Hiperglikēmijas simptomi

Paaugstināts glikozes līmenis asinīs jeb hiperglikēmija visbiežāk veidojas pakāpeniski, īpaši cilvēkiem ar 2. tipa cukura diabētu. Sākotnējās pazīmes nereti ir vāji izteiktas, piemēram, pastiprinātas slāpes, nogurums vai sausuma sajūta mutē. Šos simptomus daudzi ilgstoši neuztver nopietni, tādēļ slimība var palikt nepamanīta gadu vai pat ilgāk.

Pirmie hiperglikēmijas simptomi

Hiperglikēmijas sākumā izpausmes var līdzināties vispārējam nespēkam vai pieaugošai vajadzībai uzņemt šķidrumu. Daļa cilvēku tās ignorē, jo nesaista ar iespējamu veselības traucējumu. Tā kā agrīnās pazīmes bieži ir nenozīmīgas, cukura diabēts nereti tiek atklāts tikai tad, kad jau parādījušās nopietnākas komplikācijas.

• Izteiktas slāpes, saglabājas arī tad, ja tiek dzerts daudz šķidruma
• Samazināts enerģijas līmenis, ilgstošs nogurums
• Bieža urinēšana, īpaši naktīs
• Pastiprināta izsalkuma sajūta
• Neskaidra redze

Nierēm ir būtiska nozīme glikozes līmeņa regulācijā asinīs. Parasti tās izvada lieko glikozi un pēc tam to atpakaļ uzsūc, tāpēc urīnā glikozes praktiski nav. Taču, ja cukura līmenis asinīs kļūst pārāk augsts, nieru darbība tiek noslogota vairāk, no audiem tiek piesaistīts papildu šķidrums, un tādēļ pastiprinās gan slāpes, gan urinēšanas biežums.

Kā hiperglikēmija ietekmē organismu?

Paaugstināts glikozes līmenis ietekmē vairākas organisma sistēmas. Ja cukura līmenis asinīs ir augsts, šūnas nesaņem pietiekamu enerģijas daudzumu, tāpēc cilvēks var izjust pastāvīgu izsalkumu arī pie pietiekamas ēšanas. Organisms mēģina samazināt glikozes koncentrāciju, izvadot to ar urīnu, vienlaikus zaudējot vairāk šķidruma. Tas var radīt dehidratāciju un sausumu mutē, bet enerģijas trūkuma dēļ rodas nespēks un miegainība.

Augsts glikozes līmenis var pasliktināt redzi, jo šķidrums tiek piesaistīts no acs lēcas, traucējot normālu redzes asumu. Tāpat palielinās uzņēmība pret infekcijām, un baktēriju vai sēnīšu izraisītas infekcijas var attīstīties biežāk nekā parasti. Piemēram, sievietēm glikozes svārstību dēļ var biežāk atkārtoties maksts kandidoze.

Ilgtermiņa bojājums un komplikācijas

Ja hiperglikēmija saglabājas ilgstoši, tā pakāpeniski bojā asinsvadus un nervus. Atkārtoti vai ilgstoši paaugstināts cukura līmenis var veicināt smagu komplikāciju attīstību:

• Redzes pasliktināšanās (retinopātija)
• Nieru bojājums (nefropātija)
• Nervu bojājums (neiropātija), kas var izpausties ar nejutīgumu, tirpšanu vai sāpēm ekstremitātēs
• Paaugstināts sirds un asinsvadu slimību risks
• Diabētiskā pēda, lēni dzīstošas brūces, sausa āda

Grūtniecība un hiperglikēmijas riski

Hiperglikēmija grūtniecības laikā var būt īpaši bīstama gan topošajai mātei, gan auglim. Iespējamās sekas ir grūtniecības pārtraukšanās līdz 20. nedēļai, augļa attīstības traucējumi, preeklampsija (paaugstināts asinsspiediens), augļa nāve, jaundzimušā piedzimšana ar pārmērīgi lielu ķermeņa masu, jaundzimušo hipoglikēmija vai dzelte. Turklāt ilgtermiņā bērnam var pieaugt aptaukošanās un 2. tipa cukura diabēta risks. Ļoti svarīga ir grūtniecības plānošana un glikozes līmeņa normalizēšana, jo tas ļauj mazināt bīstamu komplikāciju iespējamību.

Progresējošas hiperglikēmijas pazīmes

Ja glikozes līmenis asinīs ilgstoši saglabājas paaugstināts vai strauji pieaug, var parādīties izteiktāki simptomi. Šādās situācijās ir nepieciešama steidzama vēršanās pie ārstniecības personām.

• Pēkšņs, neapzināts svara zudums, īpaši bērniem
• Izteikts nogurums, slikta dūša, vemšana
• Paātrināta, dziļa elpošana
• Elpas aromāts, kas atgādina augļus
• Apziņas traucējumi, apjukums

Ja hiperglikēmija turpinās, var attīstīties nopietni stāvokļi, piemēram, diabētiskā ketoacidoze (biežāk 1. tipa cukura diabēta gadījumā), gastroparēze (palēnināta kuņģa darbība) vai hiperglikēmiska koma. Šie stāvokļi var apdraudēt dzīvību un prasa neatliekamu medicīnisko palīdzību.

Hiperglikēmiska koma un diabētiskā ketoacidoze

Hiperglikēmisks hiperosmolārs stāvoklis ir īpaši bīstams cilvēkiem ar 2. tipa cukura diabētu. Visbiežāk to provocē infekcija vai nepietiekami kontrolēts glikozes līmenis, un cukura koncentrācija asinīs var pārsniegt 33 mmol/l. Organisms zaudē ievērojamu šķidruma daudzumu, rodas slāpes, izteikts nespēks, paaugstināta ķermeņa temperatūra, apjukums vai pat paralīze vienā ķermeņa pusē.

Diabētiskā ketoacidoze veidojas, ja organismā trūkst insulīna un glikoze netiek izmantota enerģijas ieguvei. Šādos apstākļos sāk intensīvi veidoties ketonvielas un attīstās asins paskābināšanās. Sākotnēji parasti ir ļoti spēcīgas slāpes un bieža urinēšana, bet vēlāk var parādīties dziļa, bieža elpošana, ādas un mutes sausums, vājums, sāpīgi muskuļi, galvassāpes, slikta dūša, vemšana, izteikts nogurums un sāpes vēderā. Ja palīdzība netiek saņemta laikus, iespējama komas attīstība.

Hiperglikēmijas pazīmes bērniem

Bērniem bieži novēro svara zudumu, izteiktu pasivitāti un apetītes mazināšanos. Ja tiek pamanīts, ka bērns dzer un urinē biežāk nekā parasti vai strauji zaudē svaru, nedrīkst kavēties, jo šādas pazīmes var liecināt par diabēta sākumu. Ja bērnam ar cukura diabētu asinīs ir paaugstināts glikozes līmenis, nepieciešams pārbaudīt ketonvielu klātbūtni urīnā, un, ja tās tiek konstatētas, pēc iespējas ātrāk jāvēršas pie ārsta.

Kad jāvēršas pie ārsta?

Ja simptomi saglabājas ilgstoši vai kļūst izteiktāki, nevajadzētu atlikt konsultāciju ar medicīnas speciālistu. Ja glikozes mērījumi vairākas dienas pēc kārtas rāda paaugstinātas vērtības, ir svarīgi pārrunāt ārstēšanas korekcijas nepieciešamību. Ja diabēts vēl nav diagnosticēts, bet ir izteiktas slāpes, nogurums, bieža urinēšana vai straujš svara kritums, ieteicams veikt izmeklējumus attiecībā uz diabētu. Agrīna diagnostika ļauj laikus uzsākt ārstēšanu un mazināt komplikāciju risku nākotnē.

Arī bērniem straujas svara izmaiņas kopā ar slāpēm vai biežu urinēšanu nav iemesls gaidīt, ir būtiski konsultēties ar ārstu un, ja nepieciešams, noteikt ketonvielas urīnā.

Kopsavilkums

Hiperglikēmija ir paaugstināts cukura līmenis asinīs, kas visbiežāk izpaužas ar pastiprinātām slāpēm, biežu urinēšanu, pastāvīgu izsalkumu un nogurumu. Simptomi nereti veidojas pakāpeniski, tāpēc pastāv risks nepamanīt stāvokļa sākumu. Neārstēta hiperglikēmija var bojāt asinsvadus, nervus un citus dzīvībai nozīmīgus orgānus.

Jo agrāk tiek konstatēts paaugstināts glikozes līmenis un uzsākta ārstēšana, jo vieglāk samazināt smagu komplikāciju risku gan pašam cilvēkam, gan bērniem.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai nediabētiska un diabētiska hiperglikēmija izpaužas ar vienādiem simptomiem?

Neatkarīgi no cēloņa simptomi parasti ir ļoti līdzīgi, var būt izteiktas slāpes, pastiprināts izsalkums, bieža urinēšana, neskaidra redze, slikta dūša, vemšana un nogurums.

Kādas pazīmes liecina, ka sākusies ketoacidoze?

Sākumā ketoacidozes izpausmes bieži ir līdzīgas hiperglikēmijai, proti, slāpes, bieža urinēšana un paaugstināts glikozes līmenis asinīs. Vēlāk var pievienoties izteikts izsalkums apvienojumā ar negaidītu svara zudumu, smags nogurums, apjukums, elpošanas traucējumi un izteikts ādas sausums.

Vai pastāvīga izsalkuma sajūta vienmēr nozīmē diabētu?

Ne vienmēr. Ir ieteicams pārbaudīt glikozes līmeni asinīs, īpaši, ja vienlaikus ir arī citas pazīmes, piemēram, slāpes vai biežāka urinēšana. Tomēr pastāvīgu izsalkumu jeb polifāgiju var izraisīt arī citi traucējumi, piemēram, vairogdziedzera slimības, infekcijas vai hormonālā līdzsvara izmaiņas.