Multiplās sklerozes ārstēšana

Dzīve ar multiplo sklerozi ir saistīta ar nenoteiktību un plašu simptomu spektru, tādēļ būtiski ir orientēties pieejamajās ārstēšanas iespējās. Mūsdienās pacientiem ir pieejamas dažādas pieejas, tostarp specifiska medikamentoza terapija, intravenozas infūzijas, rehabilitācija, dzīvesveida korekcijas un arī papildmetodes. Lai gan multiplo sklerozi šobrīd nav iespējams pilnībā izārstēt, individuāli izvēlēts ārstēšanas un atbalsta plāns var palīdzēt saglabāt labu dzīves kvalitāti.

Medikamentozās ārstēšanas iespējas

Multiplo sklerozi ārstēšanā lietotie medikamenti pamatā iedalās divās grupās: slimības gaitu modificējoša terapija un zāles simptomu kontrolei. Slimības gaitu ietekmējošie preparāti visbiežāk tiek izvēlēti kā pamatārstēšana, jo tie iedarbojas uz imūnsistēmu, kavē jaunu bojājumu veidošanos, samazina paasinājumu biežumu un var mazināt smagas invaliditātes risku nākotnē.

Šie medikamenti ir pieejami vairākās formās: injekcijas (intramuskulāri vai zemādā), perorāla lietošana un intravenozas ievades veidā (infūzijas). Daļa no tiem tiek izmantoti arī ar multiplo sklerozi saistītu sindromu gadījumā, kā arī progresējošās vai īpaši aktīvās slimības formās.

Injicējamie preparāti: interferoni un glatiramēra acetāts

Pie ilgstoši izmantotiem un labi izpētītiem līdzekļiem pieder beta interferoni, piemēram, interferons beta-1a un interferons beta-1b. Tie palīdz mazināt autoimūnu iekaisumu un samazina jaunu bojājumu veidošanos galvas un muguras smadzenēs. Parasti panesība ir laba; visbiežāk novēro injekcijas vietas apsārtumu un sāpes, bet retāk var parādīties gripai līdzīgi simptomi.

Cits injicējams medikaments ir glatiramēra acetāts, piemēram, Copaxone vai Glatopa. Tas ietekmē imūnās sistēmas reakcijas virzienu, mazinot uzbrukumus nervu apvalkam. Injekcijas vietas reakcijas ir biežas, savukārt atsevišķos gadījumos pacienti var izjust sirdsklauves vai trauksmi, kas parasti pāriet īsā laikā.

Ļoti retos gadījumos šie medikamenti var izraisīt izteiktu alerģisku reakciju. Ja parādās izsitumi, sejas pietūkums, elpošanas vai rīšanas traucējumi, palīdzība jāmeklē nekavējoties.

Perorālie medikamenti: jaunākas izvēles iespējas

Klīniskajā praksē arvien plašāk tiek izmantoti perorāli lietojami medikamenti, jo tie daudziem pacientiem ir ērtāki. Šajā grupā ietilpst fingolimods, siponimods, ozanimods un citi. Tie iedarbojas uz imūnsistēmu, ierobežojot noteiktu šūnu nokļūšanu galvas smadzenēs. Šie preparāti var tikt lietoti arī bērniem no 10 gadu vecuma. Sākot terapiju, parasti veic izmeklējumus, lai izvērtētu sirds, aknu un imūnsistēmas funkciju.

Pie perorālajiem līdzekļiem pieder arī dimetilfumarāts (Tecfidera), diroksimelfumarāts (Vumerity) un monometilfumarāts (Bafiertam). To darbības mehānisms nav pilnībā izskaidrots, tomēr tie ir saistīti ar iekaisuma un oksidatīvā stresa mazināšanu nervu sistēmā. Iespējamas gremošanas sistēmas sūdzības vai ādas pietvīkums.

Citi perorāli lietojami preparāti, piemēram, teriflunomīds vai kladribīns, tiek izmantoti aktīvu vai smagāku slimības formu gadījumā. Atsevišķi medikamenti var ietekmēt aknu darbību vai samazināt imūnās aizsardzības spējas, tāpēc nepieciešama regulāra asins analīžu kontrole un riska izvērtēšana, piemēram, grūtniecības iestāšanās gadījumā.

Infūziju terapija

Smagos vai strauji progresējošos gadījumos var izvēlēties infūziju terapiju, kad medikaments tiek ievadīts tieši vēnā ārstniecības iestādē. Šādas metodes izmanto, ja citas zāles nav bijušas pietiekami efektīvas vai slimība ir ļoti aktīva. Infūziju terapija parasti tiek saistīta ar regulāru medicīnisku novērošanu, jo iespējamas izteiktākas blakusparādības.

Progresējošām vai grūti ārstējamām formām nozīmīgi var būt tādi preparāti kā okrelizumabs, natalizumabs, alemtuzumabs un mitoksantrons. Pirms terapijas uzsākšanas nepieciešams individuāls izvērtējums, un atsevišķos gadījumos ārstēšana pieejama tikai specializētos centros. Ir svarīgi ievērot ārsta norādes un noteiktajā laikā veikt nepieciešamos izmeklējumus.

Simptomu kontroles pieejas

Multipla skleroze var izpausties ar dažādiem simptomiem, piemēram, izteiktu nogurumu, neiropātiskām sāpēm, muskuļu spazmām, depresiju vai urinēšanas traucējumiem. Līdz ar to medikamenti tiek piemeklēti atbilstoši konkrētajām sūdzībām un to intensitātei.

• Noguruma mazināšanai atsevišķos gadījumos var nozīmēt vielas, kas stimulē nervu sistēmu.
• Nervu izcelsmes sāpes parasti ārstē ar noteiktiem pretepilepsijas līdzekļiem vai ar atsevišķiem antidepresantiem.
• Muskuļu stīvuma un spazmu gadījumā var lietot muskuļus atslābinošus medikamentus.

Simptomu kontrolei var tikt izmantoti arī citu grupu medikamenti, un izvēle ir atkarīga no tā, kuras izpausmes pacientam ikdienā rada vislielākās grūtības.

Rehabilitācija: atbalsts kustībām un ikdienas aktivitātēm

Fizikālā terapija un ergoterapija ir būtiska kompleksas aprūpes sastāvdaļa. Fizioterapeits var palīdzēt izveidot drošu vingrojumu programmu, stiprināt vājākos muskuļus un apgūt praktiskus paņēmienus ikdienas darbību veikšanai. Arī mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes nereti pozitīvi ietekmē pašsajūtu un dzīves kvalitāti.

Dzīvesveida nozīme

Lai gan specifiskie medikamenti ir multiplo sklerozes ārstēšanas pamats, dzīvesveida izmaiņas arī var uzlabot pašsajūtu un nereti atvieglot simptomu kontroli. Būtiska ir sadarbība ar ārstējošo ārstu, gan izvēloties uztura pieeju, gan plānojot citus ikdienas ieradumu pielāgojumus.

Uzturs un uztura bagātinātāji

Piemērotas ēšanas stratēģijas izvēle var prasīt laiku, jo vienota risinājuma nav. Pētījumu par dažādu diētu ietekmi ir ierobežoti, tāpēc parasti tiek izmēģināts un novērots, kas konkrētajam pacientam ir piemērotākais.

• Paleo
• Vidusjūras
• Swank
• Ketogēnā
• Badošanos imitējošā

Daļa pētījumu norāda uz iespējamu ieguvumu, savukārt citi rada jautājumus par efektivitāti. Visbiežāk tiek uzsvērta augu valsts produktu, pilngraudu, liesa olbaltumvielu avota un veselīgu tauku iekļaušana uzturā, vienlaikus ierobežojot rūpnieciski pārstrādātus produktus, cukuru un sāli.

Uzmanība nereti tiek pievērsta D vitamīnam un probiotiķiem, jo pētījumos ir aprakstīts iespējams ieguvums. Tomēr pirms uztura bagātinātāju lietošanas uzsākšanas nepieciešama konsultācija ar speciālistu.

Miega kvalitāte

Miega traucējumi, bezmiegs vai nepietiekami kvalitatīva atpūta multiplo sklerozes gadījumā ir bieži. Tādēļ ir svarīgi meklēt iemeslus un, ja nepieciešams, iesaistīt ārstu. Var palīdzēt arī ikdienas paradumi, piemēram, regulārs miega režīms, mierīgas vides nodrošināšana, kā arī atteikšanās no kofeīna un alkohola vairākas stundas pirms gulētiešanas. Miega dienasgrāmata var palīdzēt pamanīt saistību starp ieradumiem un pašsajūtu.

Komplementārā (alternatīvā) medicīna

Daļa pacientu izvēlas papildu metodes pašsajūtas uzlabošanai, tomēr tās neaizstāj pamatterapiju. Bieži tiek izvēlēti relaksācijas un apzinātības paņēmieni, piemēram, progresīvā muskuļu relaksācija, joga un meditācija. Šīs metodes nereti saista ar stresa mazināšanu, garastāvokļa uzlabošanu un vispārējās pašsajūtas stabilizēšanu.

Eksperimentālās ārstēšanas metodes

Pētniecība turpina attīstīties, un tiek izstrādāti jauni medikamenti un terapijas virzieni. Notiek pētījumi ar monoklonālajām antivielām un citām vielām. Kā viens no eksperimentālajiem virzieniem ir estriola, sievišķā hormona, lietošana. Pētījumu dati liecina, ka tas var mazināt iekaisumu un samazināt paasinājumu biežumu, taču šī pieeja šobrīd tiek vērtēta tikai klīniskajos pētījumos.

Vēl viena nākotnes iespēja ir cilmes šūnu terapija. Ar šo metodi tiek saistīta cerība, ka imūnsistēmu varētu pārveidot jeb pārstartēt, lai apturētu mielīna bojājumu. Sākotnējos pētījumos daļai pacientu novērots stāvokļa uzlabojums, tomēr procedūras ir saistītas arī ar būtiskiem riskiem, tostarp imūnsistēmas nomākumu, smagām infekcijām un citām blaknēm.

Galīgus secinājumus par ilgtermiņa drošumu un efektivitāti būs iespējams izdarīt tikai pēc plašākiem, stingri kontrolētiem klīniskiem pētījumiem.