Kas ir hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS)?

Hroniska obstruktīva plaušu slimība, ko bieži apzīmē kā HOPS, ir ilgstoša plaušu patoloģija, kas veidojas hroniska elpceļu iekaisuma un pakāpeniska plaušu audu bojājuma dēļ. Šīs slimības gadījumā elpošana ar laiku kļūst arvien apgrūtinātāka, un bieži parādās pastāvīgs elpas trūkums. HOPS ietver tādas klīniskas formas kā emfizēma un hronisks bronhīts. Visbiežāk slimība attīstās daudzu gadu laikā, ilgstoši iedarbojoties tabakas dūmiem vai gaisa piesārņojumam.

HOPS tipi

Klīniskajā praksē HOPS visbiežāk iedala divos pamatveidos.

• Emfizēma – šī forma rodas, ja tiek bojātas plaušu gaisa maisiņu jeb alveolu sieniņas. Šādas izmaiņas traucē normālu gaisa plūsmu plaušās un parasti ir saistītas ar ilgstošu smēķēšanu.
• Hronisks bronhīts – pastāvīgs elpceļu kairinājums izraisa iekaisumu un pastiprina gļotu veidošanos. Tā rezultātā gaisam kļūst grūtāk nonākt plaušās, un elpošana pakāpeniski pasliktinās.

Kā HOPS ietekmē organismu

HOPS gadījumā plaušās attīstās vairāki iekaisuma izraisīti strukturāli un funkcionāli bojājumi, kas ilgtermiņā apgrūtina elpošanu. Šī procesa sekas ir šādas.

• Gaisa plūsmas samazināšanās: elpceļu sašaurināšanās dēļ mazāks gaisa daudzums spēj ieplūst plaušās un izplūst no tām.
• Gaisa aizture: iekaisuma dēļ izelpa kļūst nepilnīga, daļa gaisa paliek plaušās un veicina to pārmērīgu uzpūšanos.
• Gāzu apmaiņas traucējumi: alveolu sieniņu bojājuma dēļ organisms saņem mazāk skābekļa un izvada mazāk oglekļa dioksīda.
• Pastiprināta gļotu veidošanās: ilgstošs kairinājums palielina gļotu daudzumu elpceļos, kas papildus pasliktina elpošanu.

HOPS simptomi

HOPS pazīmes parasti attīstās pakāpeniski. Slimības sākumā var kļūt pamanāms, ka slodzes laikā, ejot vai sportojot, nogurums iestājas ātrāk, parādās elpas trūkums, veidojas ilgstošs klepus, kā arī biežāk izdalās vairāk gļotu.

Progresējot slimībai, simptomu intensitāte pieaug: elpas trūkums var būt jūtams arī miera stāvoklī, iespējama spiedoša sajūta vai sāpes krūtīs, kā arī vispārējs nespēks, jo elpot kļūst arvien grūtāk.

HOPS nereti norit ar paasinājumiem, kad simptomi strauji pastiprinās un saglabājas ilgāk nekā parasti. Šādu stāvokļa pasliktināšanos bieži izraisa vīrusu infekcijas vai pastiprināta saskare ar gaisa piesārņotājiem. Paasinājuma laikā elpošanas biežums var palielināties līdz vairāk nekā 25 reizēm minūtē, pulss var pārsniegt 110 sitienus minūtē, un skābekļa piesātinājums asinīs var samazināties līdz 90 % vai zemāk.

Kas veicina HOPS attīstību?

Galvenais HOPS cēlonis ir ilgstoša elpceļu saskare ar kairinošām vielām, kas izraisa iekaisumu un ar laiku bojā plaušas. Visbiežākais riska faktors ir smēķēšana, taču slimību var veicināt arī citi piesārņotāji, tvana gāze, ķīmisko vielu izgarojumi vai putekļi. Nozīmīgi ir arī turpmāk minētie riska faktori.

• Darba vides vai apkārtējās vides piesārņojums, kaitīgi putekļi un ķīmiskās vielas
• Pasīvā smēķēšana, ieelpojot citu cilvēku tabakas dūmus
• Rets iedzimts traucējums, ko dēvē par alfa-1 antitripsīna deficītu
• Biežas elpceļu infekcijas bērnībā

Kā nosaka HOPS?

Ja cilvēks ilgstoši ir smēķējis, ir bijis pakļauts gaisa piesārņojumam vai ikdienā izjūt elpas trūkumu un pastāvīgu klepu, ieteicams veikt pārbaudi, lai izvērtētu HOPS iespējamību. Diagnozes apstiprināšanai izmanto spirometriju, kas ir izmeklējums plaušu funkcijas novērtēšanai.

Izmeklējuma laikā persona iepūš gaisu spirometrā, kas precīzi reģistrē izelpotā gaisa tilpumu un plūsmas spēku. Ja forsētās izelpas tilpums pirmajā sekundē (FEV1) ir mazāks nekā 80 %, tiek noteikta HOPS diagnoze.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas plaušu slimību klasifikāciju HOPS smagumu iedala četrās stadijās atkarībā no FEV1 rādītāja.

• 1 stadija (viegla): FEV1 80 % vai vairāk no normas
• 2 stadija (vidēji smaga): FEV1 no 50 % līdz 80 %
• 3 stadija (smaga): FEV1 no 30 % līdz 50 %
• 4 stadija (ļoti smaga): FEV1 mazāk nekā 30 %

HOPS ārstēšanas iespējas

HOPS ārstēšanā galvenie uzdevumi ir simptomu kontrole un slimības gaitas vadība. Būtiski ir novērst kairinātājus, jo īpaši pārtraukt smēķēšanu. Tas palīdz palēnināt slimības progresēšanu un samazina paasinājumu risku.

Gadījumos, kad smēķēšanas atmešana sagādā grūtības, var tikt nozīmēti īpaši medikamenti vai ieteiktas atbalsta programmas.

Ja slimības norisi pasliktina gaisa piesārņojums, ir nepieciešams iespēju robežās izvairīties no kaitīgās iedarbības un nodrošināt pēc iespējas tīrāku dzīves vidi.

Simptomu mazināšanai bieži izmanto zāles, kas paplašina elpceļus un atvieglo gaisa ieplūdi plaušās. Nereti nozīmē ilgstošas darbības bronhodilatatorus, kā arī inhalējamos kortikosteroīdus iekaisuma samazināšanai.

Svarīga nozīme ir arī vakcinācijai pret biežākajām elpceļu infekcijām. Regulāra vakcinācija palīdz mazināt paasinājumu iespējamību.

Izteikta skābekļa trūkuma gadījumā var būt nepieciešama skābekļa terapija mājas apstākļos. Šim nolūkam izmanto aprīkojumu, kas caur deguna kanilu nodrošina papildu skābekļa padevi.

Ja standarta ārstēšanas pieejas vairs nav pietiekami efektīvas, var tikt apsvērti ķirurģiski risinājumi.

• Bullektomija – tiek izņemtas lielas gaisa dobumu zonas, kas traucē elpošanai
• Plaušu tilpuma samazināšanas operācija – tiek noņemta daļa bojāto plaušu audu, lai atvieglotu elpošanu
• Plaušu transplantācija – ļoti smagas slimības gadījumā tiek veikta donora plaušas pārstādīšana

HOPS izraisīti papildu veselības traucējumi

Hroniskas plaušu slimības nereti pavada arī citas veselības problēmas, tostarp sirds slimības, bronhektāzes, hroniska nieru mazspēja, paaugstināts holesterīna vai triglicerīdu līmenis, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, onkoloģiskas slimības, miega apnoja, insults vai miokarda infarkts.

Prognozes izvērtēšanai izmanto metodi, ko dēvē par BODE indeksu, kurā tiek ņemta vērā ķermeņa masa, elpošanas traucējumu izteiktība, elpas trūkuma līmenis un fiziskā slodzes tolerance. Jo zemāks ir šis indekss, jo labvēlīgāka parasti ir paredzamā slimības gaita.

Atbalsts un dzīve ar HOPS

Saziņa, savstarpējs atbalsts un pieredzes apmaiņa ar cilvēkiem, kuri dzīvo ar hroniskām plaušu slimībām, var būt nozīmīgs resurss ikdienā. Gan grupu, gan individuālas tikšanās, kā arī attālināts vai klātienes atbalsts var palīdzēt labāk pieņemt slimību un stiprināt motivāciju mainīt dzīvesveidu, īpaši situācijās, kad nepieciešams atteikties no smēķēšanas vai citiem kaitīgiem ieradumiem.

Ikdienas veselība HOPS gadījumā

Aktīvs ikdienas dzīvesveids var palīdzēt mazināt simptomus un palēnināt slimības progresēšanu. Regulāras fiziskās aktivitātes uzlabo plaušu funkciju un veicina labāku pašsajūtu. Ne mazāk svarīgi ir ievērot ārstu norādījumus, saglabāt sociālo aktivitāti un iespēju robežās mazināt stresu, jo tas palīdz uzturēt veselību un dzīves kvalitāti arī hroniskas slimības apstākļos.