijai saglabājoties ilgāk.

Par profilaktiskiem izmeklējumiem un iespējamiem profilakses pasākumiem informāciju sniedz veselības aprūpes speciālisti, īpaši gadījumos, ja tiek plānota grūtniecība vai grūtniecība jau ir iestājusies.

Kā mazināt inficēšanās risku?

• Atturēšanās no dzimumattiecībām ir visdrošākais veids, kā izvairīties no inficēšanās.
• Prezervatīvu un mutes dobuma aizsargbarjeru konsekventa un pareiza lietošana dzimumakta laikā samazina risku.
• Atklātas pārrunas ar partneri par infekcijām un drošāku seksu var palīdzēt plānot aizsardzību.
• Jo mazāks dzimumpartneru skaits, jo zemāks inficēšanās risks.
• Ieteicams izvairīties no dzimumakta, ja partnerim vai jums ir STI vai parādās infekcijai raksturīgas pazīmes, jo arī bez simptomiem infekcija var tikt pārnesta.
• Vakcinācija pret CPV un B hepatītu ir efektīvs profilakses veids.
• Ja tiek lietoti medikamenti herpesinfekcijas vai citu persistējošu infekciju kontrolei, nozīmīga ir ārsta noteiktā režīma ievērošana.
• Atsevišķās situācijās ārsts var piedāvāt profilaktisku pretinfekcijas medikamentu lietošanu, īpaši paaugstināta HIV inficēšanās riska gadījumā.
• Cilvēkiem ar HIV ir īpaši svarīgi ievērot terapiju, lai uzturētu iespējami zemu vīrusa daudzumu un tādējādi mazinātu infekcijas nodošanas risku partnerim.

Atbildīga rīcība, regulāras pārbaudes un atklāta saziņa ar veselības aprūpes speciālistiem palīdz rūpēties par savu un partneru seksuālo veselību.