Ko nozīmē galvassāpju lokalizācija

Galvassāpes ir bieža sūdzība, un tās var izpausties dažādās galvas zonās: aptverot visu galvu vai koncentrējoties tikai vienā pusē, pieres apvidū, galvas virsdaļā vai pakauša rajonā. Sāpju lokalizācija nereti palīdz orientēties, kāda veida galvassāpes varētu būt, kā arī saprast, vai nepieciešama medicīniska palīdzība.

Galvassāpju lokalizācija un veidi

Galvassāpes parasti iedala primārajās un sekundārajās. Primārās galvassāpes, piemēram, spriedzes tipa galvassāpes vai migrēna, pašas par sevi ir pamatslimība. Savukārt sekundārās galvassāpes rodas kā citu slimību vai stāvokļu sekas, piemēram, infekciju, traumu, grūtniecības vai medikamentu lietošanas dēļ.

Ja sāp visa galva

Situācijās, kad sāpes jūtamas visā galvā, tās dēvē par ģeneralizētām galvassāpēm. Sajūta var būt gan spiedoša, gan pulsējoša.

• Spriedzes tipa galvassāpes visbiežāk ir abpusējas un rada sajūtu, it kā ap galvu būtu cieša, spiedoša josla. Var pastiprināties jutība pret gaismu vai troksni.
• Migrēnai raksturīgas intensīvas, pulsējošas sāpes, kas var skart vienu vai abas galvas puses. Sāpes mēdz pastiprināties kustību laikā, un tās nereti pavada slikta dūša, vemšana, paaugstināta jutība pret gaismu un skaņu.
• Vīrusu infekcijas, piemēram, saaukstēšanās vai gripa, var izraisīt gan pulsējošas, gan spiedošas galvassāpes kopā ar citiem simptomiem.
• Pēc smadzeņu satricinājuma galvassāpes bieži apraksta kā spiediena sajūtu; vienlaikus var būt reibonis, slikta dūša vai atmiņas traucējumi.
• Meningīts ir bīstama infekcija, kas var izraisīt izteiktas, difūzas galvassāpes kombinācijā ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru un sprandas stīvumu.
• Smadzeņu audzējs ir retāks, taču nozīmīgs iemesls, kad galvassāpes ir noturīgas, trulas vai migrēnai līdzīgas; iespējama arī slikta dūša un vemšana.
• Išēmisks insults, kad nosprostojas asinsvads, var līdzināties migrēnai vai spriedzes tipa galvassāpēm; vienlaikus var parādīties sejas noslīdējums, nespēks vienā ķermeņa pusē, vemšana vai izmainīta runa.
• Pēkšņas, ļoti stipras pērkona tipa galvassāpes nereti saistītas ar smadzeņu asinsvada plīsumu, proti, hemorāģisku insultu.
• Asinsspiediena svārstības arī var izraisīt galvassāpes: paaugstināta asinsspiediena gadījumā sāpes var būt pulsējošas vai izteikti saasinātas, bet pazemināta asinsspiediena gadījumā tās var parādīties kopā ar citiem simptomiem.

Sāpes vienā galvas pusē

Ja galvassāpes jūtamas tikai vienā pusē, biežāk tiek apsvērtas šādas iespējas:

• Migrēna visbiežāk skar vienu galvas pusi, taču var izplatīties plašāk.
• Klastera jeb kūlīšu galvassāpes ir ļoti intensīvas un grūti panesamas; parasti tās lokalizējas ap aci vai deniņu apvidū. Var novērot sejas apsārtumu, asarošanu, deguna nosprostojumu, kā arī izteiktu nemieru.
• Hemicrania continua izpaužas kā pastāvīgas, ikdienas vienpusējas sāpes, kas var turpināties mēnešiem; nereti vienlaikus ir acs apsārtums un deguna nosprostojums vai iesnas.
• Paroksizmāla hemikrānija ir reta, ar spēcīgiem, krampjveida sāpju uzliesmojumiem ap aci vai deniņa zonā; epizodes parasti sākas un beidzas pēkšņi.
• Milzu šūnu arterīts, proti, asinsvadu iekaisums, biežāk izraisa izteiktas sāpes vienā deniņa pusē, galvas ādas jutīgumu, redzes izmaiņas vai žokļa sāpes košļājot.
• Dzemdes kakla izcelsmes jeb cervikogēnas galvassāpes sākas kaklā un izstaro uz seju vai galvas priekšējo daļu; tās var būt tikai vienā pusē.
• Pēc galvas traumas sāpes var būt gan vienpusējas, gan abpusējas un bieži kļūst izteiktākas kustoties.

Sāpes pieres apvidū

Sāpes pierē vai galvas priekšējā daļā bieži ir saistītas ar šādiem stāvokļiem:

• Spriedzes tipa galvassāpes nereti sākas pieres rajonā un vēlāk izplatās uz pakauša pusi.
• Migrēnas gadījumā sāpes var būt pierē vienā vai abās pusēs.
• Klastera galvassāpes vienmēr ir vienpusējas un parasti lokalizējas deniņa tuvumā, virs acs vai pieres apvidū.
• Sinusīts var izraisīt spiediena vai smaguma sajūtu pierē vai vaigos; bieži tas kombinējas ar deguna nosprostojumu un izdalījumiem, un var attīstīties vīrusu, baktēriju vai alerģijas dēļ.
• Milzu šūnu arterīts var izpausties arī pieres apvidū, īpaši deniņu tuvumā.

Sāpes galvas virsdaļā

Galvassāpes galvas virsdaļā var rasties dažādu iemeslu dēļ, sākot no miega trūkuma un pārmērīgas kofeīna lietošanas līdz zobu problēmām.

• Spriedzes tipa galvassāpes nereti lokalizējas galvas virsdaļā un ir saistītas ar nogurumu vai stresu.
• Migrēnu un spriedzes tipa galvassāpes var provocēt arī dehidratācija; dažkārt, izdzerot ūdeni, sāpes mazinās.
• Retākos gadījumos sāpes galvas virsdaļā var būt smadzeņu audzēja, aneirismas vai smadzeņu asiņošanas pazīme.

Sāpes pakauša apvidū

Ja galvassāpes visvairāk jūtamas pakauša rajonā, biežākie iemesli ir šādi:

• Spriedzes tipa galvassāpes izraisa spiediena sajūtu, kas dažkārt ir izteiktāka galvas aizmugurē.
• Pakauša neiralģija izraisa stipras durošas vai pulsējošas sāpes, kas sākas galvaskausa pamatnē un izstaro uz sāniem vai pieres virzienā. Tā bieži saistīta ar nerva nospiešanu, bojājumu vai iekaisumu.
• Pēkšņi pazemināts cerebrospinālā šķidruma spiediens var izraisīt ļoti stipras, bieži pakauša apvidū lokalizētas sāpes, kas pastiprinās apsēžoties vai pieceļoties, bet mazinās guļus stāvoklī.

Galvassāpes un kakla sāpes

Daļa galvassāpju norit vienlaikus ar kakla sāpēm. Piemēram, cervikogēnas galvassāpes sākas kakla apvidū un tālāk izplatās uz pakauša zonu vai galvas priekšējo daļu. Kakla sāpes var būt arī spriedzes tipa galvassāpju un migrēnas gadījumā.

• Biežākie sekundārie iemesli ir muskuļu sasprindzinājums, piemēram, ilgstoši strādājot pie datora, acu pārslodze, traumas, žokļa locītavas problēmas, cerebrospinālā šķidruma traucējumi un mugurkaula saslimšanas.
• Meningīta gadījumā bieži novēro sprandas stīvumu un izteiktas galvassāpes, īpaši, ja pievienojas paaugstināta temperatūra.

Kad jāvēršas pie ārsta?

Vairums galvassāpju pāriet pašas vai mazinās pēc parastu pretsāpju līdzekļu lietošanas, atpūtas vai izraisītāja novēršanas. Tomēr noteiktās situācijās ir svarīgi nekavēties un vērsties pie ārsta vai neatliekamās medicīniskās palīdzības:

• Ja galvassāpes kļūst biežākas vai sāk būtiski traucēt ikdienas aktivitātes.
• Ja personām pēc 65 gadu vecuma parādās jauna rakstura galvassāpes, tās ieilgst vai pastiprinās.
• Ja sāpes ir saistītas ar klepošanu, šķaudīšanu vai fizisku slodzi.
• Ja pretsāpju līdzekļu lietošana atkārtoti provocē galvassāpes, iespējamas ar medikamentiem saistītas galvassāpes.
• Ja esat grūtniece vai nesen dzemdējusi un rodas jaunas vai neierastas galvassāpes.
• Ja ir onkoloģiska saslimšana vai imūnsistēmas slimības.

Nekavējoties nepieciešama palīdzība:

• Ja galvassāpes sākas pēkšņi un ir īpaši stipras, pastiprinoties dažu sekunžu vai minūšu laikā.
• Ja vienlaikus ir paaugstināta temperatūra un sprandas stīvums.
• Ja kopā ar sāpēm parādās apziņas traucējumi, redzes izmaiņas, kustību vai runas traucējumi, krampji vai īslaicīgs samaņas zudums.
• Ja galvassāpes parādās pēc traumas.

Ārstēšanas iespējas

Galvassāpju ārstēšana tiek izvēlēta atkarībā no galvassāpju veida un sāpju intensitātes.

• Vieglu spriedzes tipa galvassāpju gadījumā parasti palīdz bezrecepšu pretsāpju līdzekļi, piemēram, paracetamols vai ibuprofēns.
• Migrēnas mazināšanai var lietot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus vai specifiskus, spēcīgākas iedarbības migrēnas medikamentus, piemēram, triptānus.
• Klastera galvassāpju gadījumā ātrāku efektu bieži nodrošina skābekļa terapija, izmantojot skābekļa inhalācijas ar masku.
• Sekundāru galvassāpju ārstēšana ir vērsta uz pamatslimības kontroli: sinusīta gadījumā var būt nepieciešami deguna aerosoli vai antibiotikas, asinsvadu iekaisuma gadījumā steroīdi, nervu iekaisuma gadījumā pretsāpju līdzekļi un blokādes.

Visās situācijās ieteicams nelietot medikamentus patstāvīgi bez konsultācijas ar ārstu; tas ir īpaši būtiski, ja galvassāpes ir biežas, stipras vai ir mainījies to raksturs.

Cik ilgi var turpināties galvassāpes?

Galvassāpju ilgumu nosaka to veids un tas, vai tiek piemērota ārstēšana. Neārstētas spriedzes tipa galvassāpes var saglabāties līdz vienai nedēļai, savukārt migrēna var ilgt līdz 72 stundām.

Ko lietot galvassāpju gadījumā grūtniecības laikā?

Grūtniecības periodā parasti iesaka pēc iespējas izvairīties no medikamentu lietošanas. Bieži palīdz atpūta tumšā un klusā telpā, auksta komprese uz pieres vai pakauša. Ja galvassāpes ieilgst vai kļūst izteiktākas, nepieciešama konsultācija ar ārstu.

Kopsavilkums

Sāpju lokalizācija bieži sniedz norādes par galvassāpju iespējamo cēloni. Visbiežāk sastopamas spriedzes tipa vai migrēnas galvassāpes, kas parasti nav bīstamas. Tomēr, ja sāpes ir neparastas, pasliktina dzīves kvalitāti vai tās pavada citi simptomi, ir svarīgi šīs pazīmes pārrunāt ar ārstu un nelietot medikamentus bez konsultācijas.