Žultspūšļa slimības: pārskats un simptomi

Tulžspūšļa slimības ietver dažādus stāvokļus, kuros žultspūslī attīstās iekaisums, infekcija vai mehāniska nosprostošanās. Žultspūslis ir neliels, maisveida orgāns zem aknām, kura funkcija ir uzkrāt un koncentrēt aknās veidoto žulti.

Kas notiek gremošanas laikā

Ēdot, īpaši treknu pārtiku, žultspūslis izvada žulti tievajā zarnā pa kopējo žultsvadu. Ja žults attece šajā ceļā tiek traucēta nosprostojuma dēļ, žultspūslī var veidoties žults aizture, attīstīties iekaisums un atsevišķos gadījumos arī infekcija.

Žultspūšļa slimību veidi

• Žults kolika – parasti vieglākais variants, kad akmentiņš īslaicīgi nosprosto žultsvadu.
• Akūts holecistīts – pēkšņs žultspūšļa iekaisums, kas rodas nosprostojuma rezultātā.
• Hronisks holecistīts – pēc atkārtotām iekaisuma epizodēm žultspūšļa siena sabiezē, un orgāns pakāpeniski zaudē normālu funkciju.
• Žultsakmeņi – cieti veidojumi no holesterīna, kalcija vai bilirubīna sāļiem, kas var nosprostot vadu un izraisīt izteiktas sāpes.
• Holedoholitiāze – situācija, kad akmens bloķē kopējo žultsvadu.
• Žultspūšļa vēzis – ļoti rets, tomēr iespējams stāvoklis.

Kādi simptomi var parādīties

Izpausmes un sūdzību raksturs būtiski atšķiras atkarībā no slimības veida un tās smaguma. Ilgu laiku simptomi var nebūt jūtami, un tikai apmēram 20 % cilvēku ar žultsakmeņiem novēro sūdzības. Ja akmens iesprūst žultsvadā, pašsajūta var strauji pasliktināties.

• Diskomforts vai sāpes labajā paribē
• Slikta dūša vai vemšana
• Ādas vai acu sklēru iedzeltenums
• Tumšs urīns
• Gaiši, pelēcīgi izkārnījumi

Kā izpaužas dažādas slimības formas

• Raustīgas, spiedošas sāpes, kas var izstarot uz muguru vai krūtīm (žults kolika)
• Pēkšņs asinsspiediena kritums un paātrināta sirdsdarbība
• Pastāvīgas, asas sāpes vēderā, kas īpaši pastiprinās elpojot (akūts iekaisums)
• Atkārtotas sāpes vēderā pēc ēšanas, meteorisms un ilgstoša caureja (hronisks iekaisums)

Sievietēm pēc 40 gadu vecuma žultspūšļa darbības traucējumi sastopami biežāk. Tas var būt saistīts ar hormonālām izmaiņām grūtniecības laikā vai lietojot hormonālos preparātus.

Cēloņi un riska faktori

Iekaisums, kairinājums un infekcija visbiežāk veidojas tad, ja žultsakmeņi nosprosto žultsvadu un žults vairs nevar brīvi attecēt. Šādā situācijā žultspūslis pārpildās, tajā paaugstinās spiediens un sākas iekaisuma process. Retāk par nosprostojuma iemeslu var kļūt audzēji.

• Sieviešu dzimums
• Grūtniecība
• Hormonāla terapija
• Vecāks vecums
• Liekais svars vai straujas ķermeņa masas izmaiņas
• Noteikta etniskā piederība
• Diabēts
• Hroniskas slimības

Kā nosaka žultspūšļa slimību

Vispirms ārsts veic klīnisku vēdera apskati un precizē sāpju raksturu, kā arī simptomu ilgumu. Bieži nepieciešami asins izmeklējumi, lai izvērtētu iekaisuma pazīmes un aknu darbības traucējumus, kā arī novērtētu aizkuņģa dziedzera iesaisti.

• Pilna asinsaina un citi asins parametri iekaisuma pazīmju noteikšanai
• Fermentu analīzes aknu un aizkuņģa dziedzera funkcijas izvērtēšanai

Attēldiagnostikas metodes palīdz precīzāk noteikt, vai ir akmeņi, iekaisums vai citas izmaiņas.

• Vēdera dobuma ultrasonogrāfija
• Datortomogrāfija
• Magnētiskās rezonanses izmeklējums
• Papildu rentgenoloģiski izmeklējumi vai radionuklīdu skenēšana

Ārstēšanas iespējas

Ārstēšanas taktika ir atkarīga no slimības formas, procesa smaguma un vispārējā veselības stāvokļa. Novēlota ārstēšana vai izteikts iekaisums parasti prasa iespējami ātru medicīnisku palīdzību.

Pamatmetode ir žultspūšļa izņemšana. Operāciju var veikt laparoskopiski, izmantojot nelielus griezienus, vai atklāti ar lielāku griezienu vēdera sienā. Ja akmeņi atrodas kopējā žultsvadā, var tikt izmantota īpaša procedūra, kas ļauj tos izņemt endoskopiski.

Infekcijas gadījumā var būt nepieciešama antibiotiku terapija un infūzijas. Atsevišķās situācijās nozīmē medikamentus sāpju mazināšanai vai iekaisuma slāpēšanai.

Ja attīstās īpaši bīstamas komplikācijas, piemēram, žultspūšļa sienas perforācija, audu bojāeja, izteikti iekaisuma procesi vai žultsvadu nosprostojums, nepieciešama neatliekama ķirurģiska palīdzība.

Sekas un komplikācijas

Neārstētas žultspūšļa slimības var izraisīt nopietnas komplikācijas.

• Žultspūšļa audu bojāeja (gangrēna)
• Žultspūšļa sienas perforācija
• Aizkuņģa dziedzera iekaisums
• Strutains process žultspūslī
• Vēderplēves iekaisums
• Žultsvadu bojājums

Vai iespējams samazināt risku?

Pilnībā novērst žultspūšļa saslimšanas ne vienmēr ir iespējams, tomēr veselīgs dzīvesveids var mazināt risku. Īpaša uzmanība parasti tiek pievērsta uzturam, samazinot piesātināto tauku un holesterīnam bagātu produktu īpatsvaru, piemēram, treknu gaļu, sviestu un krējumu. Sabalansēts uzturs un regulāras fiziskās aktivitātes palīdz uzturēt ķermeņa masu normas robežās un mazināt holesterīna uzkrāšanos žultī.

Samazinot aptaukošanās risku un izvairoties no straujām ķermeņa masas svārstībām, var mazināt arī akmeņu veidošanās iespējamību. Pēc svara samazināšanas risks var kļūt zemāks.

Uzturs žultspūšļa slimību gadījumā

Sabalansēts uzturs ir nozīmīgs gan žultspūšļa aizsardzībai, gan slimības atkārtošanās riska mazināšanai. Parasti priekšroka tiek dota šķiedrvielām bagātiem produktiem un veselīgajiem taukiem.

• Augļi un dārzeņi
• Pilngraudu produkti
• Zivju eļļa un olīveļļa

Ieteicams ierobežot cukuru un rafinētu kviešu miltu izstrādājumus, kā arī izvairīties no ceptiem ēdieniem, saldumiem un gāzētiem dzērieniem, jo tie var palielināt atkārtotas saslimšanas iespējamību.

Prognoze

Vairumam cilvēku pēc žultspūšļa izņemšanas veselības stāvoklis pilnībā stabilizējas. Žultspūslis nav dzīvībai nepieciešams orgāns, tādēļ pēc operācijas ikdienas dzīve parasti turpinās ierastā režīmā. Sūdzības, kas bija saistītas ar slimības epizodēm, parasti izzūd, un turpmāki lēkmjveida paasinājumi vairs neatkārtojas.

Ja simptomi atkārtojas vai parādās izteiktas sāpes vēderā, ieteicams pēc iespējas drīz vērsties pie ārsta turpmākai izvērtēšanai.