Divertikulīta simptomi

Divertikulīts ir resnās zarnas saslimšana, kuras laikā iekaist vai inficējas nelieli zarnas sienā veidojušies izspīlējumi jeb divertikuli. Šādi veidojumi parasti rodas vietās, kur zarnas sieniņa ir vājāka. Paši divertikuli bieži nerada sūdzības, taču iekaisuma vai infekcijas gadījumā var parādīties izteikti nepatīkami simptomi.

Divertikulīta pazīmes

Visbiežāk satraucošākais simptoms ir sāpes vēdera lejasdaļā, īpaši kreisajā pusē. Tās var būt pastāvīgas vairākas dienas, un dažkārt pastiprinās pēc ēšanas. Papildus var novērot arī šādas izpausmes:

• Drebuļi un paaugstināta ķermeņa temperatūra
• Slikta dūša, reizēm vemšana
• Aizcietējums un vēdera uzpūšanās
• Pastiprināta gāzu veidošanās
• Pazemināta apetīte
• Retākos gadījumos caureja

Ja iekaisums izplatās uz citām zarnu daļām vai slimības norise ir sarežģītāka, iespējamas asinis izkārnījumos, izteikta vēdera saspringuma sajūta vai urīnpūšļa kairinājums.

Divertikulīta cēloņi un riska faktori

Divertikulīta attīstību ietekmē vairāki apstākļi. No tiem grūtāk ietekmējamie ir vecums un iedzimtība, jo atsevišķos gadījumos ģenētiskie faktori var būt saistīti ar ievērojamu daļu saslimšanas gadījumu. Nozīme var būt arī citiem faktoriem:

• Zema fiziskā aktivitāte
• Zarnu darbības un muskulatūras funkcijas traucējumi
• Liekais svars vai aptaukošanās
• Smēķēšana un alkohola lietošana
• Nesabalansēts uzturs
• Atsevišķu medikamentu ilgstoša lietošana, piemēram, kortikosteroīdi

Dzīvesveida korekcijas var mazināt komplikāciju risku un dažkārt palīdz arī samazināt iespēju saslimt ar divertikulītu.

Iespējamās komplikācijas

Lielu daļu divertikulīta gadījumu iespējams ārstēt mājas apstākļos, tomēr atsevišķās situācijās var attīstīties komplikācijas, kuru gadījumā nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība. Var veidoties abscess, kas ir norobežots bakteriālas infekcijas perēklis ar strutu uzkrāšanos. Tas parasti izraisa izteiktas sāpes un temperatūras paaugstināšanos. Abscesu visbiežāk ārstē ar antibakteriāliem līdzekļiem vai nodrošina tā drenāžu.

Vēl viena iespējamā komplikācija ir fistulas izveidošanās. Tā ir patoloģiska eja, kas savieno orgānus, kuri normāli nav savienoti, vai arī orgānu ar ādu. Atkarībā no fistulas lokalizācijas var parādīties ādas bojājums, pietūkums, sāpes vai neparasti izdalījumi.

Retāk var attīstīties zarnas sienas perforācija. Šāds stāvokļa pasliktinājums ir bīstams, jo var izraisīt peritonītu, kas ir smaga un ārstēšanu prasoša komplikācija.

Nopietna komplikācija ir arī zarnu nosprostojums. Tad fēces nevar pārvietoties un izvadīties, un pacientam var rasties krampjveida vēdersāpes, vēdera uzpūšanās, slikta dūša, vemšana un izteikti retāka vēdera izeja. Ja nosprostojums ir būtisks, ārstēšana var būt nepieciešama stacionārā, un dažkārt ir nepieciešama operatīva ārstēšana.

Kā ārstē divertikulītu?

Vieglas un nesarežģītas divertikulīta formas bieži ārstē mājās. Parasti ieteicams atpūsties, uzturēties siltumā un, ja nepieciešams, uz laiku izvēlēties šķidru vai ar zemu šķiedrvielu saturu bagātu uzturu. Pirmajās dienās ieteicams lietot viegli sagremojamus produktus, piemēram, vārītus dārzeņus, vārītus vai konservētus augļus, gaļas un olu ēdienus, kā arī piena produktus. Uzlabojoties pašsajūtai, šķiedrvielu daudzumu uzturā palielina pakāpeniski.

Kairinošas vai izteiktas sāpes mazina atbilstoši ārsta norādījumiem. Ir zināms, ka atsevišķi medikamenti, piemēram, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, var nebūt ieteicami, tādēļ vienmēr nepieciešama speciālista konsultācija.

Antibiotikas parasti nozīmē gadījumos, kad iekaisums ir smagāks vai ir attīstījušās komplikācijas. Vieglākās norisēs tās var būt vajadzīgas tikai atsevišķās situācijās. Dažas komplikācijas, piemēram, abscess vai fistula, nereti ārstē ķirurģiski, tomēr lielākajā daļā gadījumu operācija nav nepieciešama. Hroniskas, grūti kontrolējamas vai atkārtotas slimības formas reizēm tomēr prasa ķirurģisku ārstēšanu.

Kā samazināt saslimšanas risku?

Uzturam un dzīvesveidam ir būtiska nozīme divertikulīta riska mazināšanā. Ikdienā ieteicams palielināt šķiedrvielu īpatsvaru ēdienkartē, ierobežot sarkanās gaļas patēriņu, uzturēt regulāras fiziskās aktivitātes, saglabāt normālu ķermeņa masu un atteikties no kaitīgiem ieradumiem, tostarp smēķēšanas un regulāras alkohola lietošanas.

Cilvēkiem, kuri saskaras ar hronisku divertikulītu, parasti iesaka izvairīties no atsevišķu medikamentu pastāvīgas lietošanas, izņemot aspirīna lietošanu sirds un asinsvadu slimību profilaksei.

Citi aspekti un būtiska informācija

Ja saslimšana tiek konstatēta savlaicīgi un ārstēšana ir atbilstoša, tā parasti norit bez nozīmīgām ilgtermiņa sekām. Tomēr jāņem vērā, ka dažkārt iespējami recidīvi, tādēļ ir svarīgi ievērot ārsta norādījumus, sekot līdzi pašsajūtai un nekavēt vizīti ārstniecības iestādē, ja simptomi pastiprinās.

Jāatceras arī, ka pastāv citi stāvokļi, kuru izpausmes var līdzināties divertikulītam, piemēram, kairinātu zarnu sindroms, iekaisīgas zarnu slimības, apendicīts vai žultspūšļa iekaisums. Precīzu diagnozi iespējams noteikt tikai pēc pilnvērtīgas ārsta izvērtēšanas.

Daudziem pacientiem ar nesarežģītu divertikulītu pašsajūta uzlabojas jau aptuveni nedēļas laikā. Vienlaikus nav ieteicams patstāvīgi uzsākt ārstēšanu bez ārsta konsultācijas.

Īsumā par divertikulītu

Divertikulīts ir iekaisuma process, kas attīstās resnajā zarnā esošajos nelielajos izspīlējumos. Tipiskākais simptoms ir sāpes vēdera kreisajā pusē, kam bieži pievienojas slikta dūša, drebuļi un izmaiņas vēdera izejā. Lai gan atveseļošanās bieži iespējama mājas apstākļos, būtiski ir savlaicīgi pamanīt brīdinošas pazīmes un laikus parūpēties par veselību.