Atopiskā dermatīta diagnostika

Atopiskais dermatīts, ko ikdienā bieži dēvē par ekzēmu, ir hroniska ādas slimība, kurai raksturīgs ādas sausums, nieze un iekaisums. Šis stāvoklis nereti sākas bērnībā, tomēr var attīstīties arī pusaudžu vecumā vai pieaugušajiem. Ekzēmai raksturīga atkārtota norise, un simptomu izpausmes var atšķirties atkarībā no vecuma un ādas tipa.

Simptomi

Atopiskās ekzēmas izpausmes var būt dažādas, taču visbiežāk novēro izteiktu niezi, sausu un zvīņojošu ādu, kā arī sarkanus vai pietūkušus izsitumus. Dažkārt simptomi saglabājas pastāvīgi, bet citos gadījumos tie parādās paasinājumu periodos, kad īpaši izteikti ir šādi simptomi:

• Spēcīga nieze
• Sarkani vai zvīņaini plankumi
• Sausa āda ar tendenci slikti sadzīt
• Plīsumi, pūslīši vai sulojoši ādas bojājumi
• Noteiktās vietās sabiezējusi āda
• Saskrāpēta vai mehāniski bojāta āda niezes dēļ

Ekzēma var skart dažādas ķermeņa zonas, un izsitumu lokalizācija nereti atšķiras dažādās vecuma grupās. Izteiktas niezes gadījumā īpaši būtiski nav mēģināt šo stāvokli ārstēt patstāvīgi, ja izsitumi strauji izplatās, aptver plašu ādas laukumu, parādās pūslīši vai pievienojas drudzis un sāpes.

Kā nosaka diagnozi

Ekzēmas diagnostikā nozīme ir ne tikai simptomiem, bet arī pacienta slimības vēsturei un ādas apskatei. Ārsts parasti noskaidro, vai līdzīgi traucējumi ir bijuši ģimenē, kā arī vai pacientam ir citas alerģiskas saslimšanas, piemēram, alerģisks rinīts vai astma.

Diagnozes noteikšanā tiek vērtētas gan galvenās, gan papildu pazīmes. Pie galvenajiem kritērijiem pieskaita izteiktu niezi, tipisku izsitumu izvietojumu noteiktās ķermeņa zonās, pastāvīgus vai atkārtojošus simptomus, kā arī personīgu vai ģimenes atopijas anamnēzi. Papildus var izvērtēt, vai ir ļoti sausa un raupja āda, gaišāki ādas laukumi, dziļākas krokas plaukstās un pēdās, nosliece uz infekcijām, saplaisājušas vai zvīņojošas lūpas, izsitumi krūtsgalu apvidū, kā arī izmaiņas plaukstās vai pēdās.

Ādas izmeklējumi un papildu testi

Lai gan nav viena konkrēta testa, kas viennozīmīgi apstiprinātu ekzēmu, atsevišķos gadījumos ārsti nozīmē papildu izmeklējumus, lai izslēgtu citus iespējamos stāvokļus. Bērniem ekzēmu parasti ir vieglāk atpazīt, savukārt pieaugušajiem diagnostika var būt sarežģītāka, tādēļ var būt nepieciešami papildu testi.

• Plākstera tests: palīdz noskaidrot, vai iekaisumu izraisa saskare ar konkrētu vielu
• KOH tests: ādas nokasījuma izvērtēšana mikroskopā tiek izmantota sēnīšu infekcijas izslēgšanai
• Biopsija: neliels ādas paraugs tiek izmeklēts mikroskopiski, īpaši gadījumos, kad ir aizdomas par citu slimību
• Ādas dūriena tests: var tikt izmantots, ja ir aizdomas par alerģiju, taču rezultāti ne vienmēr ir precīzi
• DNS izmeklējumi: atsevišķās situācijās tiek analizēts DNS paraugs, lai noteiktu specifisku ģenētisku noslieci

Nav viena asins rādītāja, ar kura palīdzību ekzēmu varētu droši diagnosticēt. Lai gan daļai pacientu ir paaugstināta IgE koncentrācija, šis rādītājs nav pietiekami precīzs visos gadījumos.

Kas ietekmē ekzēmas attīstību un paasinājumus

Ekzēma veidojas sarežģītas ģenētisko un vides faktoru mijiedarbības rezultātā, kas ietekmē ādas aizsargbarjeru. Līdz ar to āda kļūst jutīgāka pret ārējiem kairinātājiem un var strauji reaģēt uz dažādiem ierosinātājiem.

• Izteikts aukstums vai karstums
• Ādas izteikts sausums
• Stress
• Saskare ar vilnu vai citiem raupjiem audumiem
• Kairinājums svīšanas dēļ vai saskare ar noteiktām smaržvielām, krāsvielām vai ķīmiskām vielām
• Slimības vai infekcijas

Līdzīgas ādas slimības

Lai gan daudzi simptomi var liecināt par ekzēmu, atsevišķu citu ādas saslimšanu pazīmes var būt līdzīgas. Ekzēmu reizēm sajauc ar kontaktdermatītu, seborejisko dermatītu, psoriāzi, rozāciju, diskoīdo ekzēmu, herpetiformo dermatītu vai pat kašķi.

Ja rodas aizdomas, ka diagnoze varētu būt neprecīza, var būt lietderīgi konsultēties ar citu speciālistu. Dažkārt izteiktāki ādas traucējumi var būt saistīti ar citām slimībām, un šādās situācijās var būt nepieciešami specifiski izmeklējumi vai atšķirīga ārstēšanas pieeja.

Ārstēšanas iespējas

Veselības aprūpes speciālists individuāli sastāda ārstēšanas plānu, lai mazinātu simptomus un kontrolētu paasinājumus. Efektīva stāvokļa kontrole visbiežāk ietver šādus pasākumus:

• Emolienti: mitrinoši krēmi vai ziedes palīdz atjaunot bojāto ādas barjeru
• Mazgāšanās vannas ar vāju balinātāja šķīdumu: atsevišķos gadījumos var mazināt ādas iekaisumu
• Ietinamo pārsēju terapija: mitru pārsēju uzlikšana, lai saglabātu mitrumu un nomierinātu ādu
• Kortikosteroīdu krēmi: mazina iekaisuma procesus
• Kalcineirīna inhibitoru krēmi: var palīdzēt samazināt paasinājumu risku
• Fosfodiesterāzes-4 inhibitori: samazina ādas iekaisumu
• Fototerapija: ultravioletā starojuma terapiju izmanto smagākos gadījumos
• Bioloģiskā terapija: injicējami medikamenti regulē imūno atbildi izteiktas slimības norises gadījumā
• JAK inhibitori: tiek lietoti smagākajās slimības formās, nomācot iekaisuma signālus šūnās

Nesāciet jaunu ārstēšanu bez iepriekšējas konsultācijas ar ārstu.

Ikvienam būtiski ir ne tikai izvairīties no personīgajiem slimības ierosinātājiem, bet arī pievērst uzmanību ikdienas ādas kopšanai. Regulāra ādas mitrināšana, sabalansēts uzturs, pietiekama atpūta un emocionāls atbalsts var mazināt paasinājumu biežumu un uzlabot dzīves kvalitāti.

Kopsavilkums

Lai diagnosticētu ekzēmu, nepieciešams izvērtēt simptomus, slimības vēsturi un veikt ādas apskati, bet vajadzības gadījumā tiek izmantoti papildu izmeklējumi citu slimību izslēgšanai. Lai gan šis stāvoklis visbiežāk sākas bērniem, tas sastopams arī pieaugušajiem. Atopiskais dermatīts ir hroniska slimība, tomēr daudzos gadījumos ikdienas aprūpe, piemērotas ārstēšanas metodes un izvairīšanās no provocējošiem faktoriem palīdz kontrolēt simptomus un uzlabot pašsajūtu.