6 nakts priekškambaru mirdzēšanas simptomi un palīdzības iespējas

Priekškambaru mirdzēšana jeb AFib ir visbiežāk sastopamais sirds ritma traucējumu veids. Šī aritmija izraisa neregulāru sirds augšējo dobumu saraušanos un ir saistīta ar paaugstinātu nopietnu komplikāciju risku, tostarp insultu vai miokarda infarktu.

Apskats par nakts simptomiem

Lai gan priekškambaru mirdzēšana visbiežāk izpaužas dienas laikā, daļai pacientu nepatīkami simptomi parādās arī naktī. Tas var pasliktināt miega kvalitāti un apgrūtināt pilnvērtīgu, ilgstošu atpūtu.

Kā izpaužas nakts AFib simptomi

Naktī sirdsklauves un citas sajūtas nereti šķiet izteiktākas nekā dienā. Atrodoties miera stāvoklī un klusā vidē, pat nelielas izmaiņas organismā kļūst pamanāmākas. Biežākās priekškambaru mirdzēšanas pazīmes nakts laikā ir:

• sirdsklauves, trīcēšanas sajūta vai sitieni krūškurvī
• neparasta sajūta krūtīs, pamostoties naktī
• trauksmes sajūta uzreiz pēc pamošanās
• atkārtota pamošanās nakts laikā

Kāpēc priekškambaru mirdzēšanas epizodes naktī var būt izteiktākas

Ir vairāki iemesli, kādēļ AFib epizodes var šķist īpaši intensīvas tieši atpūtas laikā:

• miega traucējumi: dziļā miegā sirdsdarbības frekvence fizioloģiski samazinās, taču pēkšņa pamošanās (piemēram, elpošanas paužu dēļ) var izjaukt šo ritmu. Tas rada papildu slodzi sirdij, īpaši priekškambaru mirdzēšanas gadījumā;
• paaugstināta uztvere: miera apstākļos un bez ārējiem kairinātājiem sirds ritma pārrāvumi var šķist daudz spēcīgāki, nekā tie objektīvi ir;
• kofeīns un alkohols: šo vielu lietošana vakaros var veicināt sirds ritma izmaiņas, tādēļ naktī var palielināties sirdsklauves iespējamība;
• dehidratācija: nepietiekams šķidruma daudzums organismā vai elektrolītu līdzsvara traucējumi var veicināt biežāku vai izteiktāku sirdsdarbību.

Miega traucējumi, kas saistīti ar priekškambaru mirdzēšanu

Cilvēkiem ar priekškambaru mirdzēšanu nereti vienlaikus ir arī citi miega traucējumi. Šie stāvokļi var pastiprināt AFib simptomus:

• miega apnoja jeb elpošanas pauzes miegā. Visbiežāk tā novērojama, ja augšējos elpceļos veidojas apgrūtinājums, nereti liekā svara vai specifiskas mutes un rīkles anatomijas dēļ. Šādas problēmas tiek konstatētas pat līdz 80 % cilvēku ar sirds slimībām;
• nemierīgo kāju sindroms, kam raksturīgas biežas, nekontrolējamas kāju kustības naktī, un tas tiek saistīts ar lielāku AFib atkārtošanās risku;
• bezmiegs, kas var izpausties kā grūtības iemigt, atkārtota pamošanās vai pārāk agrīna pamošanās, un šis stāvoklis arī var būt saistīts ar sirds ritma traucējumiem.

Ja šie traucējumi netiek ārstēti, palielinās komplikāciju iespējamība, tostarp insults, demences attīstība, sirds mazspēja vai pat pēkšņa sirdsdarbības apstāšanās.

Ieteikumi miega uzlabošanai priekškambaru mirdzēšanas gadījumā

Miega kvalitātes uzlabošanās var būtiski mazināt AFib izpausmes. Nodrošinot atbilstošu atpūtu un piemērotu vidi, var uzlabot arī vispārējo sirds veselību. Tālāk minētie vienkāršie soļi var palīdzēt stabilizēt miega režīmu un mazināt nakts sūdzību biežumu:

• iet gulēt un celties aptuveni vienā un tajā pašā laikā katru dienu;
• ja iespējams, ierobežot dienas snaudas;
• nodrošināt, lai guļamistaba būtu klusa, tumša un ar komfortablu temperatūru;
• izvēlēties ērtu un kvalitatīvu gultasveļu;
• izvairīties no ekrāniem (telefons, dators, televizors) vismaz 30–60 minūtes pirms miega;
• praktizēt relaksācijas paņēmienus, piemēram, meditāciju, dziļo elpošanu vai apzinātības tehnikas;
• nelietot alkoholu un kofeīnu vēlā pēcpusdienā vai vakarā;
• dienas gaitā uzņemt pietiekamu ūdens daudzumu;
• atsevišķos gadījumos var būt nepieciešama ķermeņa masas samazināšana, īpaši, ja ir aizdomas par obstruktīvu miega apnoju vai tā ir diagnosticēta.

Kad nepieciešams nekavējoties doties uz slimnīcu

Priekškambaru mirdzēšana jebkurā laikā var palielināt miokarda infarkta vai insulta risku, tādēļ bīstami simptomi nav jāignorē. Steidzami dodieties uz slimnīcu, ja parādās kāds no šiem simptomiem:

• izteikts spiediens vai sāpes krūškurvja vidusdaļā
• sāpes, kas izstaro uz vienu vai abām rokām, muguru, kaklu, žokli vai vēderu
• elpas trūkums, kas var būt ar vai bez sāpēm krūtīs
• auksti sviedri, slikta dūša vai izteikts reibonis
• pēkšņs sejas, rokas vai kājas nejutīgums vienā ķermeņa pusē
• runas traucējumi vai grūtības saprast runu
• pēkšņa redzes pasliktināšanās vai koordinācijas traucējumi
• ļoti stipras, iepriekš nepieredzētas galvassāpes
• samaņas zudums

Nobeigumā

Priekškambaru mirdzēšana ir bieži sastopams sirds ritma traucējums, kas īpaši naktī var radīt nepatīkamas sajūtas un pasliktināt miegu. Ja nakts laikā novērojama nemierīga sirdsdarbība, būtu svarīgi noskaidrot, vai nav miega apnojas vai citu līdzīgu miega traucējumu. Ieviešot stabilu dienas režīmu, ievērojot miega higiēnu un pievēršot uzmanību savam vispārējam stāvoklim, ir iespējams uzlabot miegu un mazināt nopietnu komplikāciju risku. Ja parādās bīstami simptomi, kavēties nevajadzētu, jo neatliekama medicīniskā palīdzība var glābt dzīvību.