Vairogdziedzera slimību cēloņi un riska faktori

Vairogdziedzera slimības parasti ir saistītas ar šī orgāna hormonu līdzsvara traucējumiem. Ja organisms sāk sintezēt pārmērīgu hormonu daudzumu, attīstās hipertireoze, savukārt samazinātas hormonu veidošanās gadījumā rodas hipotireoze. Tie ir divi biežākie vairogdziedzera darbības traucējumu veidi, kas var ietekmēt pašsajūtu, enerģijas līmeni un dažādas organisma funkcijas.

Kā darbojas vairogdziedzeris

Vairogdziedzeris ir neliels, tauriņam līdzīgs dziedzeris kakla priekšpusē. Tā galvenais uzdevums ir veidot būtiskus hormonus – trijodtironīnu (T3) un tiroksīnu (T4). Šie hormoni ietekmē vielmaiņas regulāciju, piedalās smadzeņu attīstības procesos, muskulatūras darbības kontrolē un gremošanas norisēs, kā arī ir saistīti ar emocionālās labsajūtas uzturēšanu.

Kāpēc attīstās hipertireoze

Hipertireoze rodas situācijās, kad vairogdziedzeris izdala pārāk daudz hormonu. Visbiežāk to izraisa iekaisuma procesi vai tā sauktie toksiskie mezgli, kas papildus pastiprināti producē hormonus. Retākos gadījumos traucējumu var būtiski ietekmēt hipofīzes darbības izmaiņas vai ļaundabīgi vairogdziedzera audzēji. Viena no izplatītākajām etioloģijām ir arī autoimūna saslimšana, kad imūnsistēma, piemēram, Greivsa slimības gadījumā, vēršas pret paša organisma šūnām un stimulē pārmērīgu hormonu izdalīšanos.

Kāpēc attīstās hipotireoze

Hipotireoze izpaužas tad, kad vairogdziedzeris saražo nepietiekamu hormonu daudzumu, un cilvēks nereti izjūt izteiktāku enerģijas trūkumu. Visbiežāk šāds stāvoklis veidojas autoimūnu slimību dēļ, piemēram, Hašimoto tireoidīta gadījumā, kad organisms pakāpeniski bojā vairogdziedzera audus.

Atsevišķiem cilvēkiem hipotireozi var izraisīt ārstēšana ar radioaktīvo jodu vai staru terapija – šīs metodes tiek izmantotas citu slimību ārstēšanā, taču var ietekmēt vairogdziedzera funkciju. Funkcionāli traucējumi var attīstīties arī pēcdzemdību periodā vai būt saistīti ar iedzimtiem vairogdziedzera attīstības traucējumiem.

Autoimūnie procesi un vairogdziedzera darbība

Ja imūnsistēma kļūdaini sāk uzbrukt vairogdziedzera audiem, attīstās autoimūnas saslimšanas. Visbiežāk sastopami divi varianti: Hašimoto tireoidīts, kas samazina hormonu produkciju, un Greivsa slimība, kuras gadījumā hormonu izdalās par daudz. Abas šīs slimības biežāk novēro sievietēm.

Faktori, kas palielina saslimšanas risku

Pastāv vairāki apstākļi, kas palielina iespējamību saskarties ar vairogdziedzera darbības traucējumiem. Pie tiem pieder:

• Vecums – īpaši paaugstināts risks sievietēm pēc 60 gadu vecuma
• Dzimums – sievietēm risks ir lielāks
• Autoimūnu slimību anamnēze – gan personīgā, gan ģimenes
• Hipofīzes darbības traucējumi
• Grūtniecība vai nesens pēcdzemdību periods
• Iepriekšēji ievainojumi vai ķirurģiskas manipulācijas vairogdziedzera apvidū
• Smēķēšana – tabakas izstrādājumi var traucēt normālu dziedzera darbību un veicināt iekaisuma procesus
• Iepriekš lietotas lielas jodu saturošu kontrastvielu devas ārstnieciskos nolūkos
• Noteiktu medikamentu lietošana, piemēram, litija preparāti garastāvokļa stabilizēšanai

Tādas saslimšanas kā Hašimoto tireoidīts vai Greivsa slimība nereti ir iedzimtas. Hormonu vajadzības īpaši mainās grūtniecības un menopauzes laikā – estrogēna līmeņa svārstību dēļ var pieaugt nepieciešamība pēc hormoniem, kas prasa īpašu uzmanību, lietojot vairogdziedzera hormonus.

Dzīvesveida ietekme uz vairogdziedzera veselību

Ne vienmēr ir iespējams ietekmēt ģenētiskos apstākļus, tomēr riska līmeni var noteikt arī atsevišķi dzīvesveida faktori. Īpaši būtiska ir smēķēšana, jo tabakas sastāvā esošās vielas var pasliktināt joda uzsūkšanos un veicināt iekaisuma reakcijas. Risks var palielināties arī pēc traumām, staru terapijas vai noteiktu zāļu lietošanas.

Kā nosaka vairogdziedzera darbības traucējumus

Daudzu vairogdziedzera slimību izpausmes var līdzināties citu bieži sastopamu saslimšanu simptomiem, tādēļ būtiskākais ir noteikt hormonu koncentrāciju ar asins analīzēm. Tas ļauj precīzi izvērtēt vairogdziedzera funkcionālo stāvokli un izvēlēties atbilstošu ārstēšanas pieeju.

Kopsavilkums

Hipertireozes attīstību var veicināt iekaisuma izmaiņas, vairogdziedzera mezgli, hipofīzes darbības traucējumi vai onkoloģiska saslimšana. Hipotireozes cēlonis bieži ir saistīts ar imūnsistēmas darbību, tomēr to var ierosināt arī staru terapija, radioaktīvais jods vai pēcdzemdību periods. Svarīgi sekot veselības stāvoklim, īpaši riska grupās, un regulāri pārbaudīt vairogdziedzera funkciju.