Kā izskatās ādas sēnīšu infekcija?

Riņķveida ēde jeb dermatomikoze ir izplatīta sēnīšu izraisīta infekcija, kas parasti izpaužas ar plankumainiem, niezošiem izsitumiem. Nosaukums var būt maldinošs, jo saslimšanu neizraisa tārpi, bet gan gandrīz četrdesmit dažādas sēņu sugas, kas spēj kolonizēt ādas virskārtu.

Simptomi

Slimības sākumā uz ādas nereti parādās neliels, zvīņains laukums, kas pakāpeniski palielinās. Izmaiņa var būt pacelta vai gluda; tās malas bieži ir izteiktāk sārtas vai tumšākas, bet centrālā daļa var atgādināt gredzenveida formu. Raksturīgākie simptomi:

• Nieze, kņudēšana vai dedzinoša sajūta izsitumu zonā
• Paceltas vai zvīņojošas malas, bet centrā ādas tonis var būt gaišāks vai nemainīts
• Parādīšanās dažādās ķermeņa vietās, tostarp sejā, uz rokām, kājām, ķermeņa, galvas ādā vai arī nagos
• Pūslīši, sīki izsituma elementi vai šķidruma izdalīšanās, infekcijai progresējot
• Matu lūšana un izkrišana, ja skarta galvas āda vai bārdas zona
• Cilvēkiem ar tumšāku ādu izsitumi var būt brūngani vai pelēcīgi, bet gaišas ādas gadījumā biežāk novēro sārtu vai rozā nokrāsu

Infekcijas vietu īpatnības

• Ķermeņa āda (tinea corporis): parasti veidojas gredzenveida, sārti vai brūngani izsitumi, kas ātri izplešas perifēri. Var būt atsevišķi perēkļi vai arī vairāki, kas saplūst.
• Seja (tinea faciei): atsevišķos gadījumos redzams gredzenveida perēklis, taču biežāk novēro paceltas, apsārtušas vai brūnganas zonas, kas var pastiprināti reaģēt uz saules iedarbību un izraisīt kairinājumu.
• Bārdas apvidus (tinea barbae): skartajā zonā izsitumi bieži ir zvīņaini; iespējami pietūkumi un pūslīši, mati lūzt un izkrīt laukumos. Visbiežāk iesaistīta bārda un ūsas.
• Galvas āda (tinea capitis): biežāk sastopama bērniem. Gredzenveida formas vietā parādās zvīņaini, niezoši, sārti, pelēcīgi vai dzeltenīgi plankumi, un mati var izkrist plašākos laukumos.
• Roka (tinea manuum): visbiežāk skar plaukstas virsmu, veidojot sausu, zvīņojošu un niezošu laukumu vai gredzenveida perēkli. Starp pirkstiem un uz plaukstām āda var kļūt sausa, plaisāt un sabiezēt līdzīgi kā pie tulznām vai varžacīm.
• Pēda (tinea pedis, atleku pēda): āda kļūst sausa un lobās, īpaši starp pirkstiem; var būt dedzināšana vai sāpes. Izteiktākos gadījumos pēdu zoles sabiezē.
• Cirkšņi (tinea cruris, sportistu nieze): cirkšņu apvidū veidojas apsārtis, zvīņains, tumši brūngans plankums, kas var izplatīties uz sēžamvietu, augšstilbiem vai vēdera lejasdaļu. Perēkļi nereti ļoti niez, iespējami pūslīši.
• Nagi (tinea unguium, onihomikoze): nagi kļūst sabiezināti, dzeltenīgi vai brūngani, trausli, un dažkārt atdalās no naga gultnes. Biežāk skarti kāju nagi.

Iespējamās komplikācijas

Vairumā gadījumu riņķveida ēde izārstējas bez nozīmīgām sekām. Tomēr, ja infekcija netiek ārstēta, var attīstīties atsevišķas problēmas:

• Dzīstot perēklim, var saglabāties tumšāks ādas laukums, ko dēvē par pēciekaisuma hiperpigmentāciju. Šī izmaiņa var saglabāties ilgstoši, taču parasti ar laiku mazinās.
• Iekaisums var palielināt sekundāras bakteriālas infekcijas risku. Šādā situācijā āda var kļūt izteikti sarkana, pulsēt, pietūkt vai sākt strutot; iespējams, parādās drudzis.
• Skartajā zonā var veidoties kerions jeb izteikts, sāpīgs, ar strutām pildīts mezgls, visbiežāk galvas ādā vai bārdas apvidū. Tā tuvumā var novērot matu izkrišanu.
• Reti sēnīšu infekcija var skart dziļākus ādas slāņus, izraisot stingrus sārtus vai brūnganus mezgliņus un strutojošus perēkļus, kā arī palielinot matu izkrišanas zonas.

Izplatīšanās un lipīgums

Riņķveida ēde viegli izplatās no cilvēka uz cilvēku. Inficēšanās iespējama, pieskaroties skartai ādai, un risks pieaug, ja tiek lietoti kopīgi dvieļi, apģērbs, ķemmes vai gultasveļa. Sēnītes var tikt pārnestas arī no dzīvniekiem, īpaši kaķiem un suņiem, un biežāk no jauniem dzīvniekiem.

Infekcijas cēloņi un riska faktori

Saslimšanu izraisa dažādas sēņu sugas, kas iekļūst ādas virskārtā un vairojas. Visbiežāk tās ir dermatofītu grupas sēnes ascomicētu saimēs (Trichophyton, Microsporum, Epidermophyton) vai basidiomicētu grupas sēnes (Malassezia). Visintensīvāk tās aug siltā un mitrā vidē uz ādas, tomēr atsevišķos gadījumos var saglabāties arī uz sausākas ādas.

Daļai cilvēku ēde parādās biežāk. Paaugstināts risks ir šādām grupām:

• Personām, kas sporto vai apmeklē publiskas pirtis, baseinus un sporta zāles
• Cilvēkiem ar biežu kontaktu ar dzīvniekiem
• Personām ar novājinātu imūnsistēmu
• Tiem, kas valkā ciešu apavu vai ilgstoši staigā ar mitrām pēdām

Kā nosaka riņķveida ēdi?

Ārsts vispirms novērtē ādas bojājumus klīniskā apskatē, bet precīzākai apstiprināšanai parasti veic ādas nokasījuma izmeklēšanu mikroskopā. Laboratorijā nokasījumu bieži apstrādā ar kālija hidroksīda šķīdumu, lai kļūtu redzamas sēnīšu struktūras. Diagnozes apstiprināšanai var izmantot arī ģenētisko izmeklējumu (PĶR) vai ultravioletās gaismas testu ar Vuda lampu, kur noteiktas sēnītes var fluorescēt zilganā krāsā.

Ārstēšanas iespējas

Riņķveida ēde parasti nepāriet bez terapijas, un tās ārstēšanai nepieciešami pretsēnīšu līdzekļi. Vieglākos gadījumos parasti lieto lokālus pretsēnīšu preparātus. Ja infekcija skar galvas ādu, bārdas zonu vai nagus, biežāk nepieciešami perorāli medikamenti, jo vietējā terapija var nebūt pietiekami efektīva.

• Āda (ķermenis, rokas, seja, cirkšņi): visbiežāk pietiek ar recepšu vai bezrecepšu pretsēnīšu krēmiem. Cirkšņu zonā svarīgi uzturēt sausumu un izvēlēties dabīga materiāla apakšveļu.
• Pēdas: vieglākas formas ārstē ar lokāli lietojamiem krēmiem, bet smagākos gadījumos var būt nepieciešami perorāli līdzekļi.
• Galvas āda vai bārdas apvidus: parasti nozīmē perorālus pretsēnīšu medikamentus.
• Nagi: terapija ir ilgstoša un sarežģītāka; izmanto gan lokālus, gan perorālus līdzekļus, un retos gadījumos var būt nepieciešama skartā naga noņemšana.

Steroidu krēmus lietot nedrīkst, jo tie samazina ādas aizsargspējas un var veicināt infekcijas izplatīšanos. Mājas apstākļos dažkārt izmanto tādus līdzekļus kā ābolu etiķi, tējas koka eļļu vai kokosriekstu eļļu, tomēr tie nav pamatterapija un var izraisīt kairinājumu.

Prognoze un ārstēšanas ilgums

Vairumā gadījumu, lietojot atbilstošus medikamentus, ādas izmaiņas izzūd 2–4 nedēļu laikā. Galvas ādas bojājumu vai nagu sēnītes ārstēšana ir ilgāka, un uzlabojums var kļūt pamanāms tikai pēc vairākiem mēnešiem.

Ar ko to var sajaukt?

Daudzas slimības, kas izraisa plankumus vai izsitumus, var līdzināties riņķveida ēdei. Biežākie stāvokļi, ar kuriem to mēdz sajaukt:

• Atopiskais dermatīts (ekzēma)
• Psoriāze
• Seborejiskais dermatīts
• Impetigo (strutaina infekcija)
• Dzimumorgānu herpētiski izsitumi
• Plakanais ķērpis (lichen planus)
• Pityriasis rosea
• Kašķis

Kā var mazināt inficēšanās risku?

• Ievērojiet ādas higiēnu, uzturot ādu tīru un sausu
• Izvairieties staigāt basām kājām publiskās vietās, sporta zālēs un pirtīs
• Nelietojiet kopīgi personīgās higiēnas priekšmetus, apģērbu vai gultasveļu
• Izvēlieties elpojošus apavus un katru dienu mainiet zeķes un apakšveļu
• Pēc kontakta ar dzīvniekiem vai sportiskām aktivitātēm mazgājiet rokas
• Uzturiet nagus īsus un tīrus

Kad vērsties pie ārsta?

Lai gan saslimšana visbiežāk nerada smagas sekas, ieteicams konsultēties ar ārstu, ja:

• Divu nedēļu laikā, ārstējoties patstāvīgi, nav vērojams uzlabojums
• Izsitumi aptver plašu ķermeņa zonu vai ir skarta galvas āda, bārdas apvidus vai nagi
• Parādās strutaini perēkļi, izteikts apsārtums, drudzis vai citas sekundāras infekcijas pazīmes
• Izsitumi turpina izplatīties ārstēšanas laikā vai izplatās ļoti strauji, jo iespējams, ka iemesls ir cits stāvoklis

Kopsavilkums

Riņķveida ēde ir sēnīšu izraisīta ādas infekcija, kas raksturojas ar gredzenveida, niezošiem vai zvīņojošiem plankumiem. Izsitumu izskats mainās atkarībā no skartās ķermeņa zonas, ādas īpatnībām un slimības stadijas. Diagnozi apstiprina ar ādas izmeklējumiem. Savlaicīgi lietojot pretsēnīšu medikamentus, infekcija parasti izzūd salīdzinoši ātri, tomēr atsevišķos gadījumos tā var ieilgt vai sarežģīties. Būtiska nozīme ir higiēnai, izvairīšanās no infekcijas avotiem un savlaicīgai vēršanās pēc palīdzības, parādoties pirmajām pazīmēm.