Cilvēka teniāzes simptomi: būtiskākais, kas jāzina

Lenteņi ir zarnu traktā mītoši parazītiski tārpi, kas ilgstoši var neizraisīt nekādas sūdzības. Daļa cilvēku par inficēšanos pat nenojauš, taču noteiktās situācijās parādās labi atpazīstami simptomi, piemēram, vēdersāpes, slikta dūša un ķermeņa masas samazināšanās. Cilvēkam nozīmīgās lenteņu sugas atšķiras gan pēc klīniskajām izpausmēm, gan iespējamām komplikācijām, tāpēc ir svarīgi pamanīt agrīnās pazīmes un savlaicīgi vērsties pēc palīdzības.

Kā izpaužas lenteņu invāzija?

Lenteņi ir plakantārpi, kas spēj parazitēt cilvēka un dzīvnieku gremošanas traktā. Sākotnējā inficēšanās periodā simptomi nereti neparādās, tādēļ parazīts organismā var atrasties mēnešiem vai pat gadiem, līdz rodas izteiktākas pazīmes.

Ja simptomi tomēr attīstās, visbiežāk tie saistīti ar gremošanas sistēmu. Raksturīgās sūdzības var atšķirties atkarībā no konkrētās lenteņa sugas:

• vēdersāpes
• samazināta ēstgriba
• caureja
• slikta dūša
• diskomforts kuņģa apvidū
• nekontrolēta ķermeņa masas samazināšanās

Par tipisku infekcijas pazīmi uzskata baltu segmentu parādīšanos fēcēs, kas pēc izskata var atgādināt rīsa graudiņus vai plānas josliņas. Tās ir parazīta daļas ar oliņām, kas var kustēties un izdalīties ar vēdera izeju.

Lenteņu veidi un to īpatnības

• Āzijas lentenis (Taenia asiatica)
• liellopu lentenis (Taenia saginata)
• pundurlentenis (Hymenolepis nana)
• platais jeb zivju lentenis (Diphyllobothrium latum)
• cūku lentenis (Taenia solium)

Āzijas, liellopu un cūku lenteņi visbiežāk izraisa līdzīgas gremošanas trakta sūdzības, tostarp vēdersāpes, apetītes samazināšanos, negaidītu svara zudumu un segmentu parādīšanos fēcēs. No tiem lielākais ir liellopu lentenis, kura garums var pārsniegt 9 metrus, un tādēļ atsevišķos gadījumos izpausmes var būt izteiktākas.

Pundurlentenis parasti ir ievērojami īsāks (līdz 5 cm), taču klīniskās pazīmes var būt izteiktākas: izteikts nespēks, slikta dūša, galvassāpes, fēču izraisīts kairinājums ap anālo atveri; bērniem papildus var būt nozīmīgi arī miega traucējumi.

Platais jeb zivju lentenis biežāk izraisa vieglas sūdzības, piemēram, vispārēju nogurumu, spēku izsīkumu, reizēm caureju vai svara zudumu. Vienlaikus šis parazīts patērē organismam nozīmīgu B12 vitamīna daudzumu, tāpēc var attīstīties B12 deficīta pazīmes.

Iespējamās komplikācijas, inficējoties ar lenteņiem

Nopietnākās komplikācijas rodas tad, ja lenteņa segmenti vai oliņas nonāk ārpus zarnu trakta citās organisma sistēmās. Atkarībā no sugas var attīstīties tādi stāvokļi kā žultsvadu nosprostojums vai apendicīts.

• Žultsvadu nosprostojums: sāpes vēdera augšdaļā, slikta dūša, vemšana, pastiprinātas sāpes apvidū starp lāpstiņām vai zem labā ribu loka.
• Apendicīts: sāpes vēderā sākotnēji ap nabu, vēlāk pārvietojas uz labo apakšējo vēdera kvadrantu, stipras, pēkšņas sāpes, slikta dūša, paaugstināta ķermeņa temperatūra, vēdera muskuļu sasprindzinājums.

Īpaši augsts risks ir cūku lenteņa gadījumā. Ja tā oliņas nonāk organismā, dažādos audos var veidoties cistas, piemēram, muskuļos, acīs, smadzenēs vai ādā; šo stāvokli dēvē par cisticerkozi. Ja cistas attīstās centrālajā nervu sistēmā (smadzenēs vai muguras smadzenēs), iespējamas galvassāpes, krampji, ekstremitāšu nejutīgums vai vājums.

Platais lentenis, saistībā ar B12 vitamīna izsīkumu, nereti var veicināt anēmijas attīstību un tai raksturīgus simptomus, tostarp reiboni, nogurumu, ātru nogurdināmību, sirdsklauves, troksni ausīs vai izteiktu enerģijas trūkumu. Atsevišķos gadījumos parazīta ievērojama garuma dēļ iespējams zarnu nosprostojums vai žultspūšļa darbības traucējumi.

Pundurlentenis parasti neizraisa smagas komplikācijas, tomēr ilgstoša invāzija var izpausties ar izteiktākām sūdzībām, īpaši bērniem.

Kad jāvēršas pie ārsta?

Lenteņu invāzija nereti progresē nemanāmi, tomēr, parādoties tālāk minētajiem simptomiem, ir svarīgi konsultēties ar ārstu:

• fēcēs redzami balti veidojumi, kas atgādina rīsa graudiņus vai pavedienveida fragmentus
• pastāvīgas vai izteiktas vēdersāpes, īpaši ilgstošas
• neizskaidrojams ķermeņa masas zudums
• samazināta ēstgriba
• ilgstoša caureja vai vēdera pūšanās
• ļoti izteikts nogurums un nespēks
• reibonis vai galvassāpes
• sirdsklauves vai paātrināta sirdsdarbība
• troksnis ausīs
• ekstremitāšu tirpšana vai jušanas traucējumi

Steidzamās situācijās, ja ir izteikts vēdera uzpūšanās apjoms kopā ar vēdera izejas traucējumiem, pēkšņi krampji vai progresējošs vājums, nepieciešams iespējami ātri vērsties ārstniecības iestādē.

Ja fēcēs pamanāmas aizdomīgas parazīta daļas, ieteicams tās savākt noslēdzamā traukā un nogādāt ārstam vai laboratorijā precīzas diagnostikas veikšanai.

Kā iespējams inficēties ar lenteņiem?

Lenteņu oliņas vai kāpuri cilvēka organismā visbiežāk nonāk ar piesārņotu pārtiku, ūdeni vai tieša kontakta ceļā ar inficētām fēcēm. Lai mazinātu inficēšanās risku:

• regulāri un rūpīgi mazgājiet rokas, īpaši pēc tualetes apmeklējuma un pirms ēšanas
• izvairieties no jēlas vai nepietiekami termiski apstrādātas gaļas un zivīm
• izvēlieties drošu pārtiku un pienācīgi sagatavotu ūdeni

Cik ilgā laikā parādās simptomi?

Pēc lenteņa nokļūšanas zarnās klīniskās izpausmes var attīstīties pēc vairākiem mēnešiem, tomēr nereti infekcija neizraisa redzamas pazīmes pat vairākus gadus. Dažos gadījumos simptomi neparādās visā inficēšanās periodā.

Kas notiek, ja lenteņus neārstē?

Lenteņu izraisīto simptomu un komplikāciju veids ir atkarīgs no invāzijas formas. Neārstēta infekcija var novest pie šādiem stāvokļiem:

• zarnu vai žultsvadu nosprostojums
• apendicīts
• anēmija, īpaši saistībā ar vitamīnu trūkumu
• vitamīnu deficīts, īpaši B12
• nervu sistēmas bojājums cistu veidošanās dēļ, kas var izraisīt krampjus
• smagi gremošanas sistēmas darbības traucējumi

Lenteņu invāzija visbiežāk norit viegli vai pat bez simptomiem, tomēr atsevišķos gadījumos tā var radīt ļoti smagas sekas. Pastāvīgi gremošanas traucējumi vai neiroloģiski simptomi ir nopietns pamats nekavēties un vērsties pie medicīnas speciālistiem.