Kas ir galvassāpes?

Galvassāpes ir viena no visbiežāk sastopamajām veselības sūdzībām visā pasaulē. Lai gan lielākajā daļā gadījumu tās nav dzīvībai bīstamas, akūtas vai ilgstošas sāpes var būtiski traucēt ikdienas aktivitātes un pasliktināt dzīves kvalitāti. Šajā rakstā apkopoti galvassāpju veidi, to pazīmes, biežākie cēloņi, atpazīšanas un simptomu mazināšanas vai kontroles iespējas, kā arī situācijas, kad galvassāpes var liecināt par nopietnu stāvokli.

Galvassāpju tipi

Galvassāpes parasti iedala divās pamatgrupās: primārajās un sekundārajās. Primārās galvassāpes ir patstāvīgi traucējumi, kas nereti rodas bez skaidri identificējama ārēja iemesla. Tās bieži ir hroniskas, proti, atkārtojas vai saglabājas ilgstoši. Savukārt sekundārās galvassāpes attīstās kā citas slimības vai stāvokļa sekas.

• Spriedzes tipa galvassāpes – visizplatītākais veids, kam raksturīga spiedoša sajūta abās galvas vai kakla pusēs, it kā deniņus savilktu stīpa. Parasti nav izteiktu pavadošu simptomu, un sajūtas mēdz būt nespecifiskas.
• Migrēna – intensīvas, pulsējošas sāpes, visbiežāk vienā galvas pusē. Lēkmes var ilgt no vairākām stundām līdz vairākām diennaktīm un nereti noris kopā ar sliktu dūšu, jutību pret gaismu vai skaņām, kā arī redzes traucējumiem (auru).
• Trigeminālās autonomās cefalalģijas – ļoti spēcīgas un salīdzinoši retas galvassāpes, kas izpaužas ar atkārtotām lēkmēm, dažkārt vairākas reizes dienā. Sāpes visbiežāk lokalizējas aiz acs vai deniņa apvidū. Klastera galvassāpes ir viena no šīs grupas formām.
• Hemicrania continua – nepārtrauktas, vienā galvas vai sejas pusē lokalizētas sāpes, kurām var pievienoties iesnas vai slikta dūša.
• Jaunas ikdienas persistējošas galvassāpes – ilgstošas, vidējas līdz stipras intensitātes sāpes abās galvas pusēs, bieži vien kopā ar sliktu dūšu vai citiem simptomiem.
• Ledus dūriena tipa sāpes – īslaicīgas (līdz 10 sekundēm), ļoti asas, dūrienveida sāpes ap acu apvidu. Retāk sastopamas primārās galvassāpes.
• Hipniskas galvassāpes – rodas naktī, parasti skarot abus galvas pusložu apvidus; intensitāte pārsvarā ir vidēja, un atsevišķos gadījumos tās pavada slikta dūša vai gaismas jutība.

Sekundārās galvassāpes var izraisīt pamatā esošas veselības problēmas. Biežāk sastopamie veidi:

• Pēctraumas galvassāpes – parādās 48 stundu laikā pēc galvas sasituma. Nereti sāpes ir pulsējošas vai spiedošas, iespējams reibonis vai atmiņas pasliktināšanās.
• Alerģiskas (sinusu) galvassāpes – saistītas ar deguna blakusdobumu iekaisumu; raksturīgs spiediens deguna, vaigu un deniņu apvidū.
• Pēkšņas ļoti stipras (zibensveida) galvassāpes – īpaši intensīvas sāpes, kas attīstās dažu minūšu laikā. Tās var būt nopietnas slimības pazīme, piemēram, galvas smadzeņu asiņošanas gadījumā.
• Medikamentu pārmērīgas lietošanas izraisītas galvassāpes – biežāk novērojamas cilvēkiem, kuri ilgstoši un regulāri lieto pretsāpju līdzekļus. Pārtraucot šo zāļu lietošanu, galvassāpes parasti mazinās.
• Dehidratācijas galvassāpes – rodas šķidruma trūkuma dēļ organismā un var būt jūtamas visā galvā vai noteiktā tās daļā.

Galvassāpju simptomi

Sāpju lokalizācija un raksturs, kā arī pavadošās izpausmes atšķiras atkarībā no galvassāpju veida. Visbiežāk tiek novēroti šādi simptomi:

• Spiediena sajūta vai sāpes deniņos, pakauša apvidū vai sejā
• Savilkuma sajūta, it kā galvu cieši aptvertu gredzens
• Pulsējošas sāpes, kas nereti pastiprinās, kustinot galvu
• Pēkšņas, šaujošas sāpes kakla apvidū
• Slikta dūša vai vemšana (īpaši migrēnas vai klastera galvassāpju gadījumā)
• Paaugstināta jutība pret gaismu, skaņu vai smaržām
• Redzes traucējumi, piemēram, mirgošana vai zigzagveida raksti acu priekšā
• Nogurums, nespēks, koncentrēšanās grūtības
• Tirpšana vai jušanas mazināšanās rokās vai kājās
• Redzes dubultošanās
• Gremošanas traucējumi, piemēram, caureja

Kas izraisa galvassāpes?

Galvassāpes visbiežāk rodas tad, kad tiek kairinātas trīszaru nerva (nervus trigeminus) struktūras, kas nodrošina jušanas impulsu pārvadi no skalpa, galvaskausa asinsvadiem, smadzeņu apvalkiem, sejas un citām galvas un kakla zonām.

Šo nervu receptorus var aktivēt dažādi kairinātāji vai slimības, un tie nosūta signālus uz galvas smadzeņu centriem, kas iesaistīti sāpju uztverē. Šāda reakcija var būt gan citas patoloģijas radīta, gan primāru galvassāpju traucējumu izpausme.

Biežākie hronisku sāpju iemesli

• Primārie galvassāpju traucējumi, piemēram, migrēna vai hemicrania continua
• Bieža pretsāpju līdzekļu lietošana, kas var veicināt medikamentu pārmērīgas lietošanas galvassāpes
• Stress un garastāvokļa traucējumi, piemēram, depresija vai trauksmes traucējumi
• Iekaisuma procesi vai asinsvadu problēmas galvas smadzeņu apvidū
• Galvas smadzeņu audzēji (aptuveni pusei pacientu ar ļaundabīgiem smadzeņu audzējiem novēro arī pastāvīgas galvassāpes)
• Galvas traumas

Ir cilvēku grupas, kurām hronisku galvassāpju risks ir paaugstināts. Tās biežāk novēro 25–50 gadu vecumā, kā arī biežāk cilvēkiem, kuri lieto alkoholu. Risku palielina liekais svars, paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, miega traucējumi un depresija.

Pamošanās no miega vai saraustīts miegs var paaugstināt jutību pret sāpēm, jo mainās smadzeņu darbības režīms. Miega trūkums, nakts elpošanas traucējumi vai alkohola lietošana palielina rīta galvassāpju iespējamību.

Kas provocē galvassāpes?

Galvassāpju izraisītāji katram cilvēkam var atšķirties, un tie ir saistīti ar individuālo jutību un konkrēto galvassāpju tipu. Visbiežāk minētie provokatori:

• Emocionāls stress
• Spilgta gaisma vai troksnis
• Hormonālas svārstības, piemēram, menstruāciju laikā
• Ēdienreižu izlaišana
• Nekvalitatīvs miegs vai pārmērīgi ilgs miegs
• Spēcīgas smaržas, piemēram, parfimērija vai dūmi
• Alkohols
• Noteikti pārtikas produkti: nogatavināti sieri, kūpināti gaļas izstrādājumi, fermentēti produkti, tumšā šokolāde
• Fiziska slodze
• Kakla sāpes vai muskuļu sasprindzinājums
• Krasas laikapstākļu izmaiņas

Grūtniecības laikā, īpaši pirmajā trimestrī un pēc dzemdībām, hormonālo svārstību dēļ var pieaugt primāro galvassāpju biežums, tostarp migrēnas, spriedzes tipa galvassāpju vai trigeminālo autonomo cefalalģiju epizožu skaits.

Kad galvassāpes var būt bīstamas?

Atsevišķos gadījumos galvassāpes var norādīt uz nopietnu vai dzīvībai bīstamu stāvokli. Neatliekama palīdzība nepieciešama, ja novērojams kāds no šiem gadījumiem:

• Pēkšņi sākusies ļoti izteikta galvassāpe, kas ir stiprākā dzīvē pieredzētā
• Sāpes sākas vienlaikus ar apziņas traucējumiem
• Parādās apjukums, atmiņas traucējumi vai personības izmaiņas
• Galvassāpes rodas pēc traumas
• Ļoti stipras, pēkšņas sāpes kopā ar kakla stīvumu
• Sāpes kopā ar drudzi un sliktu dūšu, ja nav cita skaidrojuma
• Kopā ar galvassāpēm parādās nespēks, tirpšana vai kustību traucējumi ekstremitātēs
• Lēkmes kļūst arvien intensīvākas vai notiek arvien biežāk
• Notiek izteiktas galvassāpju rakstura izmaiņas
• Bērniem ir pastāvīgas vai atkārtotas galvassāpes
• Krampju epizodes vai elpošanas traucējumu epizodes vienlaikus ar galvassāpēm
• Biežas galvassāpes (vairāk nekā divas reizes nedēļā)
• Pēkšņi sākusies ilgstoša ikdienas galvassāpe cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma
• Jaunas galvassāpes cilvēkiem ar onkoloģiskām slimībām vai imūndeficīta stāvokļiem

Kā nosaka galvassāpju traucējumus?

Galvassāpju diagnostika visbiežāk balstās uz simptomu izvērtēšanu un fizikālu izmeklēšanu. Ārsts apkopo informāciju par vispārējo veselības stāvokli, ģimenes anamnēzi, lietotajiem medikamentiem, sāpju biežumu, ilgumu, intensitāti, lokalizāciju un pavadošajiem simptomiem lēkmju laikā. Tāpat nozīmīgi ir noskaidrot, kādi faktori sāpes provocē, un kādā vecumā parādījās pirmās pazīmes.

Daudzos gadījumos ar šo izvērtējumu pietiek, tomēr noteiktās situācijās var būt nepieciešami papildu izmeklējumi, piemēram, galvas smadzeņu datortomogrāfija (DT), magnētiskā rezonanse (MR), asins, urīna vai cerebrospinālā šķidruma analīzes, lai izslēgtu insultu, infekciju, asinsvadu patoloģiju vai citas slimības.

Kā mazināt galvassāpes mājas apstākļos?

Galvassāpju gadījumā nereti palīdz vienkārši paņēmieni, kurus iespējams izmantot patstāvīgi:

• Īsa snauda vai atpūta
• Pietiekama ūdens uzņemšana
• Aukstas kompreses uzlikšana uz pieres
• Apgaismojuma samazināšana vai acu aizsegšana
• Kofeīnu saturošu dzērienu lietošana, piemēram, kafija
• Viegla deniņu apvidus masāža

Ko darīt, ja galvassāpes nepāriet?

Ja galvassāpes ir noturīgas, ilgstošas vai atkārtojas (piemēram, migrēnas vai hroniskas ikdienas galvassāpes), ārsts var ieteikt medikamentozu ārstēšanu. Visbiežāk tiek izmantoti nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piemēram, ibuprofēns) vai citi bezrecepšu pretsāpju līdzekļi (piemēram, paracetamols), tomēr tos nevajadzētu lietot biežāk kā trīs reizes nedēļā.

Smagākos gadījumos ārsts var nozīmēt spēcīgākus preparātus, piemēram, triptānus vai citus recepšu medikamentus.

Ieteikumi biežu vai pastāvīgu galvassāpju kontrolei

Ja galvassāpes kļūst biežas vai parādās ik dienu, var būt lietderīgi ieviest vairākus ieradumus, kas var palīdzēt samazināt lēkmju skaitu vai to intensitāti.

• Lietot profilaktiskus medikamentus, ja tos nozīmējis ārsts
• Veidot galvassāpju dienasgrāmatu, fiksējot lēkmju biežumu, ilgumu, pavadošos simptomus un iespējamos izraisītājus
• Rūpēties par kvalitatīvu miegu un ievērot regulāru režīmu
• Atteikties no alkohola un smēķēšanas
• Regulāri kustēties un sportot
• Ievērot pilnvērtīgu, sabalansētu uzturu un izvairīties no produktiem, kas konkrētajā gadījumā var provocēt galvassāpes
• Praktizēt apzinātības metodes, meditāciju vai relaksācijas vingrinājumus
• Izmēģināt bioatgriezenisko saiti vai kognitīvi biheiviorālo terapiju, ja to iesaka speciālists
• Daļai cilvēku var būt noderīgas alternatīvas metodes, piemēram, akupunktūra

Lielākajai daļai cilvēku galvassāpes iespējams kontrolēt, piemēroti apvienojot dzīvesveida un ārstēšanas stratēģijas. Būtiski ir sekot simptomiem, atpazīt bīstamas pazīmes un nepieciešamības gadījumā savlaicīgi vērsties pie ārsta.