Kataraktas operācija: pārskats

Kataraktas operācija ir viena no biežāk veiktajām oftalmoloģiskajām procedūrām, kuras mērķis ir atjaunot redzes asumu, izņemot apduļķoto acs lēcu un tās vietā implantējot caurspīdīgu mākslīgo intraokulāro lēcu. Intervence parasti norit īsā laikā, ir mazsāpīga un ar labu drošības profilu, tomēr tai nepieciešama atbilstoša sagatavošanās un rūpīga atveseļošanās perioda ievērošana.

Kad tiek veikta kataraktas operācija

Kataraktas ķirurģiska ārstēšana parasti tiek ieteikta, ja lēcas apduļķošanās dēļ redze pasliktinās tik būtiski, ka kļūst apgrūtinoša auto vadīšana, lasīšana vai ikdienas aktivitāšu veikšana. Atsevišķās situācijās operāciju veic arī citu acu slimību gadījumā, piemēram, diabētiskas retinopātijas gadījumā, lai nodrošinātu precīzāku acs pamatnes izmeklēšanu vai īstenotu citas ārstnieciskas darbības.

Galvenās operācijas metodes

Fakoemulsifikācija

Visplašāk izmantotā klasiskā metode ir fakoemulsifikācija. Procedūras laikā ķirurgs radzenē izveido nelielu griezienu aptuveni 2–3 mm (0,2–0,3 cm) apmērā, pa kuru ar ultraskaņas palīdzību apduļķotā lēca tiek sašķelta un izņemta. Pēc tam lēcas vietā ievieto jaunu, caurspīdīgu implantu. Grieziens parasti noslēdzas bez šuvēm un tiek stabilizēts ar speciālu šķidrumu.

Ekstrakapsulāra lēcas izņemšana

Retāk pielietota pieeja ir ekstrakapsulāra lēcas izņemšana, kurā nepieciešams lielāks grieziens un lēca tiek izņemta vienā gabalā. Atlikušās masas tiek evakuētas ar aspirācijas palīdzību, bet lēcas vietā implantē mākslīgo lēcu. Šāda izmēra griezienam visbiežāk ir nepieciešamas šuves.

Intrakapsulāra lēcas izņemšana

Īpaši reti izmanto intrakapsulāru metodi, kad tiek izņemta gan lēca, gan tās kapsula. Šo variantu izvēlas tikai specifiskos gadījumos, jo dzīšana parasti ir ilgāka un komplikāciju iespējamība ir lielāka.

Kataraktas lāzerķirurģija

Mūsdienīga alternatīva ir lāzera izmantošana, lai ar augstu precizitāti veidotu griezienus acī un sākotnēji mīkstinātu apduļķoto lēcu. Pēc tam lēca tiek sadrupināta, izņemta un tās vietā ievietots implants. Atsevišķu paaudžu implanti ļauj vienlaikus koriģēt arī astigmatismu, kas saistīts ar nevienmērīgu radzenes virsmu.

Ar ko atšķiras tradicionālā un lāzeroperācija

Lāzertehnoloģija nodrošina papildu precizitāti, tomēr, balstoties uz daudzu pētījumu datiem, abām pieejām kopumā ir līdzīgs drošības līmenis un līdzvērtīgi redzes atjaunošanas rezultāti. Metodes izvēli ārsts nosaka, ņemot vērā individuālos acs mērījumus un bojājuma īpatnības.

Kad operāciju var atlikt

Ja redzi vēl iespējams uzlabot ar jaunu briļļu korekciju vai citiem līdzekļiem, procedūras veikšanu var pārcelt. Tāpat noteiktu hronisku acu slimību gadījumā, piemēram, izteiktas makulas deģenerācijas gadījumā vai situācijā, kad redze saglabāta tikai vienā acī, ārsts kopā ar pacientu izvērtē, vai ieguvums pārsniedz iespējamo risku. Dažos gadījumos, ja acs anatomiskie apstākļi ir mazāk labvēlīgi, piemēram, nelielas zīlītes, glaukomas gadījumā, vai ja pacientam ir grūti procedūras laikā mierīgi nogulēt, operācijā var būt nepieciešama pastiprināta piesardzība vai īpaši pieredzējuša speciālista līdzdalība.

Kā sagatavoties operācijai

Sagatavošanās ietver detalizētus izmeklējumus, kuru laikā ārsts novērtē redzi un aprēķina piemērotāko mākslīgās lēcas optisko stiprumu. Pirms operācijas nepieciešams vienoties par procedūras datumu un ierašanās laiku, nodrošināt apdrošināšanas dokumentus, kā arī pārrunāt iespējamos papildu izdevumus, īpaši tad, ja izvēlēts konkrēts lēcas veids. Atkarībā no lietotajiem medikamentiem dažus no tiem var būt vajadzīgs uz laiku pārtraukt. Pirms procedūras parasti ieteicams vismaz 6 stundas neēst un nedzert. Ārsts var nozīmēt speciālus acu pilienus, un tie jālieto precīzi atbilstoši norādījumiem.

Ieteicams arī iepriekš noorganizēt, lai tajā pašā dienā kāds jūs nogādā mājās, jo tūlīt pēc procedūras transportlīdzekli vadīt nevarēs.

Operācijas norise

Operācijas dienā informācija par procedūru parasti tiek atkārtoti pārrunāta ārstniecības iestādē. Pirms iejaukšanās tiek noformēti nepieciešamie dokumenti, un trauksmes mazināšanai atsevišķos gadījumos var piedāvāt attiecīgus medikamentus.

• Acs tiek atsāpēta ar lokāliem anestēzijas pilieniem vai injekciju ap aci.
• Āda ap aci tiek apstrādāta ar antiseptisku līdzekli un pārklāta ar sterilu pārklāju.
• Izmantojot operācijas mikroskopu, ķirurgs veic nelielus griezienus radzenes perifērijā.
• Apduļķotā lēca tiek izņemta ar izvēlēto tehniku, un tās vietā implantē caurspīdīgu mākslīgo lēcu.
• Grieziens parasti noslēdzas pats, tāpēc šuves visbiežāk nav vajadzīgas.

Pēc procedūras aci uz īsu laiku nosedz ar aizsargvairogu, un pacients dodas uz novērošanas telpu, kur uzturas aptuveni 15–30 minūtes pirms došanās prom.

Atveseļošanās pēc operācijas

Pirmajās divās diennaktīs acī var būt kairinājums, apsārtums vai paaugstināta jutība. Neliels redzes miglojums ir bieži sastopams un parasti mazinās nedēļas laikā. Acij nedrīkst pieskarties vai to berzēt. Ārsts nozīmē mitrinošus vai ārstnieciskus acu pilienus, kas veicina dzīšanu un palīdz samazināt infekcijas risku.

Miega laikā parasti iesaka lietot speciālu acu aizsargvairogu, lai nejauši nepieskartos operētajai acij un to nesavainotu. Atsevišķos gadījumos, īpaši bērniem, arī pēc operācijas var būt nepieciešamas brilles vai kontaktlēcas, lai redzes attīstība noritētu iespējami optimāli.

Gijšana un ilgtermiņa uzraudzība

Pilnvērtīga acs sadzīšana pēc kataraktas operācijas var ilgt līdz 8 nedēļām. Lielākā daļa pacientu pamana būtisku redzes uzlabojumu, tomēr redze ne vienmēr kļūst pilnīgi perfekta, un noteiktām aktivitātēm, piemēram, lasīšanai, var būt nepieciešamas brilles. Ieteicams plānot regulāras acu pārbaudes, lai savlaicīgi konstatētu iespējamās komplikācijas un uzraudzītu acu veselību.

Iespējamie riski un komplikācijas

• Radzenes tūska. Nereti izraisa pārejošu redzes miglošanos, kas parasti mazinās, lietojot nozīmētos pilienus.
• Paaugstināts intraokulārais spiediens. Visbiežāk ir īslaicīgs, taču, ja saglabājas, tiek nozīmēti spiedienu mazinoši medikamenti.
• Aizmugurējās lēcas kapsulas plīsums. Var rasties operācijas laikā, un šādā gadījumā ķirurgs pielieto papildu tehniskus risinājumus.
• Lēcas kapsulas apduļķošanās. Pēc operācijas kapsula var sabiezēt un kļūt duļķaina, izraisot atkārtotu redzes miglojumu; šādā situācijā tiek veikta vienkārša lāzerprocedūra duļķojuma novēršanai.
• Asiņošana acī (suprahoroidāla hemorāģija). Ļoti reta, bet nopietna komplikācija, kas saistīta ar dziļi esošu acs asinsvadu plīsumu; savlaicīgas atpazīšanas gadījumā tiek nodrošināta atbilstoša ārstēšana.
• Iekaisums acī. Īpaši rets, tomēr var izraisīt izteiktas sāpes, apsārtumu un redzes zudumu.
• Tīklenes atslāņošanās. Var izpausties ar pēkšņu ēnu vai gaismas uzplaiksnījumu pieaugumu redzes laukā; biežāk novērojama tuvredzīgiem pacientiem vai tiem, kam iepriekš bijušas tīklenes problēmas.
• Implantētās lēcas nobīde. Lēca var noliekties vai pārvietoties, izraisot dubultredzi vai sajūtu, ka redzama lēcas mala; tas var parādīties arī ilgāku laiku pēc operācijas.

Cik maksā procedūra

Kataraktas operācijas izmaksas nosaka izvēlētās intraokulārās lēcas veids, pielietotā tehnoloģija un apdrošināšanas nosacījumi. Nereti izdevumus sedz apdrošināšana, tomēr par individuāli izvēlētām lēcām vai papildu pakalpojumiem var būt nepieciešama piemaksa.

Kas jāņem vērā, izvēloties ārstu

Kataraktas ķirurģiska ārstēšana ir efektīva un klīniski uzticama procedūra, un drošību visvairāk ietekmē speciālista pieredze. Ieteicams pārrunāt jautājumus ar savu acu ārstu, noskaidrot ķirurga pieredzi un, ja iespējams, ņemt vērā personīgas rekomendācijas.